No visiem 324 licencētiem metālu savācējiem likumu ievēro mazāk nekā puse - tikai 126 firmas

Metāllūžņi, ilustratīvs attēls

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Valsts vides dienests atklājis, ka lielākā daļa metālu savācēju neievēro likumu, un tiem draud gan soda naudas, gan licenču zaudēšana. Kāda šīs nozares uzņēmēju biedrība nolēmusi nodrošināties pret briestošām nepatikšanām un kā konsultanti piesaistījusi advokāti, kurai esot laba sadarbība ar agrāko Vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

2017.gada 18.jūnijs. Jūrmalā izceļas paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks nelegālā izgāztuvē.  Deg vairākas tonnas no Zviedrijas ievestu nolietotu riepu. Dūmi ir tik biezi, ka apturēta satiksme uz Ventspils šosejas un vairākas stundas nekursē vilcieni. 

Firmai, kam teritorija pieder, naudas izgāztuves savākšanai nav. Tāpēc valsts to izdara par savu naudu - 700 tūkstošiem eiro. Atklājas vēl vairākas nelikumīgas autoriepu izgāztuves, ko Valsts vides dienesta inspektori nav vai nav gribējuši pamanīt.

Saeima groza likumu, un no šā gada sākuma atkritumu un arī metāllūžņu savācējiem un glabātājiem jāsniedz finansiālās garantijas. Tā ir kā apdrošināšanas polise valstij, ja atkritumu vācējs bankrotē vai pazūd.

Visu šo gadu Vides valsts dienests ļāva uzņēmējiem pamazām piemēroties izmaiņām. Bet, kā liecina Nekā personīga rīcībā nonākusī dienesta informācija, pārbaudēs visā Latvijā atklājies, ka lielākā daļa metāllūžņu uzpircēju likumu joprojām pārkāpj un nodrošinājumus nav izveidojuši. Ja atkārtotās pārbaudēs atklāsies, ka uzņēmēji turpina pārkāpt likumu, Vides dienests tiem var atņemt lincenci.

Tā šobrīd no 165 firmām, kam izdota licence par nolietotu automašīnu pārstrādi, likumu pārkāpj 116. No 159 uzņēmumiem, kas iepērk metāllūžņus, bez nodrošinājuma strādā 82. Tas nozīmē, ka no visiem 324 metālu savācējiem likumu ievēro mazāk nekā puse - tikai 126 firmas.

Latvijā lielākais metāla atkritumu pārstrādātājs ir uzņēmums "Tolmets". Agrāk izejvielas piegādāja “Liepājas metalurgam”. Kad tas bankrotēja, sāka eksportu uz Turciju, kur šobrīd nogādā praktiski visus Latvijā savāktos metāla atkritumus. Uzņēmuma ciešā uzraudzībā izveidota Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācija. Tās biedri izlēmuši, ka būtu jāuzlabo attiecības ar Valsts vides dienestu. Jo naudas nodrošinājuma veidošana nav vienīgā problēma, kas firmām rada galvassāpes. 

Likums prasa metāllūžņu savākšanas un uzglabāšanas laukumiem veidot ūdensnecaurlaidīgu virsmas segumu ar sistēmu, kas savāc un attīra visus notekūdeņus. Kā liecina Nekā personīga vairāku uzņēmēju neformāla aptauja, uz papīra norma ir izplūdusi un katrs inspektors to var skaidrot pa savam. Lai beigtos draudi ar licenču atņemšanu un soda naudām, asociācija izdomājusi, ka jāizveido parauglaukums, kas atbilstu minimālajām Valsts vides dienesta prasībām. Ar uzraugiem jānoslēdz vienošanās, ka turpmāk šādi izskatīsies metāllūžņu novietnes. 

Nekā personīga rīcībā ir nonācis Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas valdes locekļa Renāra Sproģa augustā slēgtais 8000 eiro vērtais līgums ar advokāti Ingu Antāni. Viņa savulaik pati strādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā par ministra padomnieci. Sproģis, kurš ir ne tikai Cēsu pašvaldības deputāts, bet arī apsaimnieko trīs metāllūžņu laukumus Rīgā, Ogrē un Siguldā, atvedis Antāni uz asociāciju un piedāvājis uzklausīt viņas redzējumu. 

Sižeta gatavošanas gaitā Inga Koļegova pati sazvana Nekā personīga, jo esot uzzinājusi, ka par viņu tiek gatavots sižets. Līguma darba esamību ar Antāni Koļegova kategoriski noliedz un apgalvo, ka ar Antāni sazvanās labi ja reizi gadā. Un nerunā par darbu, bet sadzīvi. 

Uz augšu