No Krievijas pretpasākumiem pagaidām visvairāk ir cietuši Latvijas zemnieki. Arī tagad ikvienu ziņu no kaimiņvalsts viņi uztver ar lielām bažām. Daudziem aizkavējas nauda par pienu, samazinājušās arī piena iepirkuma cenas. Valdības solītās kredītu brīvdienas tāds neliels mierinājums vien esot, vēsta LTV «Panorāma».
Piena ražotāji baidās par nākotni (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rūjienas novada piensaimnieks Aldis Kļaviņš intervijā televīzijai atzina, ka jau šobrīd izjūt straujo piena cenas samazināšanos. Viņam ir 200 slaucamas govis un viens no lielākajiem izslaukumiem valstī – 13 000 kilogramu gadā no govs. Ņemti kredīti kūtij un jaunām slaukšanas iekārtām, darīts viss, lai saimniecību modernizētu un uzlabotu govju labturību.
«Strādājot zem pašizmaksas ilgtermiņā nekas nevar notikt. Piena lopkopība ir inertākā nozare, kas ir. Lauksaimnieki var kādu brīdi dzīvot zem pašizmaksas, sevi apēdot, bet, lai nozari atkal atjaunotu, vajadzēs trīsreiz ilgāku laiku,» norāda piensaimnieks.
Saimniecība pienu nodod Valmieras piena kombinātam. Pašu zemāko cenu nesaņemot, bet zem pašizmaksas tā tomēr ir. Ja būs solītās Eiropas piemaksas, tad izdzīvošot, bet par peļņu labāk kādu laiku nedomāt. Vispirms jāatdod kredīti.
«Smagi ir tas, ka kavējas norēķini. Mēs taču nevaram kādai govij nedot ēst vai nemaksāt strādniekiem. Līdz šim regularitāte ir bijis lielais pluss. Par cenu mēs tik daudz neuztraucamies, bet naudas plūsmu nedrīkst pārraut,» atzīst Kļaviņš.
Lauku konsultāciju centra speciālistu apsekojumi liecina, ka visā Latvijā piena cenas kritušās no 29-30 eirocentiem par kilogramu līdz 17-24 eirocentiem atkarībā no piena pircēja.
Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm situācija Baltijas reģionā ir vissliktākā, piena cenas krīt visstraujāk.
Pēc Eiropas apkopotajiem datiem Latvija no eksportētā piena uz Krieviju vai nu pa tiešo, vai caur Lietuvas pārstrādi izveda ap 80% piena, Igaunija vēl vairāk – 82%. Lietuvā situācija nedaudz labāka, viņi uz Krieviju eksportēja 64% no savas produkcijas. Pēc Krievijas noteiktā embargo piena ceļam jāmeklē jauns tecējums, un bez Eiropas atbalsta piensaimniekiem šoreiz neiztikt.