Tā kā starp Rīgas brīvostas pārvaldi un Konkurences padomi ir panākta vienošanās par izlīguma noslēgšanu velkoņu pakalpojumu sniegšanas jautājumā, Rīgas brīvostas pārvalde ir apņēmusies līdz 31.janvārim pārtraukt sniegt velkoņu pakalpojumus kuģošanas kompānijām.
Tāpat, ņemot vērā iepriekš veiktos pārkāpumus velkoņu pakalpojumu jomā, osta apņēmusies ieskaitīt valsts budžetā 622 363 eiro trīs gadu laikā.
Velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā veic sešas kompānija, tajā skaitā «PKL Flote», kas savulaik uzsāka vairākas tiesvedības par ostas piekopto politiku velkoņu pakalpojumu sniegšanā.
Lai jautājumu atrisinātu, starp Konkurences padomi un ostu ir saskaņots un noslēgts administratīvais līgums.
Līdz ar Administratīvā līguma noslēgšanu tiek atcelts Konkurences padomes iepriekšējais lēmums par soda naudas 1,5 miljoni eiro piemērošanu Rīgas brīvostas pārvaldei.
Kā ziņots, izlīgums paredz, ka Rīgas brīvosta pārtrauks komerciālu velkoņu pakalpojumu sniegšanu un izbeigs vairāk nekā septiņus gadus ilgušo prettiesisko vēršanos pret privātajiem velkoņu pakalpojumu sniedzējiem.
Konkurences padome iepriekš uzsvēra, ka līgums paredz, ka brīvosta atsakās tikai no komercdarbības, kuru pilnībā var nodrošināt privātie uzņēmumi. Ostai, tāpat kā līdz šim, nebūs liegts ar saviem velkoņiem nodrošināt tai uzticētās publiskās funkcijas, piemēram, ziemas navigāciju, glābšanas, ugunsdzēšanas un piesārņojuma novēršanas darbus.
KP norāda, ka Rīgas brīvostas piedāvātie izlīguma nosacījumi ļauj pilnībā un tūlītēji novērst konkurences kropļojumu, kas līdz šim turpinājās, neraugoties uz KP lemto, kā arī nepieļaut ilgstošu tiesvedību. Lai sasniegtu savas izmeklēšanas mērķi - novērstu pārkāpumu un nepieļautu tā atkārtošanos -, KP piekrita izlīgumam un lēma samazināt naudas sodu, kas bija paredzēts vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.
Pretēji Rīgas brīvostas publiski paustajam, jau šobrīd NATO kuģus Rīgā un citās ostās apkalpo privāto kompāniju velkoņi, nekādi neapdraudot valsts drošību. Tāpat, lai arī publiski Rīgas brīvosta pauž bažas par privāto uzņēmumu spēju nodrošināt pakalpojumus, oficiāli tā iepriekš ir atzinusi privāto uzņēmumu darba augsto kvalitāti. Līdz šim privāto uzņēmumu vainas dēļ osta nekad nav palikusi bez pakalpojumu sniedzēja, skaidroja Konkurences padomē.
KP norādīja, ka, pretēji Rīgas brīvostas apgalvotajam, Eiropas Komisija (EK) nekad nav paudusi atbalstu brīvostas darbībām. EK vērtēja atsevišķus Rīgas brīvostas likuma noteikumus un atzina, ka Latvijas normatīvais regulējums pats par sevi neierobežo uzņēmumu iespējas darboties ostā. Savukārt KP vērtē Rīgas brīvostas pretlikumīgās darbības, kas neizriet no Rīgas brīvostas likuma, bet gan no Rīgas brīvostas tirgus varas ļaunprātīgas izmantošanas.
