Atskaites aizdevējiem beigušās, bet atslābt nedrīkst

Aizdevēji turpinās uzraudzīt

Ministrs apliecināja, ka aizdevēji turpinās uzraudzīt, kā Latvija īsteno savas apņemšanās, un Latvijā viņi varētu ierasties nākamā gada vidū.

Ja līdzšinējā aizdevēju uzraudzība nozīmējusi stingru uzraudzību, katra skaitļa saskaņošanu un strīdus, tagad Latvija būs brīvāka savā rīcībā. Latvija pati varēs izlemt, kādas reformas īstenot un kādus ieņēmumu vai izdevumu pasākumus veikt, skaidroja Vilks.

"Veiksmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, Latvija ir pierādījusi, ka spēj rīkoties atbildīgi un politiski stabili. Esmu gandarīts, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kas pozitīvi noslēdz starptautiskā aizdevuma programmu laikā, kad aizvien vairāk valstu ir nepieciešama finansiālā palīdzība.

Tā Latvija ir devusi pozitīvu signālu gan kredītreitingu aģentūrām, gan ārvalstu investoriem.

Jāņem arī vērā, ka programmas slēgšana nozīmēs divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos turpmāk," sacīja finanšu ministrs.

Pateicība tautai un kliņģeris ierēdņiem

Vilks un premjers Valdis Dombrovskis (V) pateicās ikvienam Latvijas iedzīvotājam par izpratni, pacietību un atbalstu saspringtajos ekonomiskajos apstākļos pēdējos gados. Pateicība veltīta arī valdības sociālajiem partneriem, un īpaši - ar pateicības rakstu un svētku kliņģeri - šodien tiks godināti atbildīgie ierēdņi, kas piedalījušies programmas īstenošanā.

"Šie trīs gadi nevienam no mums nav bijuši viegli, taču kopīgiem spēkiem esam panākuši to, ka Latvija šobrīd iziet no krīzes ar krietni sakārtotāku ekonomiku, valsts pārvaldi un publiskajām finansēm.

Ticu, ka Latvija ir kļuvusi stiprāka, pieredzes bagātāka un guvusi pamatīgu rūdījumu. Tikai kopā mēs varam pārvarēt grūtības un tiekties uz labklājību un pārticību nākamajos gados," sacīja Vilks.

Kā ziņots, Latvija noslēdza trīs gadus ilgušo starptautiskā aizdevuma programmu, kuras laikā valstij bija jāveic sāpīgi taupības pasākumi, lai pēc smagā ekonomikas krituma stabilizētu savas finanses.

Tika parakstīts pēdējais memorands, kas regulē Eiropas Savienības (ES) Latvijai piešķirto finansiālo palīdzību, un arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde apstiprināja pēdējās pārskata misijas rezultātus un nodomu vēstules tekstu ar Latviju, kas nozīmē, ka fonds atbalsta starptautiskās aizdevuma programmas slēgšanu.

EK aizdevuma programma gan formāli noslēgsies nākamā gada 20.janvārī, jo EK aizdevums tika saņemts mēnesi vēlāk nekā no SVF. Pēc programmas noslēgšanas Latvijā tiks veikta "pēcprogrammas uzraudzība", kuras mērķis ir nodrošināt aizdevēju izmaksātās palīdzības summas "atmaksāšanas iespējamību, uzraugot valsts attīstību un nodrošinot shēmu vienmērīgai programmas beigšanai, un ļaujot konsolidēties progresam, kas panākts programmas laikā".

Par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardi latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija (EK), SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

Vienošanos par aizdevuma ņemšanu sāka Godmaņa valdība

Vienošanos par aizdevuma ņemšanu 2008.gada nogalē panāca un to sāka premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība, bet programmu un tās mērķus pamatā īstenoja viņa pēctecis amatā Valdis Dombrovskis (V), kurš kopš 2009.gada marta vada jau trešo valdību.

No starptautiskajā aizdevuma programmā pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro Latvija izmantojusi 4,4 miljardus eiro (3,08 miljardus latu). Aizdevumu Latvijai būs jāsāk atmaksāt jau nākamgad, SVF atmaksājot 237,2 miljonus latu, bet pēdējais maksājums - 140,6 miljoni latu - pēc esošā grafika 2025.gadā jāatmaksā EK.

Latvija tā arī neizmantoja iespēju saņemt Ziemeļvalstu - Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas, Igaunijas - piedāvātos 1,9 miljardus eiro (1,33 miljonus latu), kā arī Čehijas un Polijas piedāvātos 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).