Vērtīga pieredze: Unikāls ēdamais (132)

Kā cēlies “Labdara” nosaukums?

Mārketingam vienmēr jāizvēlas kaut kas tāds, kas piesaista uzmanību un paliek atmiņā. Tādēļ arī izvēlējos šādu vecmodīgu nosaukumu. To dzirdot, cilvēki parasti vispirms pavīpsnā, bet viņi atceras šo vārdu. Ja cilvēki šo vārdu atceras, viņi var iet un interesēties, kur to produktu var nopirkt.

Kur “Labdari” patlaban var nopirkt?

Tā kā to ražo un tirgo piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu sabiedrība “Dundaga”, tad to var nopirkt Dundagā, Talsos, Ventspilī, kā arī vairākās vietās Rīgā – Centrāltirgū, Āgenskalna un Čiekurkalna tirgū, kā arī Rīgas Stradiņa universitātē.

Vai un kad “Labdari” varēs iegādāties lielveikalos?

Tam par kavēkli ir divi iemesli – produkta īsais derīguma termiņš un prasība pēc liela produktu apjoma. “Labdaris” ir ļoti aktīvs produkts, un tā derīguma termiņu mēs garantējam septiņas dienas. Veikaliem nepatīk šis īsais realizācijas laiks. Otrkārt, veikalu ķēdes pieprasa, lai produktus nodrošinātu ne tikai pilsētas veikaliem, bet arī tirdzniecības vietām visā valstī. Tam vajadzīgs ļoti liels produktu daudzums, ko Dundagas pienotava nespēj nodrošināt.

 “Labdara” izstrāde sākās jau pirms aptuveni 50 gadiem. Kādēļ tikai nesen sākta tā ražošana?

Tā ir papildu slodze pienotavai. Tai noteikti vajadzīgs mikrobiologs. Gatavošanas procesam ir ļoti uzmanīgi jāseko, jāpieņem darbā papildu cilvēks, jāapmāca. Tādēļ viņi vienkārši to negrib. Kurš grib papildu izdevumus, ja var nopirkt sausos ieraugus un ar tiem strādāt?

Kāpēc jūs sadarbojaties tieši ar Dundagas pienotavu?

Vispirms domās izvērtēju pienotavas. Noteicu mērķi, ka tām jābūt ar mikrobiologu. Daudzās pienotavās nav šāda speciālista uz vietas.

Tad skatījos, kura pienotava rūpīgi un atbildīgi strādā.

Ievācu informāciju fakultātē no pārtikas tehnologiem.

Dundagas pienotava bija ar mieru. Tā ir neliela pienotava, bet viņi vēlējās sortimentu paplašināt un meklēja jaunas iespējas. (..) Produkta izstrādē mums stipri traucēja tas, ka Dundaga ir stipri tālu no Rīgas. Uz turieni nevar aizbraukt vienā dienā, satikties ar kolektīvu un vakarā atbraukt atpakaļ. Tur jābrauc uz divām dienām. (..) Dažādi mazi knifiņi traucē operativitāti. Mēs to vēlētos labāku, bet pagaidām citu iespēju nav.

Vai jūs esat apmierināti ar pārdošanas apjomiem? Pirms intervijas vairāki pārdevēji tirgū teica, ka “Labdari” švaki pērk.

Apjomi ir mazi. Mums jāstrādā tieši informācijas lauciņā, lai cilvēkus informētu un pārliecinātu. Tas tas aizies.

Vai, jūsuprāt, “Labdaris” ir konkurētspējīgs produkts?

Domāju – noteikti. Paskatieties, ko mums pārdod – ļoti daudz sauso preparātu. Taču

preparātu, kas saturētu labas, aktīvas baktērijas, ir maz.

Mēs strādājam, lai nodrošinātu dzīvus mikroorganismus, kas spēj labi iedzīvoties zarnu traktā un līdz ar to uzlabot veselību. Mūsu produkts regulē mikroorganismu attiecības zarnās, ieved tur kārtību.

Vai “Labdaris” varētu iegūt arī kādas citādas garšas, līdzīgi kā citi jogurti?

Tāda ideja un iespēja pastāv tikai ļoti tālā nākotnē. Pirmkārt, pienotavai noteikti jāiegādājas jauns fasētājs, kas safasētu “Labdari” 200-220 gramu kārbiņās, lai, izēdot vienu kārbiņu, cilvēks apēstu vienā reizē ieteicamo produkta devu. Tad tirdzniecība uzreiz būtu labāka. Taču šāds fasētājs maksā ap 50 tūkstošiem latu. Kur mēs varam dabūt tādu lieku naudu? Līdz tādai naudai vēl tāls ceļš ejams. Ja mēs to aizņemtos, tad uzreiz ir jāgarantē aizdevējam, cik ilgā laikā mēs atdosim naudu. Bet pašreizējās nenoteiktības apstākļos tas nav iespējams.

Šodien visi ceļi aizsnieg ciet un nevar pat pienu aizvest līdz pienotavai!

Vai domājat par “Labdara” pārdošanu ārzemēs?

Tas ir vēl tālāk. Mums nav gadījies sastapt tādu interesentu, kas būtu gatavs ražot produktu pēc mūsu tehnoloģijas. Jāatgādina, ka produkta realizācijas laiks ir septiņas dienas.

Vai jūs kā zinātniece strādājat pie vēl kāda interesanta produkta?

“Labdaris” ir palaists pasaulē, taču nemitīgi prasa piestrādāšanu. Jāstrādā tieši reklāmas un dokumentu noformēšanas ziņā. Dundagas pienotavas stends Centrāltirgū ir tikai dažus mēnešus. Tā apgrozījums nav liels, jo cilvēkiem rocība samazinās. Taču viņi cenšas. Viņi ļoti rūpīgi izstrādā savus produktus. Palēnām jau klientu skaits pieaug. Bet janvāris vispār ir tukšs mēnesis. Esmu priecīga, ka Dundaga tomēr pieņēma lēmumu nevis atteikties no stenda, bet gan par visu vari to uzturēt. Ir ideja, ka piegādāsim “Labdari” Gaiļezera slimnīcai, kur ārsti to pārbaudīs, lai varētu oficiāli ziņot, ka tas der konkrētās kaitēs.

Vai jums ir izdevies nopelnīt ar “Labdari”?

Mums ir noslēgts licences līgums, un pēc tā pienotava man pārskaita mazliet naudiņas. Ir divi noteikumi – viens par licenci, otrs – par katru pārdoto burciņu. Apgrozījums ir ļoti mazs. Viņi mēģina maksāt arī par licenci, taču viņi nav spējīgi. Projektā esmu ieguldījusi vairākus tūkstošus latu.

Kā jūs aizsargājaties no potenciālajiem sekotājiem un ideju zagļiem?

Baktēriju esmu patentējusi. To, kā baktēriju savairo un kā iegūst šādu produktu, nekur neesmu aprakstījusi.

Tādējādi man nevar būt pakaļdarinātāju.

Ja kāds tagad mēģinās, viņam neiznāks tāda kvalitāte un rezultāts!

Šis produkts Latvijā ir unikāls. Kā ir ar pasauli?

Ir līdzīgi pētījumi bijuši, bet līdz ieviešanai lielākos daudzumos es neesmu nekur dzirdējusi. Somiem ir līdzīgs produkts, bet viņi to ir pārveidojuši līdz nepazīšanai. Mūsu produkts ir vienkāršs. Tajā ir tikai vājpiens un tikai baktērijas. Nav nekādu E vielu. Tādā veidā mēs izvairāmies no visām blaknēm, kas iespējamas. Par vienu no sava produkta mērķiem uzskatu garantiju, ka nebūs blakņu. Tagad taču tik daudz cilvēku ir alerģiski. Ko tik mēs neēdam un kādi tik mums nav ēšanas paradumi... Tur jau var visādi būt...

Jautāta par "Labdari" un tā konkurentiem - dažādiem jogurtiem un to dzērieniem, zinātniece skaidro to ķīmisko sastāvu. Sakot, ka citādāk gatavotie piena produkti nav kaitīgi, taču jāpievērš uzmanība to derīguma termiņam.

Ja jogurtu derīguma termiņš ir ilgāks par pāris nedēļām, tad produkti ir apstrādāti un nav dzīvi.

"Taču mūsu nolūks ir iedot dzīvu mikroorganismu, kas ir aktīvs, spējīgs iedzīvoties un dot papildu labumus."

Raksta resursos varat iepazīties ar "Labdara" lietošanas instrukciju un citu zinātnieces sniegto informāciju

P.S. Šis materiāls tapis portāla TVNET rakstu sērijas “Vērtīga pieredze” ietvaros. Šai stāstu sērijā rakstām par Latvijas uzņēmumiem, kuri veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus un turpina attīstību.

Ar šiem rakstiem TVNET vēlas atbalstīt vietējos veiksmīgos un inovatīvos uzņēmējus, tādēļ par šiem materiāliem TVNET neprasa nekādu naudu. Par šiem rakstiem neviens TVNET nav maksājis. Un, ja kādam labam uzņēmumam tā ir papildu reklāma, tad mēs par to tikai priecāsimies!

Ja arī tev zināms kāds Latvijas uzņēmums, kurš attīstījies krīzes iespaidā un par kura darbošanos būtu vērts uzzināt citiem, droši pavēsti to portālam, rakstot uz e-pasta adresi zinas@financenet.lv!