Vācijas Konstitucionālā tiesa ļauj parakstīt CETA

Prasītāji lūdza tiesai liegt valdībai paust atbalstu CETA nākamnedēļ paredzētajā ES Ministru padomes sēdē, norādot, ka līgums pārkāpj demokrātijas principus.

Aktīvists Romāns Hūbers, kas pārstāv organizāciju «Mehr Demokratie» («Vairāk demokrātijas»), trešdien pušu noklaušināšanas laikā norādīja, ka neviens viņa vēlēts parlaments - nedz Bundestāgs, nedz Eiropas Parlaments (EP) - nav pilnvarojis sarunu sākšanu par CETA.

Viņa pārstāvētā organizācija iekļāvusies plašā koalīcijā, kas tiesai iesniedza petīciju pret CETA, kuru parakstījuši vairāk nekā 125 000 pilsoņu.

Vēl vienu petīciju, kuru iesniegusi mūzikas skolotāja Marianna Grimenšteina, parakstījuši vēl 68 000 vāciešu.

Lai gan tiesa prasību apturēt CETA parakstīšanu noraidīja, tā uzdeva valdībai gādāt, lai priekšlaicīgi spēkā varētu stāties tikai tās līguma normas, kas ietilpst ES kompetencē, piemēram, muitas tarifu atcelšana.

Tas nozīmē, ka tādas pretrunīgi vērtētas līguma normas kā investoru aizsardzības mehānisms varēs stāties spēkā tikai pēc tam, kad CETA būs ratificējuši ES dalībvalstu nacionālie parlamenti.

Turklāt tiesa pieprasīja garantijas, ka Vācija varēs vienpusējā kārtā apturēt līguma priekšlaicīgu piemērošanu.

Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.

Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.

Eiropas Komisija iecerējusi, ka dalībvalstu ministri dos galīgo akceptu CEPA 18.oktobrī, kas ļautu to parakstīt 27.oktobrī Briselē paredzētajā ES un Kanādas samitā.

EK vēlas, lai līgums stātos spēkā uzreiz pēc parakstīšanas, vēl pirms to būs ratificējušas visas dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP).