TM rosina 30 000 eiro pretlikumīgo tēriņu slieksni, pēc kura aptur valsts finansējumu partijām

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Tieslietu ministrija (TM) rosina mainīt regulējumu, kas nosaka, kādos gadījumos partijām var apturēt valsts finansējuma piešķiršanu - līdz šim to apturēja, ja politiskais spēks bija pretlikumīgi izmantojis vairāk nekā 10% no kopējā gada laikā piešķirtā valsts finansējuma, bet turpmāk rosināts valsts maksājumus apturēt, ja politiskās organizācijas pretlikumīgi būs iztērējušas vismaz 30 000 eiro.

TM ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas kopā ar citiem 2020.gada budžeta paketē ietvertajiem likumprojektiem pašlaik atrodas Saeimā.

Patlaban partiju finansēšanas likums nosaka, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs var apturēt valsts budžeta finansējuma izmaksas partijām uz vienu gadu, ja ir konstatēts, ka politiskā organizācija ir pārkāpusi noteikumus par valsts budžeta finansējuma izmantošanu, pretlikumīgi izmantojot vairāk nekā 10% no kopējā tai attiecīgajā gadā piešķirtā valsts budžeta finansējuma un lēmums par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā ir stājies spēkā.

Ņemot vērā, ka pretlikumīgi iztērētās summas limits ir proporcionāls piešķirtā valsts budžeta finansējuma apmēram, TM ieskatā, varot veidoties situācijas, kad, pretlikumīgi iztērējot vienu un to pašu summu, vienai partijai valsts budžeta finansējums tiek apturēts, bet citai ne. Turklāt likumprojekts paredz ievērojami palielināt valsts budžeta piešķīrumus partijām - līdz pat 800 000 eiro, tāpēc TM uzskata, ka 10% slieksnis nelikumīgiem tēriņiem ir pārāk augsts.

Jaunās konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna vadītās ministrijas ieskatā, šāds likuma regulējums ir nesamērīgs, tāpēc tiek rosināts noteikt nelikumīgi iztērētā finansējuma slieksni kā konstantu summu, kuru, pretlikumīgi iztērējot, partija zaudētu valsts budžeta finansējumu. TM kā slieksni piedāvā noteikt 30 000 eiro.

Cits no TM priekšlikumiem paredz noteikt, ka fiziskā persona drīkstēs veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas partijām no saviem ienākumiem, bet šo līdzekļu kopējais apmērs visām politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojošajām politiskajām organizācijām (partijām) kopumā nedrīkstēs pārsniegt 30% no šīs personas iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem un nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.

TM skaidroja, ka ar šo priekšlikumu vēlas novērst situācijas, kad personas veic maksājumus vairākām vienā apvienībā ietilpstošām politiskajām organizācijām, tādējādi pēc būtības apejot likumā noteiktos ierobežojumus. Ministrija domā, ka vajag ieciest šādu ierobežojumu ziedojumu kopsummai, lai tiktu sasniegts likumprojekta mērķis - mazināt politisko organizāciju un to apvienību atkarību no privātajiem ziedotājiem.

Patlaban republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums paredz, ka kandidātu sarakstus domes vēlēšanās var iesniegt ne tikai reģistrēta politiskā partija vai to reģistrēta apvienība, bet arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā. TM piedāvā noteikt, ka šādām nereģistrētām partiju apvienībām valsts finansējums par iegūtajām balsīm pašvaldību vēlēšanās nebūtu piešķirams, jo "politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā, nav politiskās organizācijas".

TM uzskata, ka ar savu priekšlikumu nodrošinās "tiesisko noteiktību", jo likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu par iegūto balsi pašvaldību vēlēšanās, taču šāda apvienota kandidātu saraksta iesniegšanas gadījumā neesot iespējams noteikt, par kuru politisko partiju vēlētājs ir balsojis.

Tāpat "tiesiskās noteiktības nolūkā" TM rosina noteikt, partiju apvienības varētu tām piešķirto valsts budžeta finansējumu pārskaitīt to veidojošajām politiskajām organizācijām uz atsevišķu Latvijā reģistrētas kredītiestādes kontu. Šāda norma izstrādāta, lai tiesiski tiktu noregulēts jautājums par partiju apvienību tiesībām lemt par valsts budžeta finansējuma nodošanu to veidojošajām politiskajām organizācijām, vienlaikus nosakot, ka šāds lēmums būtu apvienības izvēle, nevis pienākums.

Kā ziņots, Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamā gada būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot četrus miljonus eiro.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.

Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi - kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro. Grozījumi arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības.

Jau tagad ir prognozējams, ka galīgajā lasījumā deputāti atbalstīs ievērojami citādāku likumprojektu. Likumprojekta izstrādes gaitā tajā paredzēts iestrādāt arī koalīcijas jaunāko vienošanos par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.

Uz augšu