Par ko šogad "cepušies" TVNET lasītāji (10)

“Ziemassvētku dāvana” – RS korupcijas lieta

"Ziemassvētku brīnuma" vietā gada nogalē rīdzinieku adrenalīna līmeni debesīs uzšāva Rīgas satiksmes (RS) korupcijas lieta. Nevarētu teikt - kas tāds, ko mēs nebijām gaidījuši. Dārgākais sabiedriskais transports Baltijā, kurā rīdziniekiem ziemā nereti nākas salt, bet vasaras svelmē - ģībt karstumā, cīnīties ar nepatīkamiem smārdiem, ja palaimējas - neiesēsties regulāro pasažieru bezpajumtnieku un dzērāju notašķītos krēslos un regulāri līgoties pārpildītos, ļoti bieži -  tajos pašos pagājušajā gadsimtā ražotajos vagonos, kā arī pieciest specvienību uzbrukumiem cienīgus kontroles "uzlidojumus", jau kopš iepirkumu pirmsākumiem raisījis bažas sabiedrībā. Tagad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā izmeklēšanā RS atklāta rūpīgi izplānota, sistēmiska un ilgstoša korupcija. Katrs Rīgai piegādātais trolejbuss, autobuss un tramvajs rīdziniekiem izmaksājis par pieciem līdz septiņiem procentiem dārgāk, jo tie samaksāti kukuļos. Tikmēr RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, kura paraksts bijis uz mākslīgi sadārdzinātajiem iepirkumu līgumiem, šogad saņēmis rekordaugstu prēmiju – 11 500 eiro. Lai gan visos iepriekšējos korupcijas skandālos Rīgas mēram Nilam Ušakovam viņu izdevies pasargāt,  šī nebūs tā reize. KNAB šajā lietā kopumā aizturējis septiņus cilvēkus - RS iepirkumu daļas vadītāju Igoru Volkinšteinu, uzņēmēju Māri Martinsonu, Aleksandru Krjačeku, Edgaru Teterovski, un Elīnu Kokinu, kurai vienīgajai kā drošības līdzeklis nav piemērots apcietinājums. Pagaidām augstākā no KNAB aizturētajām amatpersonām ir apcietinātais Rīgas satiksmes ilggadējais vadītājs Leons Bemhens.Tomēr notikumu gaitā no Rīgas domes vicemēra amata atkāpies Andris Ameriks un krēsls salīgojies arī tās priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, kaut divos uzticības balsojumos, pateicoties slinkajai opozīcijai un vienotajai koalīcijai, to vēl izdevies nosargāt. Turpinājums sekos.

GALERIJA: Aizturēšana "Rīgas satiksme" iepirkumu lietā

Valdības veidošana  - "teijāteris" latviešu gaumē

Par "teātri latviešu gaumē" izvērtās valdības veidošanas process. Vai nu ar tālredzīgu mērķi iegūt sev partiju plusiņus nākamgad gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, vai cenšoties tautai pierādīt, ka tiek respektētas vēlētāju intereses, prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam izvirzīja trīs 13. Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu skaitu ieguvušo latviešu partiju premjera kandidātus. Savilktās sarkanās līnijas un nespēja panākt potenciālo partneru atbalstu nokāva Jāņa Bordāna (JKP) centienus izveidot valdību. Uz skatuves tika aicināts KPV LV kandidāts Aldis Gobzems, kurš valdību centās sastiķēt, kā pats izteicās, “ar smaidu un baudu”. Kameru priekšā tika bārstītas saldas, vairāk priekšvēlēšanu laikam raksturīgas frāzes, aiz kurām piemirsās pašu darījumi ar apjomīgā krāpšanas lietā - Krievijas bankas “Otkritie” patukšošanā - iesaistīto Latvijas pilsoni Mariju Kovarsku. Traucēja arī fakts, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) neuzskatīja, ka Gobzemam pielaide valsts noslēpumam būtu jādod “par skaistām acīm”. Centieni izveidot valdību par katru cenu beidzās ar fiasko, un Gobzemam tomēr neizdevās “pagriezt Latvijas seju pret cilvēkiem, cilvēku seju pret valsti un padarīt to par vienotu kopumu". Divas ar visskaļāko ālēšanos uz politiskās skatuves ievērību guvušās partijas ar saviem premjera kandidātiem klusiņām atkāpās, lai aicinātu palīgā vēlēšanās salīdzinoši niecīgu vēlētāju balsis ieguvušo Jauno Vienotību ar premjera kandidātu Krišjāni Kariņu.

Rimšēviča "gals"

Aizvadītais gads iedragāja Latvijas finanšu sistēmas reputāciju. Februārī aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu no Trasta komercbankas bijušajiem akcionāriem tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš šajā amatā atradās kopš 2001. gada. Vienā gadījumā Rimšēvičs par palīdzēšanu kā atlīdzību bija saņēmis apmaksātu braucienu uz Kamčatku, vēlāk - arī 250 tūkstošus eiro skaidrā naudā. Viņa uzdevums esot bijis palīdzēt problēmās nonākušajai bankai sakārtot attiecības ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Lietā tika apsūdzēts arī “lietu kārtotājs” uzņēmējs Māris Martinsons. Rimšēvičs apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskatīja par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

GALERIJA: Rimšēviča diena: no Valsts policijas līdz KNAB

Prokuratūra cerēja lietu tiesai nodot vēl šogad, tomēr iestāde paziņoja, ka tas nenotiks, jo apstākļi mainījušies - viens no apsūdzētajiem sācis liecināt.

ABLV bankas krahs

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā norādīja, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

GALERIJA: "ABLV Bank" informē par pašlikvidācijas procesu

Izrēķināšanās 90. gadu gaumē

30.maija rītā savā automašīnā tika nošauts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Bunkus tika nogalināts gaišā dienas laikā - brīdī, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Policijā tika sākts kriminālprocess. Izmeklēšanas pamatversija - noziegums veikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Bunkus slepkavībai līdzīgs noziegums tika paveikts 2009.gada 16.aprīlī, kad ap plkst.11 Jūrmalā, Jomas ielā, pretī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkai uz gājēju pārejas savā automašīnā ar pieciem šāvieniem no "Kalašņikova automāta" tika noslepkavots uzņēmējs, Krievijas pilsonis Vjačeslavs Stūrainis.

GALERIJA: Sadegušais mikroautobuss netālu no vietas, kur nošauts Bunkus

Bunkus ģimene nebija apmierināta ar policijas darbu, jo uzskatīja, ka likumsargi vilcinājušies sagatavot publisku aicinājumu atsaukties nozieguma lieciniekus. Tāpat ģimene kritizēja likumsargu nevēlēšanos atklāt jebkādu informāciju par izmeklēšanas gaitu. 4.decembrī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis LNT gan izteicās, ka Bunkus lietas izmeklēšana tuvojas noslēgumam, jo iegūts pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā šo noziegumu paveicis. Neskatoties uz to, 10. decembrī Bunkus ģimene vairākos plašsaziņas medijos izsludināja 500 000 eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības atklāšanu. Atlīdzība izsludināta vienlaicīgi 30 valstīs, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un paziņojumus sociālajos tīklos.

GALERIJA: Pie Brāļu kapiem nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus

Gadsimta ugunsgrēks

Šogad Latvijai secen gājuši lielie plūdi, taču pamatīgas raizes sagādājuši kūdras purvu un mežu ugunsgrēki. Platības ziņā pats lielākais ugunsgrēks šogad bija Valdgales ugunsgrēks 1353 hektāru platībā, kas Latvijā plosījās laikā no 17.jūlija līdz 15.augustam. Ugunsgrēks Valdgales kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā. Milzīgās platības dēļ tas medijos tika nodēvēts par "gadsimta ugunsgrēku". Valsts mežu dienests (VMD) norādīja, ka līdzīgās platībās ugunsgrēki Latvijā šajā gadsimtā nav izcēlušies, tādi bijuši septiņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Starp lielākajiem meža ugunsgrēkiem šogad jāmin arī meža ugunsgrēks Ādažos 777 hektāru platībā no 9. līdz 14. jūnijam, kam seko meža ugunsgrēks Ramatā 240 hektāru platībā, kas izcēlās 31.jūlijā un turpinājās līdz pat 8.augustam. Laikā no 1.augusta līdz 6.augustam 35 hektāru platībā plosījās meža ugunsgrēks Salas novada Gargrodes purvā.

GALERIJA: Degošais purvs pie Lielsalas

GALERIJA: Valdgales kūdras purva ugunsgrēks no putna lidojuma 

Izvēlējāmies, ko vēlējāmies. Ko tālāk?

13. Saeimas vēlēšanas iezīmēja vispārējā noskaņojuma Eiropā un otrpus okeānam atblāzmas Latvijā. 1/3 balsotāju atdeva savas balsis populistiem. Eksperti uzsvēra, ka īsti uzvarētāju šajās vēlēšanās nav, taču izteikts zaudētājs ir vecās partijas, kas liecina, ka, kaut arī sabiedrība joprojām ir sašķelta, tā alkst pēc pārmaiņām. Arī šogad turpināja sarukt balsojušo skaits - 54%. Tūlīt pēc "Saskaņas" visvairāk ieguvušo balsu un līdz ar to lielākā latviešu partija šogad bija profesionālā aktiera Artusa Kaimiņa veidotā KPV LV ar visām no tā izrietošajām sekām valdības veidošanas procesā. Visa šā notikuma negatīvā ziņa - mums joprojām ir daudz lētticīgu cilvēku, kas tic pasaku fejai, kura ar dažiem burvju nūjiņas mājieniem "sakārtos lietas" valstī. Pozitīvā ziņa - mēs tomēr gribam pārmaiņas un esam gatavi rīkoties.

Simtgade

Aizvadītajā gadā godam atzīmējām mūsu valsts simtgadi. Vieni sprieda, ka simts gadi valstij ir cienījams vecums, citi steidzās oponēt, ka esam mūža pašā sākumā. Lai nu kā, svinības izdevās godam, un, kā jau tas svētkiem pienākas, neiztika arī bez viena otra kašķa. Piemēram, kā izrādījās, simtgades salūts bija desmit reižu dārgāks nekā citus gadus. Skandālu izraisīja arī Latvijas simtgadei veltītais koncerts "Mīlestības vārdā.18+", kurā jaunā dziedātāja Evija Vēbere atļāvās visnotaļ netradicionāli nodziedāt senu dziesmu, kas izraisīja sašutumu daļā klausītāju un vecāka gadugājuma mūziķu. Sašutumu jo lielāku vērta fakts, ka par šo vienu dziesmu dziedātāja saņēmusi, pēc daudzu domām, velnišķīgi lielu honorāru - 666 eiro.

GALERIJA: Koncerts “Mīlestības vārdā. 18+”. Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas