""Hanzas elektronikai" patlaban arī ir konkrētas sarunas par ražošanas līgumiem ar kādām trīs līdz piecām firmām, kas līdz šim veica pasūtījumus Ķīnā. Tiek runāts par apjomiem un nosacījumiem. Kopumā kādas 20 kompānijas pie mums ir bijušas un interesējušās," stāstīja Osmanis.

Osmanis sacīja, ka jaunā klienta, kas ir no Lielbritānijas, vārdu nevarot atklāt bez saskaņošanas ar klientu, taču pasūtījums esot "industriālā nozarē", kas nozīmē dažādas elektroniskas un elektrotehnikas ierīces, kuras iekļauj citos, gatavos produktos vai rūpnieciskās ražošanas ierīcēs.

Kā industriālu preču piemēru Osmanis minēja dažādas strāvas padeves vai citu mašīnu darbības regulēšanas ierīces. Tās parasti nodala no tādām patēriņa precēm kā DVD atskaņotājiem, mūzikas klausīšanās austiņām un bezvadu interneta maršrutētājiem, no kurām dažas arī ražojusi Latvijas kompānija.

"Iemesls, kādēļ firmas, kas izmanto Ķīnas līgumražotājus, nāk pie mums un citiem Austrumeiropā, ir ne tikai ražošanas izmaksas, bet problēmas, sadarbojoties ar Ķīnas kompānijām, kas rada papildu izmaksas blakus cenai par saražoto vienību, kas aizvien var likties pievilcīga," viņš sacīja.

"Risināt problēmas uz vietas prasa laiku un naudu, inženierim vismaz nedēļa jāvelta, ceļojot no Eiropas uz Ķīnu, tiekoties un apspriežot jautājumus un atgriežoties mājās. Turklāt Ķīnas menedžeriem ir ļoti grūti atzīties, ka kļūdījušies. Bet Rietumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas balstās uz to, ka ražotājs atzīst un izlabo kļūdu, cik ātri vien iespējams," skaidroja Osmanis.

Viņš teica, ka pēdējos pāris mēnešos novērota izteikta tendence meklēt alternatīvus piegādātājus-līgumražotājus tieši Austrumeiropā, lai tur pārliktu vismaz daļu no ražošanas, kuru patlaban veic Ķīnā.

Jau agrāk rudenī intervijā ar "Nozare.lv" Osmanis sacīja, ka augošas izmaksas un darbaspēka nestabilitāte starp Ķīnas elektronikas līgumražotājiem var nākt par labu konkurentiem Eiropā, tostarp "Hanzas elektronikai".

Tobrīd Osmanis arī teica, ka Latvijas kompānija diez vai varētu ražot preces tādos apjomos kā daži Ķīnas "giganti", taču, runājot ar "Nozare.lv" tagad, viņš lika saprast, ka pasūtītāji būtu ar mieru sadalīt apjomus starp vairākiem mazākiem ražotājiem, jo tas tomēr atmaksātos, ja mazinātu minētās netiešās izmaksas, tiekot galā ar lielo attālumu un atšķirīgo biznesa kultūru.

Agrākajā sarunā "Hanzas elektronikas" vadītājs arī norādīja citus apsvērumus, kādēļ ražošana Austrumeiropā un Latvijā būtu izdevīga.

"Pēc mērauklas "laiks līdz produkta ražošanai" esam nesalīdzināmi ātrāki. Otrs apsvērums ir intelektuālā īpašuma aizsardzība. Ja ražo Latvijā, tad ideja arī paliks šeit un tās īpašniekam. Ķīnā pēc kāda laika parādīsies kopija. Vēl esam ātri un atsaucīgi izmaiņu ieviešanā. Neminēju loģistiku, jo, ja jātransportē liels apjoms preču no liela attāluma vai arī pa gaisu, tas to sadārdzina. Vēl ir inženierijas atbalsts, kas vajadzīgs produkta ieviešanai ražošanā un arī ražošanas uzturēšanai un produkta atbalstam," skaidroja Osmanis.

"Hanzas elektronika" ir 1999.gadā dibināts uzņēmums, kas darbojas ar elektronisko ierīču līgumražošanu, galvenokārt rūpnīcā Ogrē. Kā līgumražotāja kompānija pārdod automatizētas ražošanas jaudu, zināšanas un konsultācijas, lai klientam piegādātu tā izstrādātos un pasūtītos produktus ar klienta zīmolu.

Pēc "Firmas.lv" informācijas, "Hanzas elektronika" pieder tās valdes priekšsēdētājam Osmanim piederošai SIA "Macro Rīga" (25%), Nīderlandes investīciju fondam "Baltic SME Fund C.V." (37,5%), zviedru investoriem "Hornell Teknikinvest AB" (25%) un "Proditron Sweden AB" (12,5%).

"Hanzas elektronika" 2009.gadā apgrozīja 2,67 miljonus latu, kas ir liels kritiens no 4,64 miljoniem latu 2008.gadā. Kompānijas zaudējumi 2009.gadā palielinājās līdz 856 866 latiem no 298 181 lata zaudējumiem 2008.gadā. Savukārt šī gada pirmajā pusgadā "Hanzas elektronikas" apgrozījums sasniedza 1,61 miljonu latu, salīdzinot ar 1,26 miljoniem latu 2009.gada pirmajos sešos mēnešos. Šogad pirmajā pusgadā peļņa bija 324 970 latu, salīdzinot ar 400 929 latu zaudējumiem pērn pirmajā pusgadā, informē uzņēmums.