Stājas spēkā solidaritātes nodokļa izmaiņas, kas ietekmēs turīgākos (3)

Pērn solidaritātes nodokļa likmes bija gandrīz vienādas - 34,09% un 35,09%. Desmit procentus no tiem sedza darba devējs, bet atlikušo summu - nodokļu maksātājs. Taču tagad darba devējam vairs nav jāsedz desmit procenti no solidaritātes nodokļa.

Solidaritātes nodoklis jāmaksā tiem cilvēkiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro gadā jeb 5233,33 eiro mēnesī.

Latvijas Universitātes (LU) biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš skaidro, ka ar solidaritātes nodokļa palīdzību valsts meklē iespējas, kā palielināt ieņēmumus, tajā pašā laikā nepalielinot sociālo atbalstu.

Katram iedzīvotājam no ienākumiem ir jāveic sociālās iemaksas, piemēram, veselības aprūpei un pensiju sistēmai, un maksimālā nodokļu likme ir 31,4%. Savukārt, lai nerastos situācija, ka veidojas milzīgas pensijas, tādēļ ir noteikti tā saucamie „griesti” – 62 800 eiro gadā. Pārsniedzot tos, tiek piemērots solidaritātes nodoklis.

„Pēc būtības – valsts panāk, ka šis salīdzinoši nelielais skaits iedzīvotāju turpina maksāt nodokļus, bet ienākumiem pārsniedzot 62 800 eiro, viņiem no solidaritātes nodokļa nepienākas sociālās garantijas.

Tas ir veids, kā saglabāt sociālās iemaksas, nedodot papildu sociālās garantijas,” saka Bērziņš.

Profesors uzsver, ka faktiski tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas nodēvēts citādāk – cilvēkiem ar lieliem ienākumiem (virs 55 tūkstošiem eiro gadā) nodokļu procentu likme ir 31,4%, savukārt tiem, kuru ienākumi pārsniedz „griestus”, papildus jāmaksā 25,5% solidaritātes nodoklis. Ņemot vērā, ka jau pašlaik tiek maksāts progresīvais nodoklis, solidaritātes nodoklis tiek raksturots kā papildus progresivitātes veids.

Pagājušajā gadā no solidaritātes nodokļa viens procentpunkts tika novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, bet 10,5 procentpunkti tika novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē. Vēl desmit procentpunkti tika novirzīti nodokļu maksātāja 2. un 3. pensiju līmeņos.

„Šogad tie desmit procenti, kas pagājušajā gadā tika novirzīti pensijām, pazūd. Līdz ar to darba ņēmējs, kurš aizejot pensijā, varēja saņemt šīs iemaksas, vairs tās nevar saņemt – tā ir galvenā atšķirība. Tādā ziņā tiek palielināta progresivitāte, mēģinot mazinot ienākumu nevienlīdzību. Tomēr arī šajā ziņā jārunā par ļoti šauru sabiedrības daļu – nepilniem četriem tūkstošiem cilvēku, kas kopējo nevienlīdzību nemazina,” portālam TVNET saka „Swedbank” galvenā ekonomiste Lija Strašuna.

Jaunās izmaiņas paredz, ka 14 procentpunkti no solidaritātes nodokļa tiks novirzīti valsts pensiju sistēmai, bet līdzīgi kā pērn, arī šogad 10,5 procenti tiks novirzīti - iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet viens procents - veselības aprūpes sistēmai. 

Savukārt „SEB Bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka izmaiņas Solidaritātes nodokļa likumā turpinās diskusijas par nodokļu progresivitāti Latvijā. Ekonomists saka,

ka Latvijas sabiedrība vēl nav gatava īstai progresivitātei. Tas skaidrojams, ka labklājības līmenis Latvijā nav sasniedzis, piemēram, Rietumeiropas valstu līmeni, līdz ar to progresīvās nodokļu likmes stājas spēkā pie salīdzinoši zemiem ienākumiem.

Tomēr noteiktais solidaritātes nodoklis ir nozīmīgs solis, kas sperts pretī īstai progresivitātei.

Lai arī izmaiņas likumā stājas spēkā ceturtdien, reāli nodoklis jāsāk maksāt vēlāk, tas ir, gada otrajā pusē, kad tiek pārsniegts 62 800 eiro lielais ienākumu slieksnis. Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka solidaritātes nodoklis ir progresīvā nodokļa sastāvdaļa.

LU profesors Bērziņš norāda, ka kopumā summārā likuma izmaiņu ietekme uz valsts budžetu ir neitrāla – solidaritātes nodoklis valsts budžetā nepalielinās ienākumus, taču tie arī nesamazināsies.

„Salīdzinot ar pagājušo gadu, šīs izmaiņas būtiski nepalielinās budžeta ieņēmumus. Nodoklis gan tiks mazliet citādāk iekasēts. Ja būtu pieņemti sākotnējie likuma grozījumi, kas paredzēja 34% likmi [red. - turīgākajiem], tad gan varētu runāt par ieņēmumu palielināšanos,” rezumē Bērziņš.

Atgādinām, ka pagājušā gada decembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma nevirzīt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, atstājot šo jautājumu jaunās valdības ziņā. Tomēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja šos likumu grozījumus tomēr izskatīt.