Parlamenta vēlēšanu rezultāti Grieķijā eirozonai dod nelielu atelpas brīdi - nav piepildījušās bažas, ka pie varas nāks politiķi, kas grib atteikties no līdzšinējās palīdzības programmas nosacījumu izpildes, un tādēļ Grieķija varētu jau tuvākajās nedēļās izstāties no eirozonas, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina AS «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Vēlēšanu rezultāti Grieķijā eirozonai dod nelielu atelpas brīdi (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norāda: Eiropa nebija gatava, lai kāds no eirozonas izstātos. Šķiet, ka vismaz pašlaik tas nenotiks, un tādēļ optimisms finanšu tirgos nedaudz uzlabojies - pakāpušies akciju tirgi, arī naftas cena ir kāpusi.
Tomēr vēl nekas nav beidzies, atzīst Kazāks. Pirmkārt, grieķiem jāizveido rīcībspējīga valdība, kas var turpināt līdzšinējo virzību. Otrkārt, jāturpina strukturālas reformas un jāmazina budžeta deficīts. Tas būs ilgi, sāpīgi un sarežģīti, arī pašā Grieķijā politiskais atbalsts tam ir vājš.
Apzinoties, ka situācija ekonomikā ir skaudrāka, nekā gaidīts iepriekš, aizdevējvalstu prasības pret Grieķiju jau ļoti drīz atkal tiks mīkstinātas, piemēram, budžeta deficīta samazināšana notiks lēnāk, daļu no parāda atkal norakstīs, prognozē «Swedbank» galvenais ekonomists. Tomēr kopumā virzība uz palikšanu eirozonā un taupības pasākumu īstenošanu esošā vēlēšanu iznākuma scenārijā Grieķijā saglabāsies.
«Bet, kā jau pēdējos gados ierasts, atelpas brīdis finanšu tirgos nebūs ilgs. Ja jaunā valdība tiks izveidota samērā raiti, tad pāris nedēļas valdīs optimistiskāka noskaņa, taču drīz vien atkal parādīsies bažas par situācijas ilgtspēju, atjaunosies uzbrukumi Spānijai un Itālijai,» vērtē Kazāks.
Lai šādus negatīvus šokus mazinātu, Eiropas politiķiem beidzot jāizlemj, kuru ceļu iet - veidot ciešāk integrētu sistēmu gan politiski, gan fiskāli un banku jomā un tā saglabāt eiro un eirozonu darīt spēcīgāku, vai arī atteikties no eiro projekta, norāda «Swedbank» galvenais ekonomists.
Viņš prognozē, ka izvēlēsies pirmo variantu, proti, saglabāt eiro, bet varbūt arī bez Grieķijas, jo tas ir ekonomiski labāks risinājums. Bet politiski šī apņemšanās tiks «stiepta garumā», uzskata Kazāks. «Tas nozīmē, ka tuvāko pāris gadu perspektīvā izaugsme Eiropā labākajā gadījumā būs ļoti nīkulīga, svārstību amplitūda un risks finanšu tirgos būs augsts. Piesardzība jāsaglabā,» norāda ekonomists.
Kā ziņots, Grieķijā svētdien notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās sīvā cīņā uzvarējušas partijas, kas atbalsta skarbos taupības pasākumus, kas apmaiņā pret aizdevumiem apsolīti starptautiskajiem kreditoriem.
Pirmajā vietā ar 29,7% balsu izvirzījusies konservatīvā partija «Jaunā demokrātija» (ND), liecina rezultāti pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas. Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA), kas iestājusies pret saistībām, kas noteiktas starptautiskā aizdevuma līgumos, ierindojusies otrajā vietā, iegūstot 26,9% balsu. Savukārt centriski kreisā partija PASOK ieguvusi 12,3% balsu.
Atbilstoši vēlēšanu rezultātiem ND jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 129 vietas, jo vēlēšanu likums nosaka, ka partija, kas ieguvusi pirmo vietu, saņem 50 papildu deputātu vietas. SYRIZA ieguvusi 71 deputāta vietu, bet PASOK - 33 vietas.
Uzreiz pēc sākotnējo rezultātu izziņošanas ND līderis Antonis Samars paziņoja, ka Grieķijas tauta ir paudusi savu vēlmi palikt eirozonā.
«Mēs lūgsim politiskos spēkus, kas dala kopīgu mērķi paturēt valstī eiro (..), pievienoties nacionālās vienotības valdībai. Valsts nedrīkst zaudēt ne minūti,» uzsvēra Samars.
ND līderis solīja godāt Grieķijas saistības, bet norādīja, ka vēlas atvieglot tautā nepopulārās Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda glābšanas programmas nosacījumus.