Krievijas kā neprognozējama partnera loma pārtikas eksportā mazināsies arī turpmāk, tikmēr ar šo tirgu saistītie Latvijas uzņēmēji pilnībā pārliecinājušies, ka nepieciešams paplašināt eksporta spektru, analizējot situāciju gadu pēc Krievijas embargo, vietnē «Makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa.
«1990.gados ceturtdaļa Latvijas preču noieta tirgus bija Krievija, 1998.gadā Krievijas krīzes iespaidā notika kritums un vairākus gadus Krievijas īpatsvars Latvijas preču eksportā bija vien ap 5%. Taču, Krievijas ekonomikai augot, pēdējo desmit gadu laikā šā tirgus īpatsvars mūsu preču eksportam pieauga līdz 10%, kas atkal kritās pērn. Paredzams, ka Krievijas kā neprognozējama partnera noieta tirgus loma mazināsies arī turpmāk - ne tikai Krievijas noteikto ierobežojumu dēļ, bet arī tāpēc, ka Latvijas uzņēmēji paši ir sajutuši, ka vajadzīgs paplašināt noieta tirgu spektru,» raksta ekonomiste.
Viņa arī norāda, ka atsevišķiem sankciju skartajiem produktiem Krievija ir bijis nozīmīgs noieta tirgus, piemēram, sviestam, iesala ekstraktam - virs 50%, sieram un biezpienam - ap 40%, desām - ap 30% un pienam, krējumam - tuvu 10%, tāpēc katras šīs preču grupas, katra uzņēmēja secinājumi šajā kontekstā ir atšķirīgi.
Ekonomiste arī atgādina: lai gan Krievija atsevišķiem uzņēmumiem ir bijis nozīmīgs pārtikas produktu noieta tirgus, tikai 14% no kopējā to preču, kas bija iekļautas sankciju produktu sarakstā, eksporta tika sūtīti uz Krieviju.
«Pat ja atsevišķu sankciju produktiem Krievijas tirgus bija nozīmīgs, sankciju tiešā ietekme uz kopējo eksportu ir neliela - vidēji mēnesī tika zaudēti nedaudz virs sešiem miljoniem eiro, kas ir tikai 0,7% no kopējā preču eksporta,» norāda ekonomiste.
Vienlaikus bankas aplēses liecinot, ka kopējā pārtikas produktu eksporta ienākumi 2015.gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laiku ir samazinājušies par 85 miljoniem eiro, kas ir vairāk nekā tikai sankciju produktu eksporta sarukums.
«Piena pārstrādes produktu eksports kopumā 2015.gada piecos mēnešos ir sarucis par 35 miljoniem eiro. Papildus eksporta kritumam Krievijas tirgū tas saruka arī uz Lietuvu un Igauniju. Tur, visticamāk, pastiprinājās konkurence, jo šīm valstīm Krievija arī bija nozīmīgs tirgus. Taču eksports uz Nīderlandi būtiski pieauga. Pieaugums atsevišķos tirgos gan nav kompensējis ienākumu samazināšanos, būtiska ietekme ir arī piena cenu kritumam. Tāpēc ir svarīgi, ka piena eksportētāji sākuši eksportu arī ārpus ES robežām - Malaiziju, figurē arī Maroka, Turkmenistāna, Turcija,» raksta ekonomiste.
Tāpat viņa norāda - lai gan katrā pārtikas produktu grupā var vērot slēgtā Krievijas tirgus produkcijas pārorientēšanu uz citiem tirgiem, tomēr tas pagaidām vēl nav nodrošinājis zaudēto ienākumu segšanu. Jauno tirgu ienākšana Latvijas eksporta kartē un prognozes par eirozonas tirdzniecības partnervalstu pieprasījuma atkopšanos ļaujot cerēt uz labākiem eksporta rezultātiem turpmāk. Apskatītais periods, iespējams, nav bijis pietiekami ilgs laiks jaunu tirgu izpētei un apgūšanai.
«Jāpiezīmē, ka Krievijas sankciju skartie produkti galvenokārt ir iekšzemē ražoti un tiem netiek novērota reeksporta klātbūtne. Tāpēc ietekme no šo produktu eksporta samazināšanās tiešā veidā ietekmē iekšzemes ražojošos uzņēmumus,» rezumē ekonomiste.
Kā ziņots, Krievija pērn 7.augustā noteica pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Savukārt šogad 4.jūnijā Krievijas puse noteica pagaidu aizliegumu arī Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu importam.
