Pieaudzis nebanku kreditētāju izsniegto patēriņa kredītu īpatsvars

RISEBA studiju prorektors un pētījuma līdzautors Ilmārs Kreituss otrdien žurnālistiem sacīja, ka 2008.gadā banku izsniegtie patēriņa kredīti veidoja 100% no visiem patēriņa kredītiem, bet līdz 2013.gadiem šis apjoms svārstījās ap 90%.

Kopš 2013.gada sāka pieaugt nebanku kreditētāju izsniegto patēriņa kredītu īpatsvars un 2017.gadā banku izsniegtie patēriņa kredīti veidoja 67% no kopējā apjoma.

2017.gadā nebanku kreditētāju kredītportfelī ātrie jeb distances kredīti veidoja 122 miljonus eiro, bet patēriņa kredīti - 121 miljonu eiro. Savukārt bankām patēriņa kredītu kredītportfelī 157 miljonus eiro veidoja norēķinu karšu kredīti, bet 335 miljonus eiro - patēriņa kredīti. Kreituss atzīmēja, ka norēķinu karšu kredītu apmēri samazinās.

Runājot par kredītu kvalitāti, Kreituss norādīja, ka 2017.gadā bez kavējuma bankām bija 89% izsniegto patēriņa kredītu un pēdējo piecu gadu laikā kredītu kvalitāte uzlabojas. Arī nebanku patēriņa kredītiem rādītāji ir līdzīgi un 2017.gadā 85% izsniegto patēriņa kredītu bija bez kavējuma.

Kreituss arī norādīja, ka ar katru gadu pieaug nebanku kreditētāju jaunizsniegto patēriņa kredītu apmērs un gada laikā tiek atmaksāti 94-95% jaunizsniegto patēriņa kredītu.

Patēriņa kredītu atmaksas kavējums virs 180 dienām nebanku kreditētājiem pēdējos piecos gados bija ap 7%, 2017.gadā - 6%. Savukārt banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem sākotnēji 2013.gadā kavējumi virs 180 dienām bija pat ap 20%, tagad šis rādītājs ir ap 5%.

Kreituss informēja, ka banku izsniegto norēķinu karšu kredītu apjoms pakāpeniski samazinās, savukārt nebanku kreditētāju izsniegto distances kredītu apjomi aug. Distances kredītiem kvalitāte ir zemāka - bez kavējumiem ir 78% izsniegto kredītu, pētījumā konstatēta tendence šim rādītājam uzlaboties. Norēķinu karšu kredītiem bez kavējumiem ir 89% kredītu, arī šajā jomā konstatēta tendence rādītājam uzlaboties.

Kavējumi virs 180 dienām ir 4% no banku izsniegtajiem norēķinu karšu kredītiem, bet no izsniegtajiem distances kredītiem 12% ir kavējumi virs 180 dienām.

Kreituss arī norādīja, ka vidējais patēriņa kredīta apmērs Latvijā un Baltijā uz vienu iedzīvotāju ir mazāks, nekā Dānijā, Zviedrijā un Polijā.

Piemēram, patēriņa kredīta apmērs uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir 442 eiro, Lietuvā tie ir 228 eiro, bet Igaunijā - 527 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Savukārt Dānijā patēriņa kredīta apmērs uz vienu iedzīvotāju ir 2844 eiro, Zviedrijā - 2149 eiro, bet Polijā - 1004 eiro uz vienu iedzīvotāju. Arī rēķinot patēriņa kredītu īpatsvaru pret neto ieņēmumiem, Baltijas valstīs aizņemas mazāk nekā Dānijā, Zviedrijā vai Polijā, sacīja Kreituss.

Salīdzinot patēriņa kredītu gada procentlikmes, pētījumā konstatēts, ka banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem likmes stabili turas ap 22-23% gadā, bet norēķinu karšu kredītiem procentlikmes no 29% gadā 2013.gadā ir samazinājušās līdz 22% pērn.

Straujākas izmaiņas kopš 2013.gada piedzīvojušas nebanku kreditētāju izsniegto patēriņa kredītu procentlikmes. Nebanku kreditētāju izsniegtajiem patēriņa kredītiem ar atmaksu vienā maksājumā un ar termiņu virs 14 dienām procentlikmes piecu gadu laikā kritās no 266% uz 90% gadā.

Distances kredītiem ar atmaksu vienā maksājumā un ar termiņu virs 14 dienām procentlikmes piecu gadu laikā kritās no 116% uz 100% gadā. Savukārt nebanku kreditētāju izsniegtajiem patēriņa kredītiem ar atmaksas grafiku gada procentlikme ir ap 32%, kas jau ir tuvu banku izsniegtajiem kredītiem, norādīja Kreituss.

Kopumā patēriņa kreditēšanas apmērs Latvijā 2017.gadā bija aptuveni 60% no 2008.-2009.gadā sasniegtā patēriņa kreditēšanas līmeņa, informēja Kreituss.