Kučinskis: OIK atcelšanas plāns ir reāls, bet vēl jāizvērtē šā priekšlikuma tiesiskās sekas

Jau ziņots, ka Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai", kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu "zaļās" enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem. Bet gala lēmums par EM piedāvājumu būs jāpieņem jaunajai valdībai.

Premjers stāstīja, ka EM tika uzdoti vairāki papildu uzdevumi, piemēram, sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju papildināt konceptuālo ziņojumu ar tiesisku izvērtējumu par piedāvātā risinājuma atbilstību Satversmei, kā arī izvērtēt, vai minētais priekšlikums ļaus izvairīties no investīciju strīdiem.

"Šo uzdevumu izpilde prasīs pāris nedēļas, tāpēc ir loģiski, ka to turpinās skatīt jaunais Ministru kabinets, neskatoties uz to, ka potenciālajai koalīcijai OIK jautājumā ir atšķirīgi viedokļi. Viena partija uzskata, ka OIK var atcelt uzreiz. Es arī gribētu OIK likvidēt uzreiz, bet tādējādi var sākties virkne tiesvedību. Tāpēc arī aicināju izvērtēt tiesiskās sekas, par ko līdz šim ir maz runāts. To neizvērtējot, var sekot nopietnas tiesvedības ar lieliem zaudējumiem," brīdināja Kučinskis.

Ministru prezidenta ieskatā EM piedāvātais plāns, lai pakāpeniski atteiktos no OIK, ir reāls un nav utopisks.

"Salīdzinot ar iepriekšējo EM piedāvājumu, kad ministrija piedāvāja OIK aizstāt ar tā dēvētajiem zaļajiem sertifikātiem, šis ir būtiski uzlabots, ko novērtēja arī sociālie partneri. Piemaksa pie tirgus cenas ir labāks risinājums par "zaļajiem sertifikātiem", jo tas ir reālāks un saprotamāks," uzsvēra premjers.

LETA jau rakstīja, ka EM piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai triju gadu laikā - no 2022.gada 1.janvāra - atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās OIK sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam.

"Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apmērā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus," uzsvēra ministrijā.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019.gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022.gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no 2022.gada 1.janvāra esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka no 2022.gada 1.janvāra valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgi, ņemot vērā arī citu valstu pētījumus, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017.gadā.

Atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma, EM rosina mazināt OIK, neieviešot subsidētās enerģijas nodokli (SEN).

"Patlaban netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām esošām elektrostacijām, sekmējot atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu," pauda EM.