Analītiķi: Latvijas ekonomikas izaugsmes temps šogad sabremzēsies

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps šogad sabremzēsies, ekonomikas izaugsmei veidojot apmēram 3%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publicētos datus par ekonomikas pieaugumu 2018.gadā.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā straujo ekonomikas pieaugumu, Latvijā turpinās ienākumu izlīdzināšanās gan ar kaimiņvalstīm, gan ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tāpat priecē, ka izaugsme Latvijā ir plaša - pieaugums ir gandrīz visās nozarēs. Pērn strauji auga arī produktu nodokļu ieņēmumi, kas paātrināja IKP izaugsmi.

"Līdere nozaru starpā neapšaubāmi ir bijusi būvniecība, kur izaugsmi virzīja gan ES fondu projektu raitāka ieviešana, gan citas publiskās un arī privātās investīcijas - gan mājokļu segmentā, gan arī inženierbūvju un nedzīvojamo būvju segmentā. Jāsaka gan, ka būvniecības izaugsme nedaudz sabremzējās pērnā gada otrajā pusē un arī turpinās bremzēties, jo akūtāki kļūst gan darbaspēka un kapacitātes ierobežojumi, gan ES fondu plūsma šogad vairs tik strauji nepalielināsies. Līdz ar būvniecības izaugsmes bremzēšanos, pierims arī investīciju kāpums. Otrais straujāk augošais sektors ir bijis informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kur arī ir skaidri jūtams darbinieku deficīts. Līdz ar to arī šai nozarei būs grūti ilgstoši noturēt divciparu izaugsmes skaitļus. Arī spēcīgs kāpums transportā ir pozitīvi vērtējams, bet diez vai to būs iespējams noturēt arī šogad, ņemot vērā lēnāku izaugsmi pasaulē un Krievijas kravu virzīšanu uz savām ostām," klāstīja Strašuna.

Viņa arī norādīja, ka divas lielākās Latvijas nozares - tirdzniecība un apstrādes rūpniecība - auga lēnāk jau pērn, tāpēc, visticamāk, pašreizējos izaugsmes tempus varēs noturēt arī šogad. Krītošais bezdarbs un darbaspēka trūkums turpinās uzturēt spēcīgu ienākumu kāpumu, kas palīdzēs mājsaimniecību patēriņam, mazumtirdzniecībai un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Ražotāji turpina diezgan sekmīgi investēt automatizācijā un pat pie lēnākas izaugsmes pasaulē ir spējīgi turpināt kāpināt savus pārdošanas apjomus. "Jāsaka gan, ka visās nozarēs darbaspēka izmaksu kāpums turpinās spiest uzņēmumu rentabilitāti uz leju. Pagaidām uzņēmumi ir spējuši noturēt gan savas eksporta tirgus daļas, gan savu pelnītspēju," piebilda Strašuna.

Ņemot vērā iekšējos ierobežojumus un lēnāku izaugsmi pasaulē, "Swedbank" galvenā ekonomiste prognozēja, ka šogad Latvijas ekonomika augs par apmēram 3%. "Nenoteiktība pasaulē gan ir liela, risku ir daudz, un izaugsme var bremzēties arī straujāk. Pagaidām Latvijas ekonomika gan diezgan labi spītē pasaules vētrām," piebilda Strašuna.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka par iespaidīgo ekonomikas pieaugumu 218.gadā galvenokārt jāpateicas straujajam izrāvienam būvniecībā, kā arī atzīstamu ieguldījumu izaugsmē deva informācijas un komunikāciju nozare, kurai ir labs izaugsmes potenciāls arī turpmāk, lai arī šī nozare, tāpat kā daudzas citas, saskaras ar arvien izteiktāku darbinieku trūkumu, kas ierobežos izaugsmes iespējas.

"Gada sākums pasaules ekonomikā iezīmējis izaugsmes nosacījumu vājināšanos. Vācijas un Itālijas ekonomiku faktors ir padarījis blāvākas arī eirozonas ekonomikas perspektīvas. Tāpat noskaņojumu ekonomikā turpina ietekmēt daudzās neskaidrības, kas skar tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu, "Brexit" un daudzi citi ģeopolitiskie notikumi. Sekojot šīm tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni šogad palēnināsies, galvenokārt eksporta izaugsmes sarežģījumu dēļ," teica Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka būtisks risks joprojām ir bezvienošanās "Brexit" scenārijs, kas var īslaicīgi nobremzēt vairāku nozaru darbību.

Tajā pašā laikā Gašpuitis atzīmēja, lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Tostarp stabilizējošs faktors būs ES fondi, kas turpinās karsēt būvniecības nozari, kā arī veicinās investīcijas.

"Aktuāls paliek jautājums par būvniecības nozares spējām audzēt jaudu un efektivitāti, lai vadītu augošās izmaksas un noturētu kāpumu. Sagaidāms, ka turpināsim vērot izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kas tuvākajos gados kļūt par nozīmīgu izaugsmes un nodarbinātības dzinēju. Grūti prognozēt izmaiņas transporta un uzglabāšanas nozarē, taču pašreizējās tendences norāda uz nelielu pozitīvu ieguldījumu. Tirdzniecības partneru attīstības grūtības nozīmēs lēnāku eksporta pieaugumu, kā arī vājāku un nevienmērīgāku izaugsmi apstrādes rūpniecībā. Labs atbalsts nozarei būs vietējais patēriņš. Šajos apstākļos iekšzemes patēriņš būs viens no ekonomiskās aktivitātes dzinuļiem. Bezdarbam būs tendence sarukt, bet nosacījumi darba tirgū uzturēs spiedienu palielināt atalgojumu. Darbaspēka resursu ierobežojumu problēma kļūs arvien akūtāka. To risināšana ir uzturēt investīcijas ražīguma palielināšanā apstākļos, kad izaugsmes nosacījumi vājinās. Nozīmīga loma būs arī valdības spējai turpināt un sākt nepieciešamās strukturālās reformas, lai atraisītu ekonomikas izaugsmes potenciālu," teica Gašpuitis, piebilstot, ka šogad Latvijas IKP varētu pieaugt par 3,5%.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka pagājušais gads Latvijas ekonomikā noteikti bija viens no veiksmīgākajiem pēdējos 10 gados - pērn Latvijas ekonomika pieauga par 4,8%, kas uz pasaulē kāpjošo tirdzniecības domstarpību, kā arī uz Latvijas finanšu sektora problēmu fona ir ļoti patīkams pārsteigums.

"Šogad gan tik strauju ekonomikas izaugsmes tempu Latvijai, visticamāk, neizdosies saglabāt. Pērnā gada laikā ekonomikas izaugsme eirozonas lielākajās ekonomikās ir jūtami noplakusi un situācija pasaules ekonomikā kopumā būs nelabvēlīgākā pēdējo triju gadu laikā. Tāpat salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijas ekonomikas izaugsme ir kļuvusi būtiski atkarīgāka no iekšējā patēriņa un būvniecības, kur jau vērojamas pārkaršanas pazīmes, kamēr preču un pakalpojumu eksports pērn kopumā auga tikai par 1,4%. Vienlaikus par ļoti lielu izaicinājumu sāk kļūt arī situācija darba tirgū un uzņēmējiem arvien grūtāk kļūst atrast darbiniekus. Tas rada spiedienu uz darba algām, kuru pieaugums kāpums jau vairākus gadus apsteidz produktivitātes pieaugumu un vismaz daļēji notiek uz peļņas, kā arī investīciju rēķina. Pēc manām, ļoti piesardzīgajām prognozēm, Latvijas ekonomika izaugsme 2019.gadā būs nedaudz zem 3%, taču pat ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs krietni straujāka kā ES vidēji," teica Āboliņš.

Viņš norādīja, ka, skatoties uz 2018.gadu, lielāko pienesumu ekonomikas izaugsmē deva būvniecības nozare, kur salīdzinājumā ar 2017.gadu celtniecības apmēri pieauga par 21,9%. Tas saistīts gan ar ES fondu atgriešanos ekonomikā, gan ļoti spēcīgo privātā sektora pieprasījumu un 2018.gads bija otrais gads pēc kārtas, kad būvniecības nozarē pieaugums pārsniedza 20%. Tādēļ šobrīd noteikti var runāt par to, ka būvniecībā Latvijā notiek zināma pārkaršana. Papildus būvniecībai par 4,5% pērn audzis arī mājsaimniecību patēriņš un par 8,2% auguši produktu nodokļu ieņēmumi. Tikmēr rūpniecība pērn auga vien par 2,7%, kas lielā mērā saistīta ar izaugsmes bremzēšanos Latvijas galvenajos eksporta tirgos.

Tāpat Āboliņš atzīmēja, ka pozitīva aina vērojama pakalpojumu nozarēs. Ekonomikā kopumā pērn otra straujāk augošā nozare Latvijā bija informācijas, kā arī komunikāciju pakalpojumu joma, kuras izlaide palielinājās par 13%. Papildus tam par 5,1% auga izmitināšanas un ēdināšanas joma, ko veicināja ārvalstu tūristu skaita pieaugums par 8,2%. Vienlaikus pakalpojumu jomā nepiepildījās atsevišķi negatīvie riski par ko bija bažas gada sākumā - finanšu pakalpojumu nozarē pērn fiksēts vien 7,3% kritums, lai gan nerezidentu noguldījumu apmērs gada laikā sarucis no astoņiem līdz apmēram trim miljardiem eiro. "Iespējams, ka šo pārmaiņu pilno makroekonomisko ietekmi vēl neesam sajutuši, tādēļ tas noteikti saglabājas kā risks arī 2019.gadam," viņš piebilda.

Savukārt transporta nozarē izlaide pagājušajā gadā pieauga par 5,3%, kur liela nozīme bija negaidīti labiem rezultātiem tranzīta jomā.

"Lielākie riski Latvijas ekonomikai šogad saistīti ar ārējo vidi. Ekonomikas izaugsme Eiropā bremzējas un pasaules tirdzniecībā decembrī fiksēts lielākais kritums kopš 2009.gada, kā rezultātā Eiropā varam runāt par tādu kā industriālo recesiju. Eiropas rūpniecībā lielākie izaicinājumu pamatā ir saistīti ar emisiju skandāliem un pieprasījuma izmaiņām auto nozarē, taču pēdējos mēnešos izlaides kritums vērojams arī citās nozares un lielā daļā ES valstu, ko grūti izskaidrot tikai ar vienreizējiem faktoriem. Papildus tam joprojām redzam lielu nenoteiktību saistībā ar "Brexit" un arī tirdzniecības konflikti pagaidām nav atrisināti. Eiropā šos izaicinājumus pastiprina augstie parāda līmeņi un bažas par atsevišķu eirozonas valstu fiskālo ilgtspēju. Šie ārējie faktori Latvijas ekonomiku pagaidām gan nav skāruši un ir grūti iedomāties vēl vienu tik pat sausu gadu lauksaimniecībā, kā arī enerģētikā. Tādēļ mana prognoze par Latvijas ekonomikas pieaugumu 2019.gadā nedaudz zem 3% šobrīd jau izskatās ļoti konservatīva," teica Āboliņš.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka pagājušajā gadā Latvijas ekonomika vairāk nekā attaisnoja cerības, augot par 4,8%.

"Pērnā gada beigas un šī gada sākums pasaules ekonomikā bija paaugstinātas nenoteiktības periods, taču februāra beigās migla sāka izklīst. Izaugsme Latvijā gandrīz noteikti kļūs lēnāka, bet darba tirgus parūpēsies, lai iedzīvotāju vairākums nesajustu nekādas nelabvēlīgas pārmaiņas. Uzņēmumu finanšu direktori joprojām varēs priecāties par augošiem skaitļiem, taču personāla vadītājiem būs daudz darba un rūpju," teica Strautiņš.

Viņš norādīja, ka "Luminor" prognoze IKP pieaugumam 2019.gadā paliek nemainīga un ir 3,6%, "bet intuīcija saka, ka tā drīzāk pieaugs, nevis samazināsies". Savukārt 2020.gada prognoze, visticamāk, tiks samazināta, ievērojot augošos vidēja termiņa riskus pasaules ekonomikā.

Strautiņš minēja, ka, aplūkojot IKP no izdevumu puses, acīmredzama ir investīciju dominējošā loma izaugsmē 2018.gadā. Ieguldījumi pamatlīdzekļos auga par 16,4%, nezaudējot tempu arī ceturtajā ceturksnī. "Šogad investīciju kāpums varētu samazināties apmēram uz pusi. Daļēji to kompensēs straujāks eksporta kāpums. Pagājušā gada reālā eksporta 1% pieaugums neizskatās pievilcīgi, taču jāņem vērā divi apstākļi - eksporta summu ietekmē re-eksports, un strauji aug eksports nozarēs, kurām ir salīdzinoši ar pārējām nozarēm ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem no katra ietirgotā eiro - kokapstrāde, informācijas un biznesa pakalpojumi. Eksporta dati vienmēr jāvērtē kopsakarībā ar eksportējošo nozaru sniegumu. Apstrādes rūpniecība pērn sagādāja vilšanos ar 2,7% pieaugumu, taču lieliski attīstās informācijas un sakaru pakalpojumi (+13%), negaidīti labs sniegums bija transportā (+5,5%). Šogad, gandrīz noteikti, straujāk augs rūpniecība un komercpakalpojumi, bet, visdrīzāk, bremzēs transporta nozare. Informācija un sakari turpinās strauji attīstīties, bet noturēt divciparu kāpuma tempu nav viegli nevienam. Privātā patēriņa pieaugums šogad saglabāsies apmēram pērnā gada līmenī (+4,4%). Lai arī algu kāpums ļautu tērēt vairāk un cilvēki par valsts ekonomiku un saviem ienākumiem ir diezgan optimistiski, vēlme izdarīt lielus pirkumus pagaidām strauji nav kāpusi," viņš teica.

Strautiņš sacīja, ka šā gada izaugsmes tempu visvairāk var ietekmēt divi faktori - kā pasaules ekonomikai pēc izaugsmes trajektorijas lejupslīdes gadu mijā izdosies izlīdzināt gaitu, un kā uz augoša pieprasījuma sniegtajām iespējām reaģēs Latvijas darbaspēka tirgus.

"Par 2019.gadu jau varam būt diezgan mierīgi, bet ir pamats bažām par 2020. un 2021. gadu. Ķīnas ekonomika šogad iegūs atelpu uz vēl lielāka uzņēmumu parāda pieauguma rēķina, taču arvien grūtāk ir noticēt, ka šī ballīte beigsies labi. Arī ASV monetārās politikas veidotāji nolēmuši dot tūlītēju pozitīvu impulsu ekonomikai, palielinot risku, ka būs nepieciešami enerģiski inflācijas mazināšanas pasākumi nākotnē. Citiem vārdiem, būtu ļoti vēlams "Rail Baltica" būvdarbu sākumu neatlikt tālāk par 2021.gadu, jo tad darbu radītais papildu pieprasījums ekonomikai var labi noderēt. Ir arī risks, ka šī projekta īstenotāji iestūrēs jau ļoti pārkarsušā darba tirgū, taču patīkamāk ir risināt ekonomikas pārkaršanas, nevis atdzišanas problēmas," teica Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 4,8%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot straujāko pieaugumu pēdējo septiņu gadu laikā. 2018.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,524 miljardi eiro.

Uz augšu