/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/01/21/11729558t1h08d6.jpg)
Iedzīvotāju parādi eirozonā ir sasnieguši zemāko punktu kopš 2006. gada. Kā vēsta izdevums “Financial Times”, šāda tendence padara iedzīvotājus mazāk ievainojamus pret dažādiem satricinājumiem, piemēram, ekonomisko lejupslīdi.
Ievērojami samazinājušies eirozonas iedzīvotāju parādi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2018. gada trešajā eirozonas mājsaimniecību parādu kopējais apjoms noslīdēja līdz 57,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašlaik eirozonas parādu apjoms ir daudz zemāks nekā ASV, kur šis rādītājs ir 75%, un Lielbritānijā – 86% no IKP. Starptautiskā Finanšu institūta veiktajā apkopojumā ņemti vērā hipotekārie kredīti, aizdevumi automašīnu iegādei, studiju kredīti un citi aizdevumu veidi.
Ekonomisti norāda, ka eirozonas mājsaimniecību pirktspēja aug, un rodas iespējas ātrāk atmaksāt kredītus, kā arī iegādāties kārotās lietas, neņemot aizņēmumus. Tomēr bažas nākotnē rada ASV un Ķīnas konflikts tirdzniecības jomā, kā arī eirozonas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.
Oksfordas ekonomikas skolas pārstāvis Anhels Talavera norādīja, ka “Eirozonas mājsaimniecībās finanšu balanss ir veselīgs, un kopējais parādu līmenis ir ievērojami krities. Tas var pasargāt miljoniem cilvēku gadījumā, ja notiek kāds ekonomisks satricinājums.”
Ekonomisti norāda, ka kopējais parādu apjoms eirozonā vēsturiski ir visai augsts. Tiek norādīts, ka vislielākie parādi eirozonā ir Nīderlandes, Portugāles, Spānijas, Vācijas un Grieķijas mājsaimniecībām. Atsevišķās valstīs, kā, piemēram, Itālijā parādu apjomu ietekmē nekustamā īpašuma cenas, kam pēdējā gada laikā ir lejupejoša tendence, respektīvi, īpašumu cenas turpina samazināties.