Ne viens vien darbinieks, kurš katru dienu dodas uz darbu, noteikti ik pa laikam ir aizdomājies par to, cik nopelna viņa priekšnieks. Visā pasaulē izveidojusies tendence, ka kompāniju vadītājiem ir nepieciešamas dažas dienas vai pat stundas, lai nopelnītu naudas summu, kas līdzvērtīga parastā darbinieka gada algai.
2019. gadā aiz muguras jau ir 18 dienas. Šajā laikā, visticamāk, lielāko kompāniju vadītāji jau ir nopelnījuši vairāk naudas, nekā parastais darbinieks nopelnīs tuvāko dažu gadu laikā. Piemēram, lielāko Lielbritānijas uzņēmumu vadītāji jau 4.janvārī bija nopelnījuši summu, kas līdzvērtīga parastā darbinieka gada algai. Tomēr Lielbritānijas uzņēmumu vadītāji nav vienīgie, kuri var lepoties ar ļoti ātru un lielu peļņu.
Britu raidorganizācijas BBC veiktajā apkopojumā redzams, ka algu starpība starp kompāniju vadītājiem un darbiniekiem 22 pasaules valstīs ir milzīga. Vislielākā starpība algās ir vērojama ASV un Indijā. Globālajā uzņēmumu vadītāju indeksā redzams, ka ASV uzņēmuma vadītājam ir nepieciešama vien pusotra darba diena jeb 12 stundas darba, lai nopelnītu summu, kādu viņa darbinieks nopelnīs vien gada laikā.
Indijā šis rādītājs ir vēl niecīgāks. Kompānijas galvai ir nepieciešamas trešdaļa dienas jeb nepilnas trīs stundas, lai viņa peļņa būtu lielāka nekā darbiniekam gada laikā.
Apkopojumā par 22 valstīm secināts, ka lielo kompāniju vadītāji Nīderlandē pelna vidēji 171 reizi, Dienvidāfrikā 180 reizes, Lielbritānijā 201, Indijā 229, bet ASV pat 265 reizes vairāk nekā ierindas darbinieki.
“Plaisa starp strādnieku un kompānijas vadītāju ASV ir astoņas reizes lielāka, nekā tā bija 1980. gadā,” raksta ASV ekonomikas žurnālists Sems Picigati.
“Gandrīz visās lielajās korporācijās parastajiem strādniekiem vajag strādāt vismaz gandrīz 300 gadus, lai nopelnītu tik, cik viņu priekšnieks gada laikā. Piemēram, “McDonald’s” restorāna darbiniekam vajadzētu strādāt vairāk nekā 300 gadus, lai viņa ienākumu summa būtu vienāda ar viņa priekšnieka gada ienākumiem,” tā Picigati.
Tomēr samaksa, cik par savu darbu saņem uzņēmumu vadītāji, visā pasaulē atšķiras. Piemēram, ASV lielo korporāciju vadītāji gada laikā saņem vairāk nekā 14 miljonus dolāru. Atšķirības nosaka arī tādi faktori kā dzīves dārdzība, un vidējās algas līmenis valstī. Tomēr, kā pierāda pētījums, arī valstīs ar augstu dzīves līmeni plaisa starp darbinieka un priekšnieka ienākumiem ir ļoti milzīga.
Piemēram, Zviedrijā liela uzņēmuma vadītājs saņem atalgojumu, kas ir 60 reizes lielāks nekā viņa padotā ienākumi. Vidējā summa, ko gada laikā nopelna kompānijas vadītājs, ir mērāma gandrīz trīs miljonos dolāru. Zviedru uzņēmuma vadītājam ir nepieciešama darba nedēļa, jeb 5,5 dienas, lai nopelnītu tikpat, cik viņa darbinieks saņems gada laikā. OECD aprēķini liecina, ka Zviedrijā vidējā gada alga ir 42 393 dolāru (37 222 eiro).
Tikām Norvēģijā plaisa starp darbiniekiem un kompāniju vadītājiem ir pat salīdzinoši neliela - “tikai” 20 reizes. Lai nopelnītu darbinieka gada algu, priekšniekiem ir nepieciešamas 15 dienas.
Ņemot vērā dažādu kompāniju sniegto informāciju, piemēram, Āfrikā dāsni atalgots ir “Seplat Petroleum” kompānijas vadītājs Ostins Avuru, kurš gada laikā nopelna 1,3 miljonus (aptuveni 1,1 miljons eiro) gadā. Atsaucoties uz vietnes “SalaryExplorer” informāciju, Nigērijas vidējā alga ir aptuveni 16700 tūkstoši dolāri (14660 eiro) gadā, un tas nozīmē, ka šādu naudas summu Avuru noelna nepilnu piecu dienu laikā.
Vēl viena valsts, kam pētījumā pievērsta plaša uzmanība, ir Krievija. Atsaucoties uz “Forbes” 2016. gada reitingu, 25 vislabāk apmaksātajiem kompāniju vadītājiem vidējie gada ienākumi ir mērāmi sešos miljonos dolāru. Ņemot vērā Krievijas vidējo algu, kas ir aptuveni 7060 eiro gadā, lielāko uzņēmumu vadītājiem darbinieka gada ienākumus izdodas nopelnīt vien 3-4 stundu laikā.
Vai šāda plaisa ienākumos ir godīga? Viedokļi šajā jautājumā dalās.
Hārvardas Biznesa skolas mājaslapā publicētajā profesora Ītana Ruēna rakstā teikts, ka lielajām kompānijām ir jāskaidro darbiniekiem un sabiedrībai, kādēļ ir tik milzīga atšķirība atalgojumos.
“Dzirdot, cik nopelna tavs priekšnieks, var būt neparedzama reakcija. Cilvēki reaģēs emocionāli. Tādēļ katram uzņēmumam ir jāatklāj detalizēti, kas veido šos ienākumus, jābūt paskaidrojumiem, kādēļ veidojas tik nevienlīdzīga samaksa,” raksta Ruēns.
2014. gadā tika veikts pētījums, kurā atsevišķu valstu pārstāvji atklāja, ka šajās valstīs lielo uzņēmumu vadītāji saņem vien četras reizes vairāk nekā darbinieki. Ruēns norāda, ka šajā gadījumā ir jāpēta situācija plašākā kontekstā, ne tikai salīdzinot vidējos rādītājus.
Kā spilgts piemērs, ko piemin Ruēns, ir ASV tehnoloģiju uzņēmums “Apple”, kā vadītājs Tims Kuks saņem 250 reizes lielāku algu vidējā alga valstī. Tas piesaista lielu uzmanību, jo Kuks saņem ievērojami lielāku atalgojumu nekā citu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji. Vēl jāpiezīmē fakts, ka “Apple” nodarbina ļoti daudz darbinieku tirdzniecības sektorā, kur jau vēsturiski ir daudz zemākas algas nekā tehnoloģiju jomā. Un tas, kā norāda Ruēns, “nav godīgi ne pret tiem, kas ražo, ne pret tiem, kas pārdod kompānijas produktus”.
