Riski no sabiedrotā jeb kā Krievija stumj sevi "Austrumu lamatās"

FOTO: AFP / Scanpix

Krievijas liktenis nākotnē ļoti lielā mērā ir atkarīgs no Ķīnas. Šodien arvien biežāk Krievijā tiek runāts par Ķīnu un tās ietekmi, it īpaši Tālajos Austrumos, un pat par iespējamu Pekinas agresiju pret Krieviju. Tomēr patiesā problēma, iespējams, izskatās mazliet citādāk, un Krievijai jau šodien ir nepieciešams domāt par iespējamiem draudiem pēc tam, kad beigsies Vladimira Putina ēra. 

Kā vēsta Krievijas medijs “Republic”, pēc ievērojamajām pārmaiņām, ko Ķīna piedzīvoja Dena Sjaopiņa laikā, vairāk nekā četras desmitgades audzējot IKP, Ķīna ir kļuvusi par vienu no varenākajiem spēlētājiem uz globālās skatuves. Pēc nacionālās ekonomikas apjoma Ķīna ir gandrīz sasniegusi ASV.

Tikmēr Krievijā tiek runāts par nākotni pēc Putina ēras beigām, un arī Krievijas elitē ir daudz jautājumu, kādu ceļu izvēlēties, jo arī Kremlī saprot – Ķīna, visticamāk, būs viena no galvenajām toņa noteicējām pasaulē.

Tomēr nav teikts, ka Ķīna kļūs par paraugu tam, kā jāizskatās valstij, kas ātri attīstās. Ja ņem vērā to, kāds dzīves līmenis ir iedzīvotājiem, Ķīnai vēl ir, kur augt. Nozīmīga daļa Ķīnas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, tāpat ir milzīgas ekoloģiskās problēmas.

Tomēr globālā mērogā raugoties – Ķīnas valdībai ir ļoti lielas iespējas, kā turpināt audzēt savu ietekmi visā pasaulē. Viena no šādām iespējām – citu valstu elites ietekmēšana, ar mērķi tās padarīt par Ķīnas politikas sludinātājiem.

Ļoti daudziem cilvēkiem ne tikai Krievijā, bet arī visā pasaulē ir pārliecība, ka Krievija pati ir ietekmīga lielvalsts un tādējādi tā nekādi nevar kļūt par Ķīnas politikas objektu. Tomēr Krievija savu starptautisko imidžu ir aptraipījusi, manipulējot vai pat izrādot agresiju pret mazajām kaimiņvalstīm – pret Ukrainu un Baltkrieviju, tāpat nedrīkst aizmirst arī Krievijas klātesamību Sīrijā un Venecuēlā. Šādi, pēc Krievijas propagandas kanālu teiktā, pasaulē lielākā valsts cīnās pret ASV par ietekmi pasaulē.

Tomēr, kā norāda Krievijas ekonomists Dmitrijs Travins, Krievijas iespējas kaut ko ietekmēt patiesībā ir visai ierobežotas.

“Visas starptautiskās krīzes, kurās piedalās Krievija, patiesībā beidzas ar to, ka mēs tikai traucējam ASV spēlēt savu spēli. Mums veiksmīgi izdodas maisīties pa kājām, traucējot amerikāņiem. Taču arī pašu uzstādītos mērķus mums neizdodas īstenot. Jā, protams, liekas, ka mums nav tādi globāli mērķi, kā izplatīt demokrātiju vai kā PSRS laikos – izplatīt pasaulē sociālismu. Mums neviens neseko, jo mēs tikai traucējam citiem vadīt valstis, kuras ir krīžu nomocītas,” raksta Travins.

Tomēr, kā norāda apskatnieks, vienīgais vērā ņemamais faktors, kas ļauj Krievijai kaut ko ietekmēt, ir kodolraķetes, jo tās pasargā no riska, ka Krievijai kāds varētu uzbrukt.

“Krievijai nav ne tādu spēku, ne resursu, lai kādu ietekmētu. Vienīgais, ko Krievija var ietekmēt – savās problēmās iestigušos līderus, kā Janukoviču, Asadu vai Maduro,” norāda Travins.

Citas valstis Krieviju var ietekmēt vairāk, nekā, iespējams, tās nojauš. Kā galvenais risks Krievijai tiek minēts nekas cits kā varas vertikāle, kas Krievijā balstās uz Vladimiru Putinu.

Pēdējā laikā Krievijas ārpolitikā redzams, ka Krievija pat negrasās uzlabot attiecības ar Rietumvalstīm, jo “tās ir galvenais ienaidnieks”. Tomēr šādi Kremlis pats sevi nemanot iedzen “austrumu lamatās”, naivi cerot uz Ķīnas investīciju plūsmu.

“Tā kā mums pastāv autoritārs režīms, to ietekmēt ir visai grūti. Bet, ja tas sabruks, tad Pekinas rokās būs daudz instrumentu, ar ko ietekmēt Krievijas eliti. Valstī, kur pie varas ir cilvēki, kas tic naudai, bet ne civilizētai valstij, Ķīnas lobijam būs ļoti labvēlīga augsne,” uzskata Travins.

Vairāki eksperti norādījuši, ka Krievijai pēc Vladimira Putina ēras beigām būs iespēja kļūt demokrātiskākai valstij. Tomēr – šajā valstī demokrātija varētu būt līdzīga Ungārijas paraugam. Tomēr, visticamāk, Krievija pēc Putina aiziešanas varētu būt pietiekami novājināta, lai to savā labā izmantotu Ķīna, kas dažādi varētu ietekmēt Krievijas amatpersonas, tādējādi lobēt savas intereses.

Krievijas ekonomika ir ļoti atkarīga no dabas resursiem. Lielākā daļa no tiem ir atrodami Tālajos Austrumos, kur ir pietiekami daudz iekšpolitisko problēmu. Kā pierādījusi Krimas okupācija, Krievijai jaunu teritoriju pievienošana no ekonomiskā skatupunkta izraisa visai lielas galvassāpes, jo tās faktiski neļauj valstij attīstīties. Savu artavu atstājušas arī sankcijas, ko Rietumvalstis noteikušas pret Krieviju, tāpēc tā noslēgusi dažādus sadarbības līgumus ar Ķīnu, kas ir liels trumpis Ķīnas rokās.

“Objektīvi skatoties, spēcīgais kaimiņš vienmēr būs ieinteresēts, lai Krievija būtu novājināta, jo Krievija pašlaik ir dabas resursu eksportētājs, nevis augsto tehnoloģiju attīstītājs. Tomēr jāatceras, ka arī Ķīnai ir savas vājības,” norāda ekonomists.

Ķīnā, kā jebkurā autoritārā valstī pēc ekonomiskās izaugsmes perioda, tuvojas lejupslīdes posms. Kad un kā tas varētu izpausties, pašlaik nav iespējams prognozēt. Nopietnas problēmas Ķīna var izjust jau drīzumā, ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV. Vēl problēmas var radīt sarūkošais pieprasījums no Rietumvalstīm. Tāpat nevar izslēgt iespēju, ka visā pasaulē būs ekonomiskā krīze, kas vissmagāk skars tieši Ķīnu.

“Lai vai kā attīstītos ekonomiskie notikumi, tas ietekmēs arī Ķīnas politisko režīmu, kas joprojām uztur dzīvu sen aizmirsto komunistisko ideoloģiju. Tas joprojām spēj eksistēt, pateicoties pragmatismam un labiem panākumiem valsts pārvaldības jomā,” norāda Travins.

Viņš prognozē, ka spēcīga Ķīna varēs aktīvi un veiksmīgi iejaukties Krievijas lietās, taču, Ķīnai esot novājinātai, tā vispirms atrisinās savas iekšējās problēmas.

Taču iekšējās problēmas Ķīnas režīmam var sagādāt vērā ņemamas nepatikšanas. “Ekonomiskā krīze sistēmā ar marksistisku ideoloģiju ir spējīga strauji pastiprināt nacionālismu vai pat panākt varas maiņu, kas tautā var radīt patriotisku histēriju. Nekas neuzkurina kaislības labāk kā neliels un uzvaru nesošs karš, kā rezultātā pie varas esošie cilvēki var nostiprināt savas pozīcijas,” skaidro Travins.

Viņš gan mierina, ka pašreizējā situācijā reāla militāra kara iespējamība starp abām valstīm ir ārkārtīgi neliela, jo Ķīnai padomā varētu būt cita veida taktika, kā iztikt bez militārās iejaukšanās. Tomēr Travins atgādina arī par vēsturē pieļautajām kļūdām.

“Mūsdienu Krievija ir tik ļoti pārņemta ideju par Rietumvalstīm kā galvenajiem ienaidniekiem un pretiniekiem, ka kritiskā brīdī tā var būt vienkārši negatava iespējamam konfliktam valsts austrumos. 20. gadsimta vēsturē jau bija traģisks gadījums, kad kāds “viedais vadonis” nogulēja agresiju no pretinieka, ko uzskatīja par savu sabiedroto. Šādas kļūdas var izrādīties ar katastrofālām sekām,” brīdina Travins.

Ekonomists uzsver, ka mūsdienu Krievijā būtu vairāk uzmanības jāpievērš austrumiem, nevis jākoncentrē visu uzmanību uz Rietumiem. Krievijai var rasties zināmas problēmas, kas visspilgtāk var izpausties periodā, kurš Krievijā iestāsies pēc Putina ēras beigām.

Uz augšu