Latvijā tranzīta nozare ir diezgan sašķelta un, lobējot atsevišķas biznesa intereses, ir aizmirsušās valsts intereses, intervijā aģentūrai LETA norāda biedrības «Baltijas Asociācija - transports un loģistika» (BATL) prezidente Inga Antāne.
Latvijā tranzīta nozare ir sašķelta; lobējot biznesa intereses, aizmirsušās valsts intereses
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nozares sašķeltība esot sekas tam, ka uzņēmēji savā starpā konkurē. «Ir atsevišķas biznesa intereses, kas arī ir labi, taču šajā konkurencē ar atsevišķu biznesa interešu lobēšanu ir pazudusi būtiska lieta - valsts intereses,» skaidro nozares eksperte.
Latvijas trīs ostas - liela nacionālā bagātība, taču tā absolūti netiekot izmantota mērķtiecīgi,
lai spētu ārēji konkurēt kaut vai ar Klaipēdas ostu, kas nodemonstrējusi, ka ar vienotu valsts politiku var piesaistīt investīcijas. Pavisam nesen liels investors no Ķīnas esot izvēlējies nevis Latviju, bet Lietuvu.
Tā kā Latvijā dzelzceļa maksa tiekot noteikta par vilciena kilometru, tad Latvijas lielākās ostas -Ventspils, Rīga un Liepāja - konkurē ar šo infrastruktūras maksas starpību. Ventspils un Liepāja vienmēr būs tālāk nekā Rīga. Līdz ar to tās nav konkurētspējīgas ar Rīgu. Kā skaidro Antāne, infrastruktūras maksu nosaka valsts un līdz ar to valsts nav nodrošinājusi vienlīdz konkurētspējīgus apstākļus.
Tagad ostas konkurē savā starpā, nevis ārēji. Cīņa esot par Rīgai pārpalikušām kravām.
Antāne arī norāda, ka šogad tika apstiprināta Latvijas ostu programma 2014.-2020.gadam, kur viņa lūgusi iestrādāt noteikumu, ka Latvijā jāizstrādā kompleksa politika Latvijas ostu ārējās konkurētspējas veicināšanai - visu trīs ostu attīstībai un kapacitātes stiprināšanai. Tas atbalstu neesot guvis, tieši pretēji - Ostu programmā ierakstīts, ka Latvijas ostas konkurē savā starpā. Tas mazinot ārējo konkurētspēju.