"Risināt problēmas uz vietas prasa laiku un naudu, inženierim vismaz nedēļa jāvelta, ceļojot no Eiropas uz Ķīnu, tiekoties un apspriežot jautājumus un atgriežoties mājās. Turklāt Ķīnas menedžeriem ir ļoti grūti atzīties, ka kļūdījušies. Bet Rietumu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas balstās uz to, ka ražotājs atzīst un izlabo kļūdu, cik ātri vien iespējams," skaidroja Osmanis.
Viņš teica, ka pēdējos pāris mēnešos novērota izteikta tendence meklēt alternatīvus piegādātājus-līgumražotājus tieši Austrumeiropā, lai tur pārliktu vismaz daļu no ražošanas, kuru patlaban veic Ķīnā.
Jau agrāk rudenī intervijā ar "Nozare.lv" Osmanis sacīja, ka augošas izmaksas un darbaspēka nestabilitāte starp Ķīnas elektronikas līgumražotājiem var nākt par labu konkurentiem Eiropā, tostarp "Hanzas elektronikai".
Tobrīd Osmanis arī teica, ka Latvijas kompānija diez vai varētu ražot preces tādos apjomos kā daži Ķīnas "giganti", taču, runājot ar "Nozare.lv" tagad, viņš lika saprast, ka pasūtītāji būtu ar mieru sadalīt apjomus starp vairākiem mazākiem ražotājiem, jo tas tomēr atmaksātos, ja mazinātu minētās netiešās izmaksas, tiekot galā ar lielo attālumu un atšķirīgo biznesa kultūru.
Agrākajā sarunā "Hanzas elektronikas" vadītājs arī norādīja citus apsvērumus, kādēļ ražošana Austrumeiropā un Latvijā būtu izdevīga.
"Pēc mērauklas "laiks līdz produkta ražošanai" esam nesalīdzināmi ātrāki. Otrs apsvērums ir intelektuālā īpašuma aizsardzība. Ja ražo Latvijā, tad ideja arī paliks šeit un tās īpašniekam. Ķīnā pēc kāda laika parādīsies kopija. Vēl esam ātri un atsaucīgi izmaiņu ieviešanā. Neminēju loģistiku, jo, ja jātransportē liels apjoms preču no liela attāluma vai arī pa gaisu, tas to sadārdzina. Vēl ir inženierijas atbalsts, kas vajadzīgs produkta ieviešanai ražošanā un arī ražošanas uzturēšanai un produkta atbalstam," skaidroja Osmanis.