«Uzdevums bija skaidrs: ir jāraksta ne pārāk sarežģīti, un arī ne pārāk vienkārši, jo jebkuram korim ir jāspēj pacelt šo dziesmu,» stāstot par savu skaņdarbu «Lux Aeterna», kas ir šā gada Baltijas koru konkursa obligātais skaņdarbs, saka komponists Ēriks Ešenvalds, neslēpjot cerību, ka šī dziesma «dzīvos» arī ārpus konkursa.
Cer uz diriģentu vērību
«Kad piecus gadus strādāju Rīgas 31.vidusskolā., mācot mūziku, mana kolēģe – pensionēta dziedāšanas skolotāja – teica: kad viņa, šķiet, 60.gados sāka strādāt šajā amatā Mežaparka sākumskolā, tolaik skolās vēl notika obligātie koncerti, kuros piedalījās profesionālie mākslinieki. Un reiz viņa skolas zālē ieveda kādu no toreizējām operdīvām. Zāle, kurā sēdēja bērni, bija visai maza, taču operdziedātāja nedomāja par bērniem, tāpēc jau pirmo noti paņēma apmēram otrajā oktāvā uz trīs forte, savukārt daži bērni, to dzirdot, vienkārši aizspieda ausis un nolieca galvu. Ceru, ka ar manu skaņdarbu tā nebūs un ka klausītājiem neiestāsies tāda reakcija,» smaida komponists. Savas dziesmas pirmatskaņojumu viņš dzirdēja pagājušajā nedēļā notikušajā konkursa preses konferencē, un atzīst, ka Mūzikas akadēmijas jauktais koris to atskaņojis tā, kā viņš iecerējis: «Tās lietas, ko esmu ieslēpis šajā skaņdarbā un kas diriģentiem ir jāpamana, es arī saklausīju; tātad – tās strādā. Jautājums, protams, vai tās pamanīs diriģenti, kuru kori piedalīsies konkursā: tur ir akordi, kam jāļauj iemirdzēties rubato tehnikā; ir jābūt legato, ir jāļauj iemirdzēties frāzēm.» Komponists piekrīt, ka latviešu koriem, kas piedalīsies konkursā, nevajadzētu būt problēmām ar «Lux Aeterna» («Mūžīgā gaisma» – latīņu val.) atskaņošanu, jo mūsu koriem Ešenvalda skaņdarbi ir labi pazīstami, taču uzsver, ka arī slovēņu koriem esot raksturīgs šāds pats izpildījuma veids. «Domāju, ka konkurence būs liela,» Ēriks rezumē un atzīst – ja viņš nevarēs pirmo konkursa dienu baudīt klātienē, tad noteikti koncertus klausīsies vai nu programmas «Klasika» vai Rīga 24TV tiešraidē.
Ir pieņēmis noteikumus
Ko komponists vēlējies pateikt ar savu jauno skaņdarbu? «Laikam jau esmu minējis, ka esmu tam izmantojis tradicionālo latīņu tekstu – par mūžīgo gaismu un par to, lai mums tiktu dots miers; lai tas neparādās kā kara sauciens, bet lai ir kā daiļš forte. Tāpēc korim skaņdarbs nebūs nekāds vieglais rieksts,» saka Ēriks Ešenvalds.
Savukārt uz jautājumu, cik viegli vai grūti ir rakstīt skaņdarbus pēc pasūtinājuma, komponists atbild: «Tā šī pasaule ir iekārtota – jau kopš Mocarta laikiem, vai pat vēl agrāk – ka «galma komponistam» dzīve ir tāda, kāda tā ir. Tev pasūtina skaņdarbus, un tu par to vari uzturēt savu ģimeni… Es arī šīs pasaules nosacījumus esmu pieņēmis tādus, kādi tie ir.» Komponists arī atklāj, ka neviens skaņdarbs – arī «Lux Aeterna» – viņam nenākot viegli. «Mēnesi es tikai domāju, uz kuru pusi [rakstīt], kādā stilistikā, kādu tehniku un tekstu izmantot, par ko būs stāsts. «Skaņdarbam bija jābūt sešbalsīgam, nevis astoņbalsīgam, kāds tagad ir standarts, vai četrbalsīgam, es tā vairs neņemos rakstīt, jo skaņdarbā vajag pasteļtoņus, papildskaņas. Turklāt šo konkrēto skaņdarbu man nācās pārstrādāt arī vīru koriem un sieviešu koriem, kas nemaz nav tik viegli.»
Labprāt pastrādātu žūrijā
«Man ir patiess prieks, ka šis konkurss, kas aizsākās pagājušogad, jau ir pierādījis, ka ir augstākās raudzes pasākums – un to apliecina arī žūrija, kas ir pieprasīta visā pasaulē. Tas ir nevis labs konkurss, bet tāds, kurš latiņu uzcēlis ļoti augstu – ar saviem standartiem un prasībām, un man tas rada gandarījumu,» uzsver Ēriks Ešenvalds, piebilstot – ja piepildīsies iecere, ka šis konkurss varētu kļūt par vienu no Eiropas kordziedāšanas «Grand Prix» atlases stacijām, tas būtu tikai apsveicami. «Esmu ar visām četrām «par», un šis konkurss mums jāsaglabā kā nacionāla vērtība!» Vai Ēriks piekristu darboties nākamā gada konkursa žūrijā (jāpiebilst, ka šā gada konkursa žūrijā darbosies komponists Rihards Dubra, kura skaņdarbs pagājušā gada konkursā skanēja obligātajā programmā – red.)? «Piekristu, kāpēc ne? Ja vien es to zinātu laikus, tad varētu ieplānot, un pašreiz izskatās, ka septembris man ir brīvs. Tas ir mācību gada sākums, un savu četru bērnu dēļ, kam septembrī sāksies skolas gaitas, es tajā laikā noteikti būšu Latvijā,» smaida komponists.
Konkursa programma:
22. septembrī 20.00 Atklāšanas koncerts Dubultu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā
23. septembrī 11.00 Obligātās programmas konkursa pusfināls Dzintaru koncertzālē
23. septembrī 17.00 Brīvās izvēles programmas konkursa pusfināls Dzintaru koncertzālē
24. septembrī 11.00 Grand Prix fināls, Noslēguma koncerts ar vokālās grupas FRAMEST dalību un uzvarētāju apbalvošanas ceremonija Dzintaru koncertzālē.
Konkursa galvenais atbalstītājs ir Jūrmalas pilsētas dome. Konkursa sadarbības partneri: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas valsts meži, Dzintaru koncertzāle, izdevniecība Musica Baltica, Innocent Coffee, restorāns 36. līnija, modes zīmols Amoralle, zīmoli ELVI un LAIMA. Informatīvie atbalstītāji: RigaTV24, Latvijas Radio 3 Klasika, Dienas mediji, TVNET un JCDecaux.
Ieeja pasākumos – bez maksas. Uz Noslēguma koncertu ieejas kartes jāizņem Biļešu Paradīzes kasēs, vietu skaits ierobežots.