Latvijā izpētei un attīstībai atvēlēts 0,51% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" dati par 2017.gadu.
"Eurostat": Latvijā otrais mazākais ES izpētes un attīstības finansējuma īpatsvars no IKP
Saskaņā ar tiem mazāk nekā mūsu valstī izpētei un attīstībai 2017.gadā atvēlēts vien Rumānijā (0,5% no IKP), bet nedaudz lielāks šis rādītājs bijis Maltā (0,55%), Kiprā (0,56%), Bulgārijā (0,75%), Horvātijā (0,86%), Slovākijā un Lietuvā (abās valstīs 0,88%).
Igaunijā šim mērķim 2017.gadā atvēlēti 1,29% no IKP, bet visvairāk izpētei un attīstībai līdzekļi atvēlēti Zviedrijā (3,33%), Austrijā (3,16%), Dānijā (3,06%), Vācijā (3,02%) un Somijā (2,76%).
Salīdzinājumā ar 2007.gadu izpētei un attīstībai atvēlēto līdzekļu īpatsvars IKP pieaudzis 21 ES dalībvalstī, sešās valstīs tas samazinājies - bet Maltā tas saglabājies 2007.gada līmenī.
Lielākais izpētei un attīstībai atvēlēto līdzekļu kāpums desmit gadu laikā reģistrēts Austrijā (no 2,42% līdz 3,16%) un Beļģijā (no 1,84% līdz 2,58%), bet straujākais kritums bijis Somijā (no 3,35% līdz 2,76%) un Luksemburgā (no 1,59% līdz 1,26%).
Latvijā kritums bijis par 0,4 procentpunktiem (no 0,55% līdz 0,51%), Lietuvā šo līdzekļu apjoms palielinājies par 0,8 procentpunktiem (no 0,8% līdz 0,88%), bet Igaunijā kāpums bija par 0,22 procentpunktiem (no 1,07% līdz 1,29%).
ES kopumā izpētei un attīstībai 2017.gadā iztērēti 318 miljardi eiro, kas ir 2,07% no IKP. 2016.gadā šis rādītājs bija 2,04%, bet pirms desmit gadiem - 1,77%.
"Eurostat" datos par izdevumiem izpētei un attīstībai ietverti visi izdevumi, kurus uzņēmumi vai institūcijas visos ekonomikas sektoros atvēlējuši izpētei un attīstībai.