/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/08/27/12502973t1h8daa.jpg)
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumiem Latvijas Bankas likumā, centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu saīsinot no līdzšinējiem sešiem gadiem līdz pieciem gadiem.
Piecu gadu termiņš noteikts arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem, un viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šāda kārtība atbildīs vispārpieņemtajai praksei un normatīvajiem aktiem, kas paredz iestāžu vadītāju iecelšanu amatā uz pieciem gadiem, iepriekš pauda parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).
Patlaban Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un šos amatus var ieņemt neierobežotu termiņu skaitu.
Likums paredz, ka līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis savus amata pienākumus varēs pildīt līdz sešu gadu pilnvaru laika beigām vai brīdim, kad Saeima viņus ir atbrīvojusi no amata.
Tāpat grozījumi paredz samazināt valdes locekļu skaitu no sešiem līdz četriem, un tas rosināts, lai varētu optimizēt Latvijas Bankas administratīvo pārvaldību. Plānots, ka šāda kārtība stāsies spēkā nākamā gada 1.martā.
Ar likuma grozījumiem paredzēts uzdot Ministru kabinetam līdz nākamā gada oktobra beigām sagatavot un iesniegt Saeimā likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Deputāti iepriekš arī lēma lūgt valdību Saeimā iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu centrālajai bankai. Plānotajā apvienošanas procesā būs jāievēro monetārās politikas, finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarība, pauda Bondars.