Latvijas Banka: airBaltic plāni izmantot virtuālo naudu bitcoin nav atbalstāmi

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» plāni maksājumos pieņemt arī virtuālo naudu «bitcoin» nav atbalstāmi, norāda Latvijas Bankas maksājumu un finanšu tirgus analītiķis Deniss Fiļipovs.

««Bitcoin» nav ne valūta, ne maksāšanas līdzeklis, līdz ar to Latvijas Banka neatbalsta šo «airBaltic» mārketinga iniciatīvu, jo šādi tiek popularizēta «bitcoin» kā maksāšanas līdzekļa izmantošana iedzīvotāju vidū. Būtiski atcerēties, ka, pērkot vai mainot «bitcoin», patērētāji var saskarties ar būtiskiem riskiem,» sacīja Fiļipovs.

Viņš norādīja, ka virtuālā valūta «bitcoin» nav oficiāla valūta, kuru kā likumīgu maksāšanas līdzekli emitē un garantē pēc nominālvērtības valstu centrālās bankas, līdz ar to «bitcoin» turētājam nav garantiju, ka viņa īpašumā esošos «bitcoin» varēs apmainīt pret reālu naudu, un tas padara par neiespējamu «bitcoin» lietot kā vērtības mēru, kas ir viena no naudas funkcijām.

Tāpat Fiļipovs atzīmēja, ka uz «bitcoin» turētājiem neattiecas patērētāju tiesību aizsardzība, ko nodrošina valsts likumi attiecībā uz likumīgu maksāšanas līdzekļu izmantošanu. «Bitcoin» emisiju un izmantošanu pašlaik neregulē un neuzrauga, tādējādi «bitcoin» gadījumā netiek garantēta apmaiņa pret naudu, kā arī «bitcoin» turētājam nav pie kā vērsties, ja ir notikušas krāpnieciskas darbības, kuru dēļ «bitcoin» tiek zaudēts. «Bitcoin» juridiski nav piesaistīts nevienas valsts oficiālai valūtai, tāpēc «bitcoin» nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nevienā no Eiropas Savienības (ES) jurisdikcijām.

«Pēc būtības «bitcoin» ir produkts, kuru pērk par oficiālu valūtu. To var izmantot kā maiņas līdzekli, iegādājoties citas preces vai pakalpojumus, ja abas puses par to vienojas un ir gatavas uzņemties visus ar «bitcoin» izmantošanu saistītos riskus. Ar «bitcoin» ir saistīti vairāki riski - risks zaudēt naudu «bitcoin» maiņas procesā, jo maiņas platformu darbība netiek regulēta; «bitcoin» vērtība var strauji mainīties vai pat zust, jo tā nav piesaistīta nevienas valsts oficiālai valūtai; patērētājus, kas izmanto «bitcoin», lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā ES tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā; no «digitāla maka» nozagtus «bitcoin» praktiski nav iespējams atgūt. Ņemot vērā minēto, nerekomendējam nekādus ieguldījumus vai transakcijas ar «bitcoin»,» sacīja Fiļipovs.

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Makareviča sacīja, ka ES šobrīd nav izstrādāti noteikumi, kas regulē tā dēvēto virtuālo valūtu darbību, uz to nav attiecināmi FKTK kompetencē esoši normatīvie akti, piemēram, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums utt. Tāpēc komercdarbība, kas ir saistīta ar «bitcoin» uzpirkšanu un izplatīšanu, netiek licencēta vai reģistrēta FKTK kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki.

«Līdz ar to FKTK neiesaka «bitcoin» izmantošanu, jo tas nav drošs maksāšanas līdzeklis, šajā gadījumā patērētāju tiesības nekādi netiek aizsargātas un «bitcoin» lietotājiem visi riski un iespējamie zaudējumi jāuzņemas pašiem. Tāpēc, pirms pieņemat lēmumu par kāda finanšu pakalpojuma izmantošanu, aicinām izprast tā būtību un izvērtēt visus riskus,» teica Makareviča.

Viņa piebilda, ka arī Eiropas Banku iestāde (EBA) vairakkārt publicējusi brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar virtuālās valūtas izmantošanu, veicot darījumus.

Tostarp 2013. gada decembrī EBA uzsvēra, ka «bitcoin» lietotāju kā patērētāju tiesības netiek aizsargātas, jo nav izstrādāti īpaši noteikumi darījumiem, kas veikti, izmantojot virtuālo valūtu kā maksāšanas līdzekli, tādējādi pastāv risks zaudēt naudu. Turklāt, kā norādīja EBA, nav nekādu garantiju, ka valūtas vērtība nākotnē nemainīsies. Savukārt šogad jūlija sākumā EBA aicināja Eiropas bankas un citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus neveikt darījumus ar virtuālajām valūtām, līdz nav izstrādāti noteikumi, kā izvairīties no pārkāpumiem šajā tirgū. Tāpat EBA uzsvēra, ka ir identificēti vairāk nekā 70 risku, kas saistīti ar virtuālās valūtas tirdzniecību.

Jau vēstīts, ka «airBaltic», kuras lielākā īpašniece ir valsts, kā maksājuma līdzekli sākusi pieņemt virtuālo naudu «bitcoin».

«airBaltic» apkalpo vairāk nekā 60 galamērķu no savas mītnes bāzes Rīgā.

Uz augšu