LKA kreditēšanas indekss: Pērn pieaugusi Latvijas banku vēlme kreditēt

LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Pērn par 13,7% - līdz 113,73 procentpunktiem pieaugusi Latvijas banku vēlme kreditēt, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) izstrādātais kreditēšanas indekss.

Tostarp par astoņiem procentpunktiem augusi kredītņēmēju vēlme aizņemties (107,2 procentpunkti), bet par septiņiem procentpunktiem - to spēja ņemt aizdevumu (108,73 procentpunkti). Vienlaikus neliels kritums novērojams banku spējā kreditēt – tā samazinājusies par pieciem procentpunktiem (95,81 procentpunkti). Tas saistāms ar strukturālām izmaiņām sektorā.

Ņemot vērā minētos rādītājus, kopējais LKA kreditēšanas indeksa rādītājs pērn sasniedza 106 procentpunktus, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā.

LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, «SEB bankas» valdes loceklis Kārlis Danēvičs atzīmējaa, ka indeksa mērķis ir mazināt pieņēmumu, ka banku spēju kreditēt vada subjektīvi iemesli. Tomēr, pēc viņa teiktā, patiesā situācija ir krietni sarežģītāka. Vērtējot banku kreditēšanas iespējas, viņš norādīja, ka kopumā naudas apjoms Latvijas bankās samazinās. Kaut arī rezidentu depozītu apjoms tajās pieaug, nerezidentu depozītu apmērs samazinās, līdz ar to, vērtējot situāciju kopumā, banku spēja kreditēt pieejamā līdzekļu apmēra dēļ pērn mazinājusies. Tāpat viņš sacīja, ka spēju kreditēt var ietekmēt kredītu nemaksātāju īpatsvars – jo vairāk nemaksātāju, jo vairāk naudas bankām «jātur».

Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijā kopumā novērojama kreditēšanas vides uzlabošanās – ja pirms krīzes Latvijā bija vienas no sliktākajām kreditēšanas iespējām depozītu sistēmā, jo puse no aizdevumos izsniegtās naudas bija piesaistīta «no malas», tad pašlaik Latvijā kreditēšanas vide kļuvusi par vienu no labākajām Eiropā, jo kredītos izsniegtie līdzekļi ir gandrīz vienādi ar iedzīvotāju noguldīto līdzekļu apmēru depozītos bankās. «Esam Eiropas vidējā līmenī – tuvu Vācijai, Itālijai, Spānijai, Grieķijai. Latvija atgriezusies labo valstu saimē,» uzsvēra Danēvičs.

Komentējot banku vēlmi kreditēt, LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs sacīja, ka to būtiski ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, jo bankas cenšas izsniegt aizdevumus godīgiem uzņēmējiem, kas uzrāda peļņu, maksā nodokļus un kam ir vērā ņemams kapitāls. «Neviena normāla banka normālā valstī neaizdos aizdomīgiem uzņēmumiem aizdomīgas naudas. (..) Tas nebūtu godīgi aizdot ne pret uzņēmumu, ne banku, ne sabiedrību,» norādīja Danēvičs.

Vērtējot aizņēmēju vēlmi aizņemties, viņš skaidroja, ka tas vairāk uzskatāms par ekonomiskā sentimenta jautājumu, jo juridiskās un fiziskās personas, galvenokārt, aizņemas tad, kad jūtās labi un pārliecināti par nākotni. Kaut arī pastāv arī citi riska faktori, kas minētā lēmuma pieņemšanā tiek ņemti vērā, kopumā Eiropas kontekstā noteicošais faktors ir sentiments, skaidroja LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs.

Viņš arī atzina, ka Latvijā vērojama pozitīva tendence uzņēmējiem ņemt kredītus, lai ieguldītu līdzekļus uzņēmumu attīstībā. Tas parasti novērojams veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā, kad pieaug peļņas rādītāji. Līdz ar to Danēvičs pauda cerību, ka nākotnē šī joma attīstīsies, jo tas pozitīvi ietekmēs ne tikai banku sektoru, bet arī Latvijas tautsaimniecību kopumā.

LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs sacīja, ka pēdējā laikā pieaug arī atkārtoti atjaunoto kredītu skaits. Tāpat, pieaug cilvēku vēlme kredītus pēc iespējas ātrāk atmaksāt. Līdz ar to atkārtoti atjaunotie kredīti pašlaik līdzsvaro tendenci iedzīvotāju vidū kredītus atmaksāt ātrāk. Piemēram, patlaban hipotekārais kredīts, kas parasti tiek ņemts uz 20 līdz 30 gadiem, vidēji tiek atmaksāts 10 līdz 11 gadu laikā. Danēvičs norādīja, ka minētais liecina, ka Latvijas sabiedrības finansiālā atbildība līdzinās Vācijas iedzīvotājiem raksturīgajai, kuri arī cenšas pēc iespējas ātrāk un laicīgāk nokārtot savas kredītsaistības.

Apkopojot indeksa laikā secināto, LKA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs sacīja, ka kreditēšanas attīstību ietekmē vairāku faktoru kopums, piemēram, komercbanku finanšu rādītāji, vispārējais ekonomikas stāvoklis, sabiedrības un ekonomikas optimisms. Tomēr pēdējo trīs gadu laikā kopējā situācija, pēc Danēviča teiktā, ir būtiski uzlabojusies, jo kopumā pieaugusi banku vēlme kreditēt. Līdz ar to, ņemot vērā vispārējās ekonomikas tendences un banku pieaugošo vēlmi kreditēt, viņš uzsvēra, ka nākotnē sagaidāms kreditēšanas pieaugums.

LKA vadītāja Sanda Liepiņa norādīja, ka kreditēšana ir valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājs, tāpēc tās apjoms un pieejamība tiešā veidā korelē ar valsts īstenoto politiku, uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājību un saistību izpildes kultūru. «Indeksa rezultāts ļauj prognozēt, ka kreditēšanas apjomi tuvākajos gados piedzīvos stabilu izaugsmi. Banku sektors turpinās nodrošināt atbildīgu un uzraudzītu kreditēšanu, veicinot ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, un piedāvāt arvien jaunus un inovatīvus pakalpojumus ne vien esošajiem klientiem, bet arī jaunās ekonomikas uzņēmējiem. Taču, lai kāpums būtu straujāks, joprojām nepieciešams risināt būtiskāko problēmjautājumu – ēnu ekonomiku,» uzsvēra Liepiņa.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka no uzņēmēju skatu punkta indekss parāda, ka valstī kopumā biznesa vide attīstās stabili. «Dažādās nozarēs tas var tikt saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu, kā arī Latvijas uzņēmumu eksportspējas pieaugumu. Kreditēšana nenoliedzami ir būtisks faktors uzņēmējdarbības attīstībā, un pozitīvi, ka pēdējos gados un turpmāk varam runāt par izaugsmi,» pauda Rostovskis.

Savukārt Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Olga Lielkalne atzina, ka strauja Latvijas tautsaimniecības izaugsme un norises ārējos tirgos ir labvēlīgas iekšzemes aizņēmēju maksātspējas turpmākajam uzlabojumam un kreditēšanas attīstībai. «Tomēr paredzams, ka 2018.gadā kreditēšana turpinās ļoti mērenu attīstību. Lai sekmētu veselīgu kreditēšanas izaugsmi , svarīga ir ne tikai labvēlīga ekonomiskā vide, bet arī ēnu ekonomikas ierobežošana, stabila tiesiskā vide, progress strukturālo reformu veikšanā. Tas nostiprinātu banku vēlmi izsniegt kredītus, kā arī palielinātu potenciālo aizņēmēju pārliecību par nākotni un līdz ar to veicinātu lielāku pieprasījumu pēc kredītiem,» uzsvēra Lielkalne.

LKA kreditēšanas indekss raksturo šā brīža Latvijas ekonomikas (gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu) spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt. Indeksā kopumā analizēti 16 dažādi rādītāji, piemēram, maksājuma kavējumi, izmaiņas bezdarba līmenī, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, patērētāju noskaņojums u.c., tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību. LKA indeksu izstrādājusi sadarbojoties ar vadošajiem Latvijas speciālistiem ekonomikas un kreditēšanas jautājumos, kā arī analizējot labākos starptautiskos piemērus.

Uz augšu