/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/15/9560937t1hc366.jpg)
Saskaņā ar Kaspersky Lab vērtējumu 2015. gadā ļaunprogrammatūru tirgus ir kļuvis piesātināts. Kopš pagājušā gada uzņēmuma ik dienu atklāto jauno ļaundabīgo datņu skaits ir samazinājies par 15 000 vienībām — no 325 000 līdz 310 000.
Pirmo reizi ilgākā laikā reģistrē ļaunprogrammatūru skaita sarukumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eksperti uzskata, ka šā krituma galvenais iemesls ir jaunu ļaunprogrammatūru izstrādes ekonomiskā nelietderība. Uzbrucējiem daudz lētāk izmaksā leģitīmu ciparparakstu zādzība vai izveide, kurus viņi piešķir ļaunprogrammatūrām, tādējādi uzdodot tās par nekaitīgām lietotnēm. Turklāt vienlaikus ietaupīt uz izstrādi un
pelnīt naudu viņiem ļauj uzmācīgā reklāmprogrammatūra, kuras īpatsvars kibernoziedznieku arsenālā nemitīgi pieaug.
Straujš jaunu ļaundabīgo datņu skaita pieaugums tika novērots aptuveni pirms trim gadiem. Piemēram, 2012. gadā Kaspersky Lab ik dienu apstrādāja 200 000 jaunu datņu, bet 2013. gadā — jau 315 000. Pieauguma palēnināšanās notika 2014. gadā, kad uzņēmuma katru dienu atklāto jauno ļaunprogrammatūru skaits palielinājās tikai par 10 000, sasniedzot 325 000. Savukārt šā gada beigās šis rādītājs ir mazāks nekā pirms divpadsmit mēnešiem.
/nginx/o/2018/07/15/9560936t1habf4.jpg)
Sarežģītu ļaunprogrammatūru, piemēram, sakņlaupju, pirmspalaišanas un pašreproducējošo vīrusu izstrāde ir samērā dārgs process. Bet kibernoziedzniekus pirmām kārtām interesē ātra ieguldījumu atmaksāšanās, un, cenšoties viegli nopelnīt naudu, viņi nav gatavi ieguldīt tūkstošiem un desmitiem tūkstošu dolāru sarežģītu ļaunprogrammatūru izstrādē, jo īpaši tāpēc, ka tagad parasti pat tas nepalīdz izvairīties no antivīrusu programmatūras.
Balstoties uz šādu loģiku, uzbrucēji ir sākuši ieguldīt līdzekļus daudz ekonomiskākos projektos. Piemēram, viņi biežāk izmanto legālus sertifikātus, kuru iegāde viņiem izmaksā tikai dažus desmitus dolāru, bet zādzība — pat vēl lētāk. Ar nozagtiem vai nopirktiem sertifikātiem kibernoziedznieki piemāna drošības programmas, kas sliecas vairāk uzticēties oficiāli parakstītām datnēm nekā datnēm bez paraksta.
Tāpat
lielāka ekonomiskā izdevīguma dēļ bijušie vīrusu rakstītāji sāk izstrādāt tā dēvētās reklāmprogrammatūras,
kas nenodara lietotājam nekādu būtisku ļaunumu (nezog ne naudu, ne datus), tomēr kaitina ar uzmācīgu reklāmu demonstrēšanu tīmeklī.
«Kibernoziedzība ir zaudējusi pēdējās romantiskās iezīmes. Ir pagājuši tie laiki, kad hakeri bija vienkārši huligāni, kas nodarbojas ar ļaunprogrammatūrām prieka pēc. Tagad ļaunprogrammatūras tiek izstrādātas, pirktas un tālākpārdotas tikai noteiktu uzdevumu risināšanai, bet pats nelegālais tirgus ir nostabilizējies un pašlaik vienkāršo savu struktūru. Nauda ir vienīgais kibernoziedznieku motīvs, un viņi cenšas nopelnīt pēc iespējas vieglāk un ātrāk. Lai to veiktu, viņiem pilnīgi pietiek ar esošajiem ļaundabīgajiem resursiem. Diemžēl viņu izvēlētā stratēģija darbojas, un cita starpā to apliecina fakts, ka lietotāju skaits, kuri ir saskārušies ar kiberdraudiem, šogad ir palielinājies par 5%,» norādīja Kaspersky Lab galvenais antivīrusu eksperts Deivids Emms.