Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija apgalvo, ka valsts subsīdiju finansējumu tērē mērķtiecīgi

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) valsts subsīdiju finansējumu tērē mērķtiecīgi, pauda asociācijā, komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijā "Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?" secināto.

LLKA izpilddirektore Linda Uzkalne, komentējot VK bažas par Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbības partneru pārstāvēto interešu skaidrību, sadarbības procesa caurskatāmību un pieņemtajiem lēmumiem, kas ir balstīti uz pierādījumiem un sabiedrības interešu izvērtējumu, uzsvēra, ka LLKA regulāri piedalās kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumu izstrādē un uzlabošanā, kā arī kopš 2009.gada pārņēmusi no valsts atbilstības izvērtēšanas procesa organizēšanu, lai tas nebūtu maksas pakalpojums. LLKA šo darbu nodrošina bez maksas ne tikai kooperatīviem, kuri ir LLKA biedri, gan arī tiem, kuri nav iestājušies biedrībā.

Viņa informēja, ka 2018.gada 31.decembrī atbilstīgo lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību biedru skaits sasniedza 4846 biedrus. Tikmēr 2019.gadā atbilstību saņēmušas 49 kooperatīvās sabiedrības un 90% no tām ir LLKA biedri.

Asociācijā uzsvēra, ka īpaši liela loma LLKA piešķirtajam finansējumam ir lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas veicināšanā. Piemēram, pēdējo gadu laikā LLKA ir iesaistījusies jaunā Kooperatīvo sabiedrību likuma izstrādē, un bijusi viens no tā virzīšanas iniciatoriem, ņemot vērā novecojušo likuma iepriekšējo versiju.

Tāpat LLKA informēja, ka asociācija aktīvi strādā pie mājražotāju kooperācijas veicināšanas - kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumos ir iestrādāta iespēja uz atbilstības izvērtēšanu pieteikties arī šāda veida kooperatīviem. Regulāri tiek organizētas mājražotāju kooperatīvu un biedrību sanāksmes ar mērķi vienoties par kopēju tirdzniecības vietu organizēšanu.

Atspēkojot revīzijā pausto, ka nevalstisko organizāciju iesaistes principi un process lauksaimniecības nozares politikas veidošanā sabiedrībā ir radījis iespaidu par laika gaitā vēsturiski izveidotu slēgtu klubiņu, balstītu uz savām interesēm, LLKA norādīja, ka uz tās sanāksmēm aicināti ne tikai tās biedri, bet arī citi interesenti, nodrošināt kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību. Dažādu normatīvu izvērtēšanā pastarpināti caur LLKA biedriem tiek iesaistīti arī lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji un mežu īpašnieki. LLKA sadarbojas ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, lai paaugstinātu studentu un lektoru zināšanas par lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperācijas lomu nozaru attīstības veicināšanā.

LLKA norādīja, ka tai piešķirtos līdzekļus izlieto lietderīgi, regulāri organizējot arī dažādas konferences, informatīvus seminārus un darba grupas lauksaimniekiem un kooperatīvu, kuri darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā, vadītājiem. Pasākumi pārsvarā tiek izziņoti publiski un jebkuram interesentam ir iespēja tajos piedalīties. Ikdienā LLKA nodrošina konsultācijas par dažādiem jautājumiem saistībā ar kooperatīvu darbību un ražotājiem.

TVNET jau vēstīja, ka VK veiktajā revīzijā secināts, ka ZM izveidotā finansējuma saņemšanas kārtība nenodrošina mērķtiecīgu finansējuma piešķiršanu, skaidru un vienlīdzīgu attieksmi pret visām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām. VK secinājusi, ka ik gadu pusmiljons eiro garantēti un nemainīgi tiek piešķirts deviņām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām, tostarp LLKA, kuru pārstāvji līdzās zemkopības ministram un ministrijas valsts sekretāram veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi.

VK norādīja, ka finansējuma piešķiršana konkursa kārtībā tika pārtraukta 2010.gadā, bet Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām piešķirtais finansējums netiek sasaistīts ar konkrētiem mērķiem un paveikto. Tādējādi veidojas situācija, kad neatkarīgi no līdzdarbības ieguldījuma un kvalitātes gadu no gada konkrētām nevalstiskajām organizācijām garantēti tiek piešķirts valsts finansējums, kas turklāt dažos gadījumos veido lielāko vai pat gandrīz visu finansējumu.

Tāpat revīzijā secināts, ka nav noteikti finansējamo aktivitāšu nosacījumi un ierobežojumi, biedrībām ļaujot finansējumu izlietot pēc saviem ieskatiem, piemēram, arī suvenīriem, gada nogales pasākumiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Arī finansējuma piešķiršana nevalstiskajām organizācijām no trīs Zemkopības ministrijas pārvaldītajiem valsts atbalsta fondiem meža un zivsaimniecības nozaru attīstībai nav pietiekami mērķtiecīga un skaidra, un konstatēti būtiski uzraudzības trūkumi divu fondu darbībā.

Dalībai konsultatīvajā padomē netiek organizēts atklāts konkurss un nav ierobežots arī darbības termiņš tajā, pausts VK revīzijas ziņojumā, piebilstot, ka to, kuras organizācijas iekļaujas padomē, noteicis zemkopības ministrs.

LLKA ir dibināta 2002.gadā un apvieno LPKS un MPKS, kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. Patlaban LLKA ir 50 biedri.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu