Zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons lūdzis «Laimas» un citu «NP Foods» grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētāju Rolandu Gulbi un «Laimas» sabiedrisko attiecību speciālisti Ritu Voronkovu atsaukt plašsaziņas līdzekļos izplatīto informāciju par reiderisma mēģinājumu, pretējā gadījumā viņš vērsīšoties tiesā par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu.
«Miķelsons vēstulē Gulbim un Voronkovai lūdzis atsaukt 17.jūnijā masu medijos izplatīto nepatieso informāciju par reiderisma mēģinājuma realizāciju, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem - «Laimu», «Staburadzi» un citiem «NP Foods» grupas pārtikas uzņēmumiem. Pretējā gadījumā viņš vērsīsies tiesā par godu un cieņu aizskarošo ziņu izplatīšanu,» norādīts Miķelsona paziņojumā medijiem.
Miķelsons vēstulē norādījis, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju ziņas ar nepatiesu saturu tika izplatītas un publicētas vairākos laikrakstos, portālos, kā arī televīziju un radio ziņās, kā arī citos masu saziņas līdzekļos, kuri dublēja iepriekš dzirdēto un lasīto informāciju. Papildus minētajam intervijā Latvijas Radio Gulbis apgalvoja, ka Miķelsons ir tiesāts un ir sēdējis cietumā par reiderismu.
«Vēršu jūsu uzmanību, ka līdz šim nav stājies spēkā neviens tiesas spriedums, kurš atzītu mani par vainīgu jebkāda veida noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Man nav celta neviena apsūdzība, kā arī nav piemērots neviens piespiedu līdzeklis, līdz ar to par nepamatotiem atzīstami visi šajā sakarā minētie apgalvojumi. Turklāt atbilstoši Latvijas Advokatūras likumam tiesājamība nav savienojama ar advokāta statusu,» vēstulē atzīmēja zvērināts advokāts. Miķelsons arī paskaidroja, ka termins «reiderisms» nozīmē uzņēmumu nelikumīgu pārņemšanu, nevis zaudējumu atlīdzināšanas vai līguma pildīšanas pieprasīšanu tiesiskā ceļā.
«Prasības nodrošināšana civiltiesiska strīda gadījumā ir normāls Civilprocesa likumā paredzēts līdzeklis, kas tiek piemērots gadījumā, ja tiesai ir pamats uzskatīt, ka sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama. Prasības nodrošināšanai nav nekāda sakara ar abu «Laimas» pārstāvju publiskajiem apgalvojumiem par reiderisma mēģinājumu,» pausts vēstulē.
Prasības nodrošinājums tika piemērots 20.maijā, bet uz šo brīdi neviena tiesību aizsardzības institūcija nav sākusi nekādas darbības, nav pat ierosināta resoriskā pārbaude, lai konstatētu reiderisma pazīmes saistībā ar piemēroto prasības nodrošinājuma līdzekli, un tam arī nav ne mazākā pamata, norādīja Miķelsons.
«Līdz ar to secināms, ka jums nav nekāda tiesiska pamata apgalvot, ka pret «Laimu», «Staburadzi» un citiem «NP Foods» grupas pārtikas uzņēmumiem tiek veikts reiderisms, vēl jo vairāk jums nav tiesiska pamata apgalvot, ka es vai zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns esam vainojami jebkādu reiderisma pasākumu «shēmošanā» vai realizācijā,» vēstulē norādījis Miķelsons.
Tāpat zvērināts advokāts atzīmējis, ka «Laimas» pārstāvju apgalvojumos ir būtiskas faktoloģiskas kļūdas, proti, Miķelsons nav cēlis prasību pret «Laimu» un «Staburadzi» - to veica juridiskā persona «MenardPort LLC», kas kopš 2004.gada ir Daumanta Vītola biznesa partneris.
Rezumējot minēto, Miķelsons secina, ka izplatītās ziņas ir ne tikai atzīstamas par nepamatotām un apzināti nepatiesām, bet ir arī godu un cieņu aizskarošas un nodarījušas būtisku kaitējumu viņa kā zvērināta advokāta statusam un reputācijai, kā arī Lazdāna statusam un reputācijai.
«Pamatojoties uz augstāk minēto, es aicinu jūs nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2014.gada 26.jūnijam, atsaukt 2014.gada 17.jūnijā masu medijos izplatītās manu godu un cieņu aizskarošās ziņas, izplatot ziņu atsaukumu tajos pašos masu saziņas līdzekļos, kuros tika izplatītas godu un cieņu aizskarošās ziņas. Pretējā gadījumā es izmantošu Civillikumā un Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības un vērsīšos tiesā pret jums abiem ar prasību par goda un cieņas aizskarošo ziņu atsaukšanu, piedzenot visus zaudējumus, kas man šobrīd un nākotnē radīsies saistībā ar šo lietu, kā arī piedzenot no jums abiem morālo kaitējumu,» vēstulē brīdina Miķelsons.
Kā biznesa portālam «Nozare.lv» atzina «NP Foods» pārstāve Voronkova, Miķelsona vēstuli viņa ir saņēmusi.
«Jā, esmu šorīt saņēmusi vēstuli, bet šokēta esmu par citu faktu - to, ka pēdējās dienās man zvana un meklē kontaktus citi uzņēmumi, kuri uzskata, ka cietuši no advokāta Mārča Miķelsona darbībām. Nevaru šos stāstus izvērtēt juridiski, bet emocionāli tie patiesi šokē,» sacīja uzņēmuma pārstāve.
Jau ziņots, ka Gulbis iepriekš bija nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem «Laima», AS «Staburadze» un citiem «NP Foods» grupas pārtikas uzņēmumiem. Kā aģentūru LETA toreiz informēja Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem «Laima» un «Staburadze» reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais Miķelsons un tiesu izpildītājs Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.
«Fakts ir ne tikai uzņēmējdarbībai, bet arī sabiedrībai bīstams, jo vienmēr pastāvēs iespējamība, ka, maldinot tiesu institūcijas, var tikt nodarīts kaitējums. Tāpēc uzņēmuma vadība un darbinieki informē valsts augstākās amatpersonas, lūdzot iesaistīties un nodrošināt Latvijas sabiedrības un uzņēmumu, kas ir vieni no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem, interešu aizstāvību,» norādīts «Laimas» paziņojumā.
Kā norādīja Voronkova, Miķelsons tiesā iesniedzis «maldos balstītu prasību pret vairākiem uzņēmumiem, tostarp pret «Laimu» un «Staburadzi», kuri nekādi nevar būt atbildētāji prasītāja lietā, jo tiem nav nekādu savstarpēju darījumu ar uzņēmumiem, kuru vārdā Miķelsons ir cēlis prasību».
«Miķelsons ir panācis acīmredzami absurdu, Latvijas tiesu praksei neraksturīgu un kaitniecisku Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Doloresas Bamberes rīcību, kad, pamatojoties vienīgi uz «Menard Port LLC» maldinošiem apgalvojumiem, kas balstīti uz iedomām un kam nav sniegti nekādi pierādījumi, tiesnese pieņēma lēmumu par «Menard Port LLC» prasības nodrošināšanu pirms pilnvērtīgas tiesvedības, apķīlājot vairāku uzņēmumu kontus. Uzņēmumiem ir bijusi liegta iespēja liecināt šajā lietā pirms pret viņiem vērsto darbību izvēršanas,» pausts paziņojumā.
Tādā veidā tiesneses lēmuma rezultātā, apgrūtinot uzņēmumu kontus, tiek nodarīti būtiski zaudējumi un kaitējums uzņēmumu saimnieciskajai darbībai, turklāt nav ņemts vērā fakts, ka uzņēmumi nav īstie atbildētāji iniciētajā procesā. Šāda nepamatota atbildētāju saimnieciskās darbības apgrūtināšana un daļēja naudas līdzekļu apķīlāšana ir atzīstama par Satversmē 92.pantā garantēto tiesību uz taisnīgu tiesu un 105.pantā garantēto tiesību uz īpašumu aizskārumu, uzskata «NP Foods» grupas amatpersonas.
Atbilstoši tiesiskai rīcībai «NP Foods» ir vērsies tiesā ar pieteikumu atcelt minētos apgrūtinājumus uzņēmējdarbībai. Kā aģentūru LETA informēja tiesā, 20.maijā šajā lietā tika pieņemts lēmums par prasības nodrošinājuma apmierināšanu daļā, savukārt 30.maijā iesniegta blakus sūdzība par šo lēmumu.
LETA jau ziņoja, ka Miķelsons un vēl četras personas ir atzītas par aizdomās turamajām kriminālprocesā par citu iespējamu krāpšanas shēmu, kas pastrādāta pret vairākiem arhitektu birojiem piederošo SIA «Latvijas projektēšanas sabiedrība», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Bez advokāta Miķelsona par aizdomās turamajiem kriminālprocesā atzīti arī Dzintars Skujiņš, Svetlana Muižarāja, Aivars Auzāns un Isārijs Finbergs.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins, 2011.gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļas un KL 195.panta 3.daļas - par iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar fiktīvu darījumu slēgšanu starp vairākiem uzņēmumiem ar nolūku legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Šajā procesā par aizdomās turamajām atzītas piecas personas.
Anučins norādīja, ka izmeklēšana lietā patlaban vēl turpinās.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka iespējamā krāpšanas shēma pastrādāta pret «Latvijas projektēšanas sabiedrību», kuras līdzīpašnieki patlaban tiesājas par, viņuprāt, nelikumīgo lēmumu atcelšanu. Vairākas kompānijas, kas saistītas ar minētajām piecām personām, pret «Latvijas projektēšanas sabiedrību» bija cēlušas prasības tiesā par kopumā vairāku simtu tūkstošu eiro atmaksu. Šīs prasības celtas, pamatojoties uz iespējami fiktīviem darījumiem, kuros uzņēmums nav gribējis iesaistīties. Cietušo ieskatā prasības tiesā bijušas ar mērķi iegūt vērtīgu nekustamo īpašumu Skolas ielā, Rīgā.
