Lai gan 53% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka valsts nodrošinātā pensija, visticamāk, viņiem būs nepietiekoša, tikai daļa no viņiem jau šobrīd veido uzkrājumus savai nākotnei – tā noskaidrots Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) veiktajā pētījumā. Vienlaikus pētījuma dati atklāj, ka cilvēki bieži jauc dzīvības apdrošināšanu ar citiem apdrošināšanas veidiem, visbiežāk veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.
Uzkrājumus nākotnei Latvijā veido tikai 57% iedzīvotāju, liecina aptaujas dati. No tiem daļa kā uzkrāšanas veidu izmanto dzīvības apdrošināšanu. Pētījums rāda, ka 39% iedzīvotāju ir apdrošinājuši savu dzīvību un vēl 21% ir apdrošinājis dzīvību kādam no ģimenes – tātad kopā 60% iedzīvotāju varētu būt dzīvības apdrošināšanas polise. Taču reālie LAA apkopotie nozares dati rāda, ka Latvijā dzīvības apdrošināšana ir tikai 14% Latvijas iedzīvotāju.
“Atšķirība datos ir pārāk liela, lai to skaidrotu tikai ar statistisko kļūdu. Visticamāk, cilvēki jauc dzīvības apdrošināšanu ar veselības apdrošināšanu un nelaimes gadījumu apdrošināšanu. To apliecina arī komentāri pie aptaujas atbildēm, piemēram, “Neregulāri ienākumi, tāpēc dzīvības apdrošināšana kā minimāla garantija veselības aprūpes pakalpojumiem” un “Sportoju, tāpēc apdrošinos” – pirmajā gadījumā tā noteikti ir veselības apdrošināšana, otrajā – nelaimes gadījumu,” skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins.
Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Cilvēki, kas Latvijā ir apdrošinājuši savu dzīvību, diezgan precīzi zina savas izvēles pamatojumu – 75% motivācija ir finansiāli pasargāt savu ģimeni neparedzētā situācijā, 42% šādi veido drošības spilvenu, bet vēl 13% veido uzkrājumu sava bērna izglītībai, vienlaikus viņu apdrošinot. Diemžēl 41% Latvijas iedzīvotāju nezina, ka dzīvības apdrošināšana arī var būt uzkrājuma veids.
42% no aptaujātajiem, kas neizmanto dzīvības apdrošināšanu, kā iemeslu min līdzekļu trūkumu, ko novirzīt apdrošināšanai. Vienlaikus trīs ceturtdaļas atzīst, ka 15 eiro ir samērīga vai pat drīzāk maza summa, ko mēnesī izmantot dzīvības apdrošināšanai.
“Tas ir mīts, ka apdrošināšana ir dārga un to var atļauties tikai bagāti ļaudis. Es teiktu tieši otrādi – bagāti cilvēki varbūt var atļauties dzīvību neapdrošināt, ja viņiem ir pietiekami labs cita veida finanšu pamats. Savukārt cilvēki, kas nav izveidojuši nekādu – ne skaidras naudas, ne bezskaidras naudas, ne cita veida uzkrājumu, rada bīstamību savai un savu tuvinieku nākotnei. Sāciet ar mazumiņu, un jūs būsiet pārsteigti, cik daudz naudas var sakrāt savām vecumdienām, sākot krāt jaunībā un novirzot tam tikai 15 eiro mēnesī!” stāsta Abāšins.
LAA no 16. septembra līdz 30. oktobrim realizē sociālo kampaņu “Pasargā nākotni!” ar mērķi informēt sabiedrību par savlaicīgu savas nākotnes pasargāšanu negaidītās situācijās.
LAA pētījums par sabiedrības informētību par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu veikts 2019. gada vasarā, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Gemius Latvia”. Aptaujā piedalījās 1197 Latvijas iedzīvotāji vecuma posmā no 18 līdz 65 gadiem.
