Teju trešdaļa jauniešu vecumā līdz 20 gadiem un ceturtdaļa iedzīvotāju vecumā pēc 50 gadiem labprāt iegādājas sabiedrībā pazīstamu personu ieteiktas preces. Šādi rīkotos arī 28% aptaujāto vecumā no 21 līdz 30 gadiem.
Populāras personas spēj ietekmēt iepirkšanās paradumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Caurmērā šādai populāru cilvēku ietekmei biežāk mēdz pakļauties sievietes. Pētījuma dati norāda uz tendenci, ka vecumā pēc 30 gadiem iedzīvotāji kļūst kritiskāki.
Šie un citi dati, kuri raksturo Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, noskaidroti biedrības Naudas plānošanas centrs (NPC) dibinātāju - AS "GE Money" un Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas - veiktajā aptaujā.
Sievietēm svarīga mode, vīriešiem – atlaides
Kopumā 42% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi tērēt vairāk, lai iegādātos kvalitatīvu produktu, bet 27% - steidzamas nepieciešamības gadījumā. Kā trešais populārākais papildu tēriņu iemesls tiek minēts mode (8%) un atlaides (8%).
“Steidzama kāda produkta nepieciešamība visbiežāk nozīmē neparedzētus tēriņus, savukārt tie atkal nozīmē robu ģimenes budžetā – nebūs iespējams atļauties ko citu. Kā no tā izvairīties? Pirmkārt, rūpīgi plānojot budžetu un paredzot tajā t.s. neparedzēto izdevumu sadaļu, jo mēs tik tiešām nevaram zināt, kas dzīvē var notikt – nepieciešams auto remonts, atjaunot veselību, jauna sadzīves tehnika utt. Otrkārt, neļaujoties impulsīviem pirkumiem iepirkšanās azarta vai laba garastāvokļa dēļ. Treškārt, lieti noder arī iepriekš izveidots iepirkumu saraksts,” stāsta NPC eksperts, AS “GE Money Bank” Patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārdošanas direktors Viktors Toropovs.
Analizējot to, kā atšķiras sieviešu un vīriešu iepirkšanās paradumi, var secināt, ka puse vīriešu dod priekšroku kvalitātei, kamēr tikai 39% sieviešu tā ir motivācija tērēt vairāk. Sievietes drīzāk būtu gatavas piemaksāt, lai saņemtu produktu iespējami ātrāk (30%), vai tas atbilstu modes tendencēm (11%).
Tirdzniecības kompleksa “Spice” direktore Iveta Lāce secina: “Mūsu tirdzniecības centra statistika liecina: lai gan cilvēki apmeklē veikalus tikpat bieži kā agrāk un iegādāto preču skaits nemazinās, cilvēki sāk rūpīgāk izvēlēties preces, nereti dodot priekšroku lētākiem vai akcijas produktiem. Tiesa, kosmētikas un skaistumkopšanas preču apgrozījuma pieaugums mūsu veikalos norāda, ka sieviešu vēlme izskatīties labi ir aktuāla pat ekonomiski grūtos laikos. Tāpēc dāmas ir gatavas taupīt un atteikties no daudzām lietām, tikai ne no kosmētikas un skaistumkopšanas.”
Tikmēr vīriešiem steidzamība ir mazāk svarīga (24%) nekā sievietēm, kā papildu lēmumu ietekmējošs faktors tiek minētas atlaides (9%).
NPC eksperte, psiholoģe Ginta Ratniece norāda: “Atšķirībām sieviešu un vīriešu naudas plānošanas un tērēšanas paradumos var būt daudzi un dažādi skaidrojumi. Kā vienu varētu minēt jau pierādītās vērtību atšķirības. Kā vēl vienu - uztveres, stresa pārdzīvošanas un mazināšanas veidu atšķirības.”
Interesanti, ka atlaides caurmērā ir svarīgākas latviešiem, kamēr citu kultūru pārstāvjiem motivāciju tērēt vairāk rada tādi iemesli kā mode un labs garastāvoklis.
Jauniešus ietekmē sociālie faktori
Lai arī visās respondentu vecuma grupās tērēt papildu finanšu līdzekļus liek kvalitāte, tomēr jauniešu iepirkšanās paradumos ir vērojamas atšķirības.
Piektdaļa jauniešu būtu gatavi tērēt vairāk naudas modīgiem pirkumiem, 8% ietekmē valdošie stereotipi, bet vēl 5% būtu gatavi pārsniegt plānotos tēriņus, ja ir labs garastāvoklis.
“Jauniem cilvēkiem (līdz 30) stiprāka ir ārējā autoritāte - viņi paļaujas uz to, arī izvēloties pirkumus, un bieži par svarīgāku uzskata ārējo izskatu, nevis citus labklājības rādītājus, kā darba apmaksa, automašīna, mājoklis u.c. Jauniem cilvēkiem nereti ir arī mazāka atbildība par saviem līdzekļiem, jo lielākoties ģimenes vēl nav nodibinātas, vairāk var ļauties impulsīviem pirkumiem. Turpretī brieduma gados (30-55) visattīstītākā ir iekšējā autoritāte, atbildība par savu karjeru, ģimeni, kas bieži vien nosaka racionālāku un mērķtiecīgāku plānošanu arī attiecībā uz naudas resursiem. Savukārt vecāka gada gājuma cilvēkiem sāk mazināties atbildība par ģimeni, karjeru, sasniegumiem, un atkal lielākoties dominē ārējas autoritātes,” skaidro G. Ratniece.
“Labs piemērs tam, ka sabiedrībā pazīstamu personu popularizētas preces vairāk iegādājas tieši jauniešu auditorija, ir, piemēram, ASV radītais apģērbu zīmols Ed Hardy. Tā T-kreklus un naģenes valkā Madonna, Parisa Hiltone, Latvijā - dziedātāja Ella, sportisti Kārlis Skrastiņš un Māris Verpakovskis. Šāds „paraugs” spēcīgi iedarbojas uz lielu daļu jauniešu auditorijas,” stāsta I. Lāce.
Aptaujā piedalījās 400 respondentu, kuri aptaujāti, izmantojot nejaušās respondentu atlases principu.