Dombrovskis: ES dalībvalstīm jāsamazina valsts parāda līmenis un jāatjauno fiskālās rezerves

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis

FOTO: Reuters/ScanPix

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāsamazina valsts parāda līmenis un jāatjauno fiskālās rezerves, trešdien Briselē prezentējot Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumu preses konferencē uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Šodien publicētais priekšlikumu kopums ir balstīts uz 2018.gada rudens ekonomikas prognozi un par pamatu izmanto prioritātes, kas izklāstītas EK priekšsēdētāja Žana-Kloda Junkera 2018.gada runā par stāvokli ES.

Dombrovskis norādīja, ka Eiropa pieredz ekonomikas uzplaukumu, taču pieaugošie riski liecina, ka šāds uzplaukums nebūs mūžīgs.

"ES valstīm ir vajadzīgas mērķtiecīgas investīcijas un atjaunoti centieni veikt reformas, lai nostiprinātu savas izaugsmes pamatus un palielinātu ražīgumu. Budžeta politikas ziņā ir laiks samazināt valsts parāda līmeni un atjaunot fiskālās rezerves. Tas dos mums manevrēšanas iespējas, kas būs vajadzīgas brīdī, kad notiks nākamā lejupslīde. Tagad ir īstais laiks panākt progresu Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanā," pauda Dombrovskis.

Savukārt ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena piebilda, ka pēdējo gadu laikā notikusī ekonomikas atveseļošanās ir bijusi darbvietu skaita pieauguma ziņā sevišķi intensīva, un bezdarbs sasniedz rekordzemu līmeni. Tajā pašā laikā arvien vairāk cilvēku piedalās darba tirgū.

"Aktivitātes līmenis ir sasniedzis rekordaugstus rādītājus un pat ir pārsniedzis aktivitātes apmēru ASV. Ir izveidojušies apstākļi, kuros mēs varam vairāk ieguldīt mūsu sabiedrībā, mūsu cilvēkos tā, lai šī atveseļošanās kļūtu pastāvīga un nāktu par labu ikvienam, ieskaitot nākamās paaudzes," uzsvēra Teisena.

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī stāstīja, ka ES ekonomika turpina pieaugt veselīgā tempā, tāpēc EK šodien paustais politikas ieteikums ir nodrošināt, ka ekonomika saglabā spēku un kļūst noturīgāka, jo arvien nestabilākā globālajā vidē mēs neko nedrīkstam uztvert kā pašsaprotamu. "Ilgtspējīgi labklājīgai eirozonai ir vajadzīga ne tikai stabila valsts finanšu sistēma, bet arī konkurētspējīga ekonomika un iekļaujoša sabiedrība," pauda Moskovisī.

Pagājušā gada īpaši labvēlīgais pasaules ekonomiskais stāvoklis un zemo procentu likmju vide palīdzēja atbalstīt izaugsmi, nodarbinātību, parāda samazināšanu un investīcijas ES un eirozonā. Tiek prognozēts, ka visas dalībvalstis, pateicoties iekšzemes patēriņa un investīciju stabilajam apjomam, turpinās izaugsmi, kaut arī tā notiks lēnākā tempā.

EK atzina, ka gadījumā, ja nenotiks nekādi nozīmīgi satricinājumi, Eiropai būtu jāspēj uzturēt tādu ekonomikas izaugsmi, kas pārsniedz potenciālu, stabilu darbvietu radīšanu un bezdarba kritumu. Eirozonas dalībvalstu publiskās finanses ir ievērojami uzlabojušās, un eirozonas kopējais budžeta deficīts tagad ir mazāks par 1%. Tomēr parāda līmenis vairākās valstīs saglabājas augsts. EK ieskatā, ekonomikai turpinot pieaugt, ir laiks palielināt fiskālās rezerves, kas vajadzīgas, lai pārvarētu nākamo lejupslīdi un mazinātu potenciālo ietekmi uz nodarbinātību un sociālo jomu.

Uz augšu