Pagājušajā nedēļā pienāca kārtējais 1. marts, kad iedzīvotāji varēja sākt iesniegt savas nodokļu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto nodokļu naudu, bet VID EDS lapa, kā ik gadu šajā dienā, bija tā pārslogota, ka vizuāli atgādināja WAP lapu telefonā 2003. gadā.
Datori, serveri un hostings nav tēmas, kurās orientējos ļoti spēcīgi, un labāk man padodas sāpju sagādāšana ar vārdiem, bet nav jābūt Markam Zakerbergam, lai zinātu par Google Cloud vai AWS pakalpojumiem, ar kuru palīdzību šo problēmu varētu atrisināt ar salīdzinoši nelielām izmaksām. Pieļauju, ka VID IT nodaļas darbinieki bija aizņemti, spēlējot Solitaire un izstrādājot jaunu lapas dizainu, kas vēl vairāk atgādinātu deviņdesmitos.
No vienas puses, skaidrs, ka ieguldīt papildu hostingā, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienu pakalpojumu uz vienu dienu gadā, nebūtu visracionālākais veids, kā tērēt naudu. No otras puses – mēs joprojām runājam par Valsts ieņēmumu dienestu, kura ēkas durvis remontēja par 100 000 €, bet uz jumta par 69 000 € uzstādīja sietu, lai putni nevarētu no jumta aiznest akmentiņus, tā ka, iespējams, hostings vai pat pāris jaudīgi serveri nemaz nebūtu tas sliktākais ieguldījums skaistākā nākotnē.
Pēc EDS lapas apstāšanās Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties aicināja iedzīvotājus nesteigties ar deklarācijas sagatavošanu tieši pirmajā dienā, bet nogaidīt, kamēr mājaslapa atkal funkcionēs normāli. Kaut kādā mērā tas atgādina ātruma ierobežojumu uzstādīšanu uz Čaka ielas: “Jā, mums ir reālas problēmas, bet patiesībā jūs paši esat vainīgi – nav ko te tik daudz braukāt...”
Arī nākamie VID paziņojumi nebija mazāk aroganti – nodokļu deklarācijas neesot nekādas Dziesmu svētku biļetes, kuras jānopērk nekavējoties, jo tūdaļ beigsies, tāpēc steigai neesot pamata. Nedomāju, ka nodokļu deklarāciju kāds cenšas iesniegt nakts vidū tāpēc, ka peldas naudā un dzīvo pārāk labi – iedzīvotāji vienkārši vēlas pēc iespējas ātrāk saņemt savos kontos jebkādus papildu līdzekļus. Protams, realitātē viena diena nespēlē pārāk lielu lomu un dramatiski nepaaugstina iespējas pārmaksātos nodokļus saņemt ātrāk, tāpēc pilnīgi iespējams, ka zināmu daļu atbildības par nomirušo EDS lapu jāuzņemas latviešu mīlestībai pret stāvēšanu rindās, kas nu jau transformējusies arī uz interneta vidi.
Sāpīgi ironiskā kārtā daudzi no pirmajiem deklarāciju iesniedzējiem piedzīvojuši visnotaļ pamatīgu vilšanos, jo tā vietā, lai saņemtu atpakaļ pārmaksātos nodokļus, uzzināja, ka patiesībā ir valstij parādā.
Tā kā šāds pavērsiens zināmā mērā atgādina klasisku laimes spēli, jo lielākā daļa no mums tomēr nav grāmatvedības speciālisti un nenojauš, kurš kuram un par ko varētu būt parādā naudu, piedāvāju nodokļu deklarācijas iesniegšanu pārveidot par loteriju. Teiksim – katrs VID EDS lapas apmeklētājs reizi gadā var griezt laimes ratu un pēc nejaušības principa vai nu saņemt no valsts naudu, vai arī no tās šķirties. Kā papildu iespēju varētu piedāvāt par 20 € griezt ratu vēlreiz, ar iespēju pareizināt savus pārmaksātos nodokļus. Viens laimīgais katru gadu varētu laimēt automašīnu Škoda.
Šādā veidā nodokļu deklarācija vienkāršajam cilvēkam, kurš jau pieradis reizi nedēļā savu naudu pakāst “Super Bingo”, tiktu padarīta daudz tuvāka un vieglāk uztverama. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests vairs nebūtu spiests reizi gadā taisnoties par to, cik ļoti negaidīti un neprognozējami pirmajā martā pieaudzis lapas apmeklētāju skaits.
