Eiro ieviešanas likums gūst Saeimas deputātu vairākuma atbalstu (389)

^{Pievienots video}

Pret likumprojektu nobalsoja opozīcijā esošie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī «Saskaņas centra» deputāti. Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) gan balsojumā atturējās.

Diskusijas ilga vairākas stundas. Opozīcijas deputāti pārmeta valdībai, ka eiro ieviešana no 2014.gada ir pārāk sasteigta, un brīdināja par riskiem tautsaimniecības attīstībai līdz ar eiro ieviešanu un nestabilitāti eiro zonā. Savukārt koalīcijas partiju deputāti aicināja eiro ieviešanu atbalstīt, jo eiro stabilizēs makroekonomisko vidi Latvijā, paaugstinās Latvijas kredītreitingu un samazinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Tāpat vairums koalīcijas partiju deputātu atzina, ka pievienošanās eiro zonai veicinās investoru uzticību Latvijai, novērsīs valūtas konvertācijas izdevumus un samazinās kredītu procentu likmes.

Jaunais likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu un caurredzamu vienotās Eiropas valūtas ieviešanu Latvijā, un tas nosaka eiro ieviešanas scenārija galveno nosacījumu – eiro vienlaicīgo ieviešanu skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos no dienas, kad Latvijā tiek ieviests eiro. «Ar šo dienu eiro kļūs par likumīgo maksāšanas līdzekli Latvijā, savukārt, beidzoties vienlaicīgās apgrozības periodam, eiro iegūst vienīgā likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu, ar to saprotot, ka lati kā maksāšanas līdzeklis vairs netiks pieņemti,» norādīja likumprojekta izstrādātāja FM.

EIL paredz, ka divas nedēļas pēc eiro ieviešanas dienas būs vienlaicīgās apgrozības periods, tas ir, ka gan lati, gan eiro būs likumīgs maksāšanas līdzeklis. Divas nedēļas kā vienlaicīgās apgrozības periods noteikts, balstoties uz citu jauno eiro zonas valstu – Igaunijas, Slovākijas un Slovēnijas ‒ praksi, kurās tika noteikts divu nedēļu vienlaicīgās apgrozības periods, kā arī Igaunijas pieredze liecina, ka jau divās nedēļās pēc eiro ieviešanas vairāk nekā 90% darījumu tiek veikti eiro. Vienlaicīgi divu nedēļu periods samazina pakalpojumu sniedzēju – tirgotāju, transporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas u.c. nozaru ‒ izmaksas un slogu, nodrošinot divu paralēlo valūtu naudas darījumu pakalpojumus, uzsvēra FM.

Tāpat EIL noteic, ka sešus mēnešus bez komisijas maksas varēs veikt skaidrās naudas apmaiņu visās kredītiestādēs, vienu mēnesi – «Latvijas Pastā» un bez termiņa ierobežojuma – Latvijas Bankā. Savukārt Ministru kabinets savlaicīgi noteiks tās «Latvijas Pasta» atsevišķās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās iedzīvotāji varēs veikt skaidrās naudas nomaiņu mēneša laikā pēc eiro ieviešanas dienas.

Likums arīdzan nosaka – ja tiek plānota liela apmēra, tas ir, vairāk par 3000 latu, skaidras naudas apmaiņa, tā būs jāpiesaka trīs dienas iepriekš attiecīgajā kredītiestādē vai pasta pakalpojumu sniegšanas vietā. Valūtas maiņas punkti no eiro ieviešanas brīža nedrīkstēs izsniegt latus.

Paredzēts ‒ lai veicinātu raitu skaidras naudas nomaiņu, tostarp nodrošinātu komersantus un iedzīvotājus ar nepieciešamo daudzumu eiro monētu un banknošu, Latvijas Banka savlaicīgi organizēs eiro monētu kalšanu, kalšanas sagatavošanas procesu sākot jau 2012.gada vidū. Paredzēts, ka eiro monētas un banknotes nedrīkstēs nonākt publiskā apgrozībā pirms eiro ieviešanas dienas, bet, lai atvieglotu naudas nomaiņas procesu, Latvijas Banka arī izgatavos un izplatīs eiro monētu sākumkomplektus.

Turklāt EIL paredz, ka Latvijas Banka neierobežotā periodā un bez maksas pieņems apmaiņai pret eiro bojātās latu naudaszīmes, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem.

EIL arī noteic, ka bezskaidrās naudas līdzekļi, elektroniskā nauda un viennolūka maksājumu instrumenti eiro ieviešanas dienā bez komisijas maksas tiks konvertēti no latiem uz eiro. Minētā konvertācija tiks veikta, jau sākoties eiro ieviešanas dienai, informēja FM.

Likums paredz, ka preču un pakalpojumu cenas un tarifi gan latos, gan eiro būs jāuzrāda trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas, savukārt ilgāk par gadu pēc eiro ieviešanas dienas norādīt cenas un tarifus abās valūtās nav ieteicams.

EIL paredz, ka izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu sedz visas iesaistītās puses no saviem līdzekļiem. Līdzīgi kā eiro ieviešanas ieguvumi tiks solidāri izmantoti, pēc tāda paša principa ir paredzēts segt eiro ieviešanas izmaksas, paskaidroja ministrijā.

«Iesaistīto pušu galvenās izmaksas ir saistītas ar pakalpojumu sniedzēju kases sistēmu un aparātu, maksājumu sistēmu, informācijas sistēmu, tostarp grāmatvedības sistēmu, piemērošanu eiro. EIL arī uzliek paralēlās preču un pakalpojumu cenu un tarifu atspoguļošanas prasības deviņiem mēnešiem un divu valūtu paralēlās skaidrās naudas apgrozības prasības divām nedēļām, kas arī tiek segtas no iesaistīto pušu līdzekļiem,» klāstīja FM.

«Atbilstoši eiro ieviešanas praksei citās dalībvalstīs un Eiropas Savienības (ES) tiesībām eiro ieviešanas procesā tiek nodrošināta tiesisko instrumentu turpināmība. EIL nosaka galvenos principus tiesisko instrumentu nepārtrauktībai, paredzot atsauces tiesiskajos instrumentos uz latiem pēc eiro ieviešanas dienas uzskatīt par atsaucēm uz eiro. Līdz ar to EIL paredz, ka līguma slēdzēja pusēm nav nepieciešams norēķina valūtas nomaiņas dēļ grozīt līgumus, ja tas nav nepieciešams citu iemeslu dēļ,» norādīja FM.

EIL tāpat nosaka vispārējos noapaļošanas principus, kas tiks piemēroti gan vispārējā preču un pakalpojumu sniegšanas praksē, gan arī attiecībā uz budžeta izmaksu maksājumiem.

Saeima nolēma likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā – divos lasījumos. Par steidzamības noteikšanu eiro ieviešanas likumam balsoja 54 deputāti, bet pret bija 38 deputāti.

Latvija eiro plāno ieviest 2014.gada 1.janvārī.