Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns piektdien paziņoja, ka mediji nepareizi interpretējuši informāciju, ka Kipras glābšanai nepieciešams ievērojami vairāk līdzekļu par sākotnēji lēsto.
Rēns: Kipras glābšanas apjoma izmaiņas nepareizi interpretētas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Cilvēki ir salīdzinājuši ābolus ar bumbieriem un rezultātā ieguvuši apelsīnus,» pēc eirozonas finanšu ministru sanāksmes noradīja Rēns.
Ceturtdien izskanēja informācija, ka Kipras glābšanai nepieciešamo līdzekļu apjoms ir sasniedzis 23 miljardus eiro (16,2 miljardus latu) iepriekš lēsto 17,5 miljardu eiro vietā, tādējādi raisot jaunas bažas par valsts iespējamo maksātnespēju.
Šo informāciju apstiprināja arī Kipras valdība.
Šī informācija nozīmē, ka Kiprai tagad būs nepieciešams atrast vēl sešus miljardus eiro papildus tiem vairāk nekā septiņiem miljardiem eiro, ko Kipras valdība apsolījās sameklēt, lai iegūtu Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu desmit miljardu eiro apmērā.
Eirozonas valstīm un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) nevēloties palielināt Kiprai piešķiramo līdzekļu apjomu, izskan virkne komentāru ar ierosinājumiem, kur Kipra varētu iegūt trūkstošos līdzekļus.
Tomēr Rēns uzsver, ka tiekot salīdzināti «pilnīgi atšķirīgi skaitļu kopumi».
Viņš skaidroja, ka 17 miljardi eiro ir «tīrās finanšu vajadzības», kas balstītas uz pieņēmumiem, kuri izdarīti pirms vairākiem mēnešiem.
Savukārt 23 miljardi ir «bruto finansējuma nepieciešamība», kas «ietver papildu finanšu līdzekļus», lai vērstos pret neparedzētu fiskālās situācijas attīstību un segtu banku nozares vajadzības.
Rēns pauž viedokli, ka precīzu Kipras glābšanas programmas apjomu noteikt ir sarežģīti, ņemot vērā dažādos mainīgos lielumus, kas neļauj izteikt uzticamas prognozes.
Viņš arī paziņoja, ka ES, SVF un Eiropas Centrālā banka (ECB) šobrīd pārskata Kipras ekonomikas prognozes.
Šobrīd saglabājas «virkne neskaidrību attiecībā uz Kipras ekonomikas trajektoriju», tādējādi neskaidrība apvij arī kredītu apjomu, kāds galu galā būs nepieciešams Kipras valdībai.
«Šobrīd mēs darām visu iespējamo,» paziņoja Rēns, piebilstot, ka pašaik nav iespējams prognozēt, cik liels būs Kipras ekonomikas kritums - «10%, 12,5% vai 15%».