Eksperts: Tendences strādājošo atalgojumā nenozīmē pienākumu darba devējam celt algas visiem

Tas esot atkarīgs gan no uzņēmēju spējas nodrošināt šādu kāpumu, gan darbinieku spējas šādu kāpumu pamatot. "Kā rāda būvniecības sektors, daudzi uzņēmēji nonākuši finansiālās problēmās straujo izmaksu kāpuma dēļ. Tādēļ ikviens pieaugums jāvērtē no tā, cik tas ir samērīgs ilgtermiņā, jo pazīmes noteiktos segmentos atgādina iepriekšējās krīzes pirmsākumus, kas ātri var novest pārmērībās," skaidroja Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, patlaban, kad darba tirgus uzkarst un ekonomikas perspektīvas ir pozitīvas, tam ir liels risks, kaut arī individuālā līmenī ikviens izmantošot iespēju saņemt lielāku atalgojumu.

Situācija darba tirgū nosveroties arvien vairāk par labu darbiniekiem - straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Noteiktās profesijās izteikts trūkums ir visā reģionā. Tādēļ darba samaksas pieaugums turpināšoties.

Turpmāk iezīmējas risks, ka, straujajam tempam turpinoties un nerisinoties ražīguma jautājumam, uzņēmumi var sašaurināt darbību, sākt pamest Latviju, bet tā vietā neparādās jauni, jo nav atbilstoši sagatavots darbaspēks, kas spēj darboties jaunajos nosacījumos, secināja Gašpuitis. Par to arvien izteiktāk runājot un jau novērojot Igaunijā, kas gan vēl nozīmējot nedaudz laika Latvijai. "Igaunijā tas tiek uztverts par nopietnu izaicinājumu jau drīzumā. Jārēķinās arī, ka Latvijā izglītības sistēma, ieguldījumi izpētē, jaunuzņēmumu vides attīstībā u.c. lietas no kaimiņvalsts krietni atpaliek.

Tādēļ straujais darba samaksas kāpums nozīmē nepieciešamību ātrāk risināt izglītības, valsts pārvaldes reformas un citus jautājumus," sacīja eksperts.

Viņš norāda, ka darba algas pieaugums ir ļoti būtisks motivācijas un gaidu avots. Patlaban izaugsmes apstākļu uzlabošanās dodot papildu iespējas atalgojumu paaugstināt. Pēc viņa domām, situācija budžetā un tuvojošās vēlēšanas būs labvēlīgs nosacījums algu kāpumam valsts iestāžu darbiniekiem. Pieticīgās gaidas atsevišķās nozarēs ir izpalikušas, straujš kāpums - 5-15% - bijis vērojams visās nozarēs, izņemot finanšu sektoru. "Nekas neliecina, ka šogad situācija mainīsies. Pretrunīgs vērtējums būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls vai tāda nebūs vispār," atzina Gašpuitis.

Viņš prognozē - ja 1000 eiro "uz papīra" slieksnis ir pārsniegts, vēlamais 1000 "uz rokas", kas būtu vajadzīgs emigrācijas apstādināšanai, ir vēl ap 2-3 gadu attālumā. Algu ziņā reģioni Rīgai un Pierīgai nav konkurenti un tādi arī nekļūs.

Ņemot vērā algu līmeņa atšķirības un labvēlīgos ekonomiskos nosacījumus, kāpumu piedzīvos visu reģionu strādājošie. Tomēr algu līmenis starp reģioniem un Rīgu lēni, bet turpinās augt. Protams, tas neattieksies uz atsevišķiem centriem reģionos. Tas uzturēs iedzīvotāju migrāciju, kas pārvietosies uz vietām, kur algu un darba iespējas ir labākas. Tādēļ reģionu tukšošanās, kur vēlamais 1000 neto tik drīz vēl sasniegts netiks, par nožēlu jāatzīst, turpināsies vēl ilgi. Šogad algu kāpums tiek prognozēts 8.2% apmērā.

Eksperts arī secina, ka vidējās samaksas apspriešana ir vienmēr raisa neviennozīmīgu rezonansi, jo lielākajai daļai strādājošo tā ir nesasniedzama. Taču Centrālā statistikas pārvalde sākusi ziņot arī par mediānas samaksu, kas pērn veidoja 707 eiro bruto atalgojumu, bet neto - 516 eiro.

Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4% jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šī gada pirmajā ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks - 8,6%. Salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6% jeb 44 eiro.