VID varēs bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm; diskusijas par detaļām vēl turpināsies

Ilustratīvs attēls

FOTO: AP/Scanpix

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm.

Minētās pilnvaras VID paredzētas grozījumos likumā par VID, par nodokļiem un nodevām un Elektronisko sakaru likumā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka valdībai šodien piedāvāts atbalstīt kompromisa variantu par «.lv» domēna bloķēšanas iespējām, taču ar nozari vēl tiks diskutēts, kā bloķēt «.com» un citus domēnus.

Grozījumi likumos nosaka gadījumus, kādos VID pieņems lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, tāpat noteikta kārtība, kādā tiek atjaunota tīmekļa vietnes darbība, kā arī noteikti gadījumi un kārtība, kādā tiek noteikts domēna «.lv» pārreģistrācijas aizliegums.

Domēna vārda atslēgšana paredzēta normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos, piemēram, tīmekļa vietne tiek izmantota nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai, kuras rezultātā nodokļu maksātājam rodas nodokļu saistības Latvijā. Arī gadījumā, ja nerezidentam jeb ārvalstu komersantam saistībā ar tīmekļa vietnes darbību rodas pienākums reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību, bet šis pienākums nav izpildīts, izņemot gadījumu, kad komercreģistrā ir reģistrēta ārvalsts komersanta filiāle, VID būs tiesības pieņemt lēmumu par šā nerezidenta domēna vārda atslēgšanu.

Valdība arī nolēma FM sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām un nozari izstrādāt un iesniegt priekšlikumus izskatīšanai valsts budžeta 2017.gadam likumprojektu paketes 2.lasījumam, lai nodrošinātu tīmekļu vietņu piekļuves ierobežošanu vai alternatīvu līdzvērtīgu regulējumu attiecībā uz tīmekļa vietnēm, kuras nav reģistrētas augstākā līmeņa «.lv» zonā.

Pagājušajā nedēļā notikušajā valdības sēdē nozares pārstāvji ministrus informēja par bažām, kas saistītas ar FM priekšlikumu, norādot, ka tīmekļa vietņu bloķēšana būs nesamērīga un neefektīva, jo, bloķējot vienu vietni, tiks bloķētas arī citas vietnes, kurās netiek veikti likumpārkāpumi. Diskusijas gaitā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) centās kliedēt nozares bažas, norādot, ka FM priekšlikums nav saistīts ar e-komercijas ierobežošanu, bet gan vēlmi, lai e-komercijas darbība notiktu godīgi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzdeva FM tikties ar nozares pārstāvjiem un līdz šīs dienas valdības sēdei pārrunāt iespējamos risinājumus.

FM priekšlikums paredz piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm. Šādu iespēju iecerēts noteikt likumā «Par nodokļiem un nodevām», likumā par VID un Elektronisko sakaru likumā, kuru grozījumi vispirms jāskata valdībai, bet pēc tam - Saeimai.

Tiesības bloķēt tīmekļa vietni patlaban ir noteiktas Elektronisko sakaru likumā. Šādas tiesības var īstenot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija gadījumos, kad tīmekļa vietnē tiek organizētas nelicencētas azartspēles. FM ieskatā līdzīgas pilnvaras būtu lietderīgi noteikt arī VID, jo tas ļautu operatīvi reaģēt uz būtiskiem pārkāpumiem saimnieciskās darbības veicēju vietnē.

Nepieciešamību paredzēt VID tiesības bloķēt tīmekļa vietni, domēna reģistrācijas «.lv» zonā pārtraukšanu un domēna «.lv» pārreģistrācijas lieguma uzlikšanu FM pamato ar dažādām situācijām. Pirmkārt, nodokļu revīzijas vai citu kontroles pasākumu laikā nodokļu maksātājs tīmekļa vietni pārreģistrē citam nodokļu maksātājam, tomēr tīmekļa vietnē tiek turpināta iesāktā saimnieciskā darbība, bet cita nodokļu maksātāja vārdā. Šādu shēmu rezultātā nodokļu maksātājs izvairās no nodokļu nomaksas un no nodokļu kontrolēm. Minētās shēmās raksturīgās pazīmes ir, ka pēc tīmekļa vietnes pārreģistrēšanas citam nodokļu maksātājam nemainās ne īpašnieks, ne adrese, ne tālruņa numuri. Mainās tikai nodokļu maksātāja, parasti SIA, nosaukums.

Iepriekš VID Sabiedrisko attiecību daļa aģentūrai LETA skaidroja, ka šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt godīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem komersantiem.

Tīmekļa vietnes piekļuves ierobežošanas (bloķēšanas) mērķis nav ierobežot konkrēta produkta tirdzniecību vai liegt komersantam tirgoties internetā, bet gan visiem komersantiem nodrošināt godīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, norāda VID. Likumprojektā ietvertais priekšlikums par tīmekļa vietnes bloķēšanu varētu būt galējais risinājums tikai tiem komersantiem, kas darbojas ēnu ekonomikā, proti, tikai tiem, kas nereģistrē saimniecisko darbību un nemaksā nodokļus vai veic saimniecisko darbību tīmekļa vietnē, sevi neidentificējot, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas.

Patlaban VID sastopas ar situācijām, kad ārvalstu nodokļu maksātāji sāk saimniecisko darbību Latvijā un nereģistrē pastāvīgo pārstāvniecību vai filiāli, izveido interneta veikalus latviešu valodā ar domēna vārdu «.lv», kas nepārprotami norāda, ka interneta veikala klienti ir Latvijas iedzīvotāji. Savukārt kontaktos viņi mēdz norādīt neesoša uzņēmuma nosaukumu vai citas valsts uzņēmumu, kas šeit darbojas, vai arī nenorāda vispār neko. Līdz ar to rodas situācija, ka internetā ir izveidots veikals, kas darbojas Latvijas ekonomiskajā vidē un kuram rodas nodokļu saistības Latvijā, taču nodokļus Latvijā tas nemaksā, skaidro VID.

Likumprojektā ietvertie priekšlikumi sekmēs, ka tiem komersantiem, kas atrodas ēnu ekonomikas zonā, tīmekļa vietnes bloķēšanas gadījumā būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība un jāveic nodokļu nomaksa. Tādējādi komersantu vidū tiks veicināti godīgas un vienlīdzīgas konkurences apstākļi, norāda VID.

VID atgādina, ka, veicot tirdzniecību tīmekļa vietnē, tā ir jāreģistrē VID kā uzņēmuma struktūrvienība (tāpat kā jebkurš fiziski dabā pastāvošs veikals ir jāreģistrē kā struktūrvienība). Savukārt, ja uzņēmuma mājaslapā ir tikai informācija par uzņēmumu un tā piedāvāto produkciju un cenām bez iespējas internetā iegādāties vai pasūtīt, tad šāda mājaslapa nav struktūrvienība, kas veic tirdzniecību, un tā nav jāreģistrē kā struktūrvienība VID.

VID rīcībā nemēdz būt pilnīga informācija par nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, bet VID pārbaudēs konstatēti pārkāpumi, piemēram, 2014.gadā VID veica 53 tematiskās pārbaudes, konstatējot pārkāpumus 49 pārbaudēs jeb 92% gadījumu. Par konstatētajiem pārkāpumiem 33 gadījumos tika piespriests naudas sods 6100 eiro apmērā. Savukārt 2015.gadā VID veica 47 tematiskās pārbaudes, 44 pārbaudēs jeb 94% gadījumu konstatējot pārkāpumus. Par konstatētajiem pārkāpumiem 34 gadījumos tika piespriests naudas sods 24 700 eiro apmērā.

FM informācija liecina, ka Latvijā uz apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikali. Papildus vēl ir elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība. Par e-komercijas pieaugumu un nereģistrētas darbības pieaugumu liecina pieaugošais sūdzību skaits VID par e-vidē strādājošiem nodokļu maksātājiem. Dati liecina par tendenci, ka Latvijā e-vidē pieaug krāpšanās nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Latvijā 71% iedzīvotāju vismaz reizi gadā iepērkas internetā, turklāt vairāk nekā 800 000 iedzīvotāju Latvijā iepērkas internetā vidēji trīs reizes mēnesī. Saskaņā ar organizācijas «Ecommerce Europe» datiem Latvijā 2012.-2014. gadā 13-16% no visām iegādēm iedzīvotāji ir veikuši, iegādājoties preci pārrobežu darījumos.

FM norāda, ka arvien vairāk komersantu izmanto internetu, aplikācijas un citus datortīklus, lai iepirktu preces vai pakalpojumus. Kopš 2008.gada šādu komersantu īpatsvars ir divkāršojies un 2014.gadā sasniedza 35,1% no komersantu kopskaita. Iespēju pārdot savas preces vai pakalpojumus internetā, aplikācijās vai citos datortīklos 2014.gadā izmantoja katrs desmitais komersants jeb 10% uzņēmumu. Kopš 2008.gada šādu uzņēmumu īpatsvars ir divkāršojies.

Ņemot vērā šo tendenci, kā arī e-komercijas nozīmes pieaugumu, FM ieskatā nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, pielāgojot tos šodienas prasībām arī nodokļu nomaksas kontroles aspektā. Minētos grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» FM izstrādājusi kā vienu no pasākumiem nodokļu kontroles stiprināšanai e-komercijas jomā.

FM norāda, ka līdz ar šā likumprojekta virzību ir jāparedz arī grozījumi likumā par VID, nosakot VID tiesības pieņemt lēmumu par tīmekļa vietnes piekļuves ierobežošanu Latvijā un tiesības pieprasīt konkrētiem datu turētājiem iesniegt tā rīcībā esošos vai glabātos datus par cita nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Tāpat Elektronisko sakaru likumā jāparedz VID tiesības ierobežot (bloķēt) tīmekļa vietni Latvijā.

Uz augšu