Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Krūmane: FKTK ietekmēšana pagarinās situācijas risinājumu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane un FKTK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis FOTO: LETA

Jebkuri izteikumi par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) neatkarību un spēju veikt "Latvijas Krājbankas" uzraudzību vērtējami kā FKTK rīcības ierobežošana izšķirošo lēmumu pieņemšanai, sacīja FKTK vadītāja Irēna Krūmane.

Šādi Krūmane komentēja izskanējušos aicinājumus par viņas atstādināšanu no amata un pārmetumus par FKTK vilcināšanos lēmumu pieņemšanā un nepietiekamu "Latvijas Krājbankas" darbības kontroli.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija šodien savā sēdē vienbalsīgi nolēma aicināt atkāpties no amata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un padomes locekli Irēnu Krūmani, informēja VL-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Tomels.

VL-TB/LNNK Saeimas frakcija uzskata, ka pašreizējie notikumi ar "Latvijas Krājbanku" jāsaista arī ar nepietiekami efektīvu līdzšinējo FKTK banku uzraudzības politiku, kas kopš "Parex bankas" krīzes tā arī nav tikusi uzlabota.

FKTK nejūtas vainīga "Latvijas Krājbankas" krahā

Kā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece, FKTK nejūtas vainīga "Latvijas Krājbankas" krahā. Viņa emocionāli noraidīja pārmetumus par FKTK darbību šajā lietā, uzsverot, ka banku uzraudzība ir stingra un tiek veikta likumā noteiktajā kārtībā. Diemžēl "no noziedzīgiem nodarījumiem nevaram būt pasargāti", sacīja FKTK pārstāve.

Dravniece uzsvēra, ka arī atbildīgais Eiropas Savienības komisārs atzinīgi izteicies par FKTK paveikto "Krājbankas" lietā, uzteicot Latvijas "proaktīvo un operatīvo rīcību".

FKTK pārstāvis konkrētā jautājuma apspriešanā nav piedalījies

Skaidrojot 100 miljonu latu iztrūkumu "Krājbankā", Dravniece norādīja, ka bankas valdē, kuras darbā piedalījies arī FKTK pārstāvis, šis jautājums nav skatīts.

Minētie līdzekļi atrodas ārzemju bankās, bet "Krājbanka" patlaban tiem netiek klāt. To, vai šo naudu izdosies atgūt, parādīšot izmeklēšanas darbības, sacīja FKTK pārstāve.

Par šo naudu FKTK uzzinājusi, kad pagājušās nedēļas ceturtdienā, 17.novembrī, lūgusi "Krājbanku" akumulēt līdzekļus, bet par līdzekļiem korespondentbankās piektdien, 18.novembrī, saņemts atteikums. Pēc tam notikusi dokumentu sagatavošana un vēršanās Ģenerālprokuratūrā.

Priedītis tomēr pats nav informējis par problēmām

Dravniece akcentēja, ka pati FKTK uzzinājusi par 100 miljonu latu iztrūkumu, tādējādi neapstiprinot nu jau bijušā bankas vadītāja Ivara Priedīša advokāta Saulveža Vārpiņa teikto, ka viņa klients pieteicies policijā un pats informējis par līdzekļu iztrūkumu.

FKTK biroja vadītāja vairākkārt uzsvēra, ka "Krājbankas" liktenis ir atkarīgs no Lietuvas valdības lēmuma par mātesbankas - "Snoras" - nākotni. Ja "Snoras" tiks glābta un arī "Krājbankā" akcionārs ieskaitīs papildu līdzekļus, šī Latvijas kredītiestāde varētu turpināt darbību.

Vērtējot "Krājbankas" kraha ietekmi uz citām Latvijas bankām, Dravniece atzina, ka patlaban līdz šim tā bijusi pozitīva, jo novērots pastiprināts klientu pieplūdums. Lūgta atbildēt, vai nav gaidāms tā saucamais domino efekts, problēmām "Krājbankā" negatīvi ietekmējot arī citas bankas, FKTK pārstāve pauda cerību, ka tā nenotiks.

Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.

Uz augšu
Back