Eirozonas nozīmīgo banku uzraudzībā Eiropas Centrālās bankas (ECB) sadarbība ar nacionālajiem uzraugiem ir ļoti raita, sacīja ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. Vienotais uzraudzības mehānisms sāka eirozonas nozīmīgo banku uzraudzību 2014.gada novembrī. Mehānisms tika izveidots laikā, kad vajadzēja stiprināt bankas un risināt tādus jautājumus kā banku pelnītspējas līmenis un ienākumus nenesošie riska darījumi.
Nuī skaidroja, ka 126 banku grupu, kas ietver aptuveni 1200 tiešai ECB uzraudzībai pakļauto banku, uzrauga kopējas uzraudzības komandas, kuru sastāvā ir ECB un nacionālo uzraudzības iestāžu darbinieki. Lielāko banku uzraudzības komandās ir līdz pat deviņiem cilvēkiem, kuri strādā Frankfurtē, un vēl daudz vairāk darbinieku konkrēto valstu uzraudzības iestādēs. ECB darbinieki veido tikai mazu daļu no kopējās uzraudzības komandas. «Mēs nevaram visu paveikt Frankfurtē, tāpēc strādājam ciešā sadarbībā ar kolēģiem dažādās valstīs,» sacīja Nuī. Ikdienas darbā tiek izmantota angļu valodu, taču bankām arī ir tiesības izmantot saziņai savu valodu, tāpēc, kad nepieciešams, ECB tiek nodarbināti arī tulki.
Vaicāta, vai patlaban izveidotā lēmumu pieņemšanas struktūra nepadara procesu lēnāku, Nuī atzina, ka struktūra patiešām var būt kompleksa, piemēram, nebija paredzētas pienākumu deleģēšanas iespējas, tas nozīmē, ka visi, pat vissīkākie lēmumi bija jāpieņem Uzraudzības valdes līmenī, tātad daudz augstākā līmenī nekā pirms Vienotā uzraudzības mehānisma izveidošanas. Dažu turpmāko mēnešu laikā tiks pārskatīts Vienotā uzraudzības mehānisma regulējums, un tā būs iespēja risināt šo un citas problēma, paskaidroja ECB amatpersona.
Nuī vērtējumā, neraugoties uz sarežģīto struktūru un nepieciešamību pieņemt daudzus lēmumus, Vienotais uzraudzības mehānisms strādā ļoti labi un arī sadarbība ar eirozonas valstu uzraugiem ir ļoti veiksmīga. «Vēlos paslavēt Latvijas kolēģus, Latvijā ir ļoti dinamiska komanda,» sacīja ECB amatpersona.
ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja atzina, ka pēc Vienotā uzraudzības mehānisma izveides sadarbība būtiski uzlabojusies arī ar finanšu tirgus uzraudzības iestādēm ārpus eirozonas esošajās valstīs. «Ar Zviedrijas un arī citu ārpus eirozonas esošu valstu banku uzraugiem dialogs uzlabojas, jo Vienotajam uzraudzības mehānismam ir ECB uzticamība un reputācija. Darot savu darbu un veidojot dialogu, mēs kopā esam spēcīgāki, nekā būtu jebkurš vienas atsevišķas valsts uzraugs. Mums ir ECB un 19 valstu spēks. Tā ir Vienotā uzraudzības mehānisma galvenā priekšrocība,» sacīja Nuī. Viņa vērsa uzmanību, ka Vienotais uzraudzības mehānisms ir pasaulē lielākais banku uzraugs uzraudzīto aktīvu apjoma izteiksmē.
Vaicāta, vai eirozonā nebūtu centralizēti jāuzrauga arī ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītie jautājumi, par ko pašlaik ir atbildīgi vietējie banku uzraugi un citas institūcijas, Nuī atzina, ka šāda izvēle jāizdara politiķiem un likumdevējiem. «Viņi var nolemt, ka nepieciešama kāda centralizēta institūcija, kas koordinētu darbu, kuru šobrīd jau veic par naudas atmazgāšanas novēršanu atbildīgās organizācijas un vietējās varas iestādes. Cīņa pret naudas atmazgāšanu ir svarīgs darbs, un tam nepieciešami speciāli resursi,» sacīja ECB amatpersona. Viņasprāt, Vienotais uzraudzības mehānisms šo atbildību nevar uzņemties, jo tam jau ir daudz pienākumu.
Pašlaik mehānisms jau strādā ciešā sadarbībā ar 19 valstu kompetentajām iestādēm, kuras veic banku uzraudzību eirozonas valstīs. Turklāt, ja līdzīgi kā Latvijas gadījumā valsts kompetentā iestāde nav valsts centrālā banka, kopā ar valsts kompetentās iestādes pārstāvi Uzraudzības valdes sanāksmēs var piedalīties arī centrālās bankas pārstāvis. Tā kā cīņa pret naudas atmazgāšanu ne vienmēr ir valsts kompetentās iestādes vai centrālās bankas atbildība, Vienotajā uzraudzības mehānismā iesaistītos papildu partneri, kas to padarītu vēl kompleksāku, skaidroja Nuī.
«Taču Eiropas līmenī varētu tikt pieņemts lēmums uzlabot starptautisko sadarbību vai izveidot eirozonā centrālu institūciju, kura uzņemtos koordinatora lomu naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos un ieviestu labāko praksi. Tā ir likumdevēju atbildība izlemt, vai šāda sadarbība būtu nepieciešama,» rezumēja ECB amatpersona.
Visa intervija ar ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāju lasāma aģentūras LETA sadaļā «LETA+» un biznesa portāla «Nozare.lv» sadaļā «Viedokļi, intervijas».
