Protestu gads

Šogad par žurnāla "Time" gada cilvēku tika pasludināta jaunā klimata aktīviste-superzvaigzne Grēta Tūnberga. Viņa sāka ar mazumiņu - kopš pagājušā gada vienatnē pie Zviedrijas parlamenta ēkas protestēja pret politiskās gribas trūkumu klimata jautājumos. Šogad pusaudzes protests pārtapa globālā klimata streiku kustībā.

Grētai ir gan daudz fanu, gan arī kupls nīdēju pulks. Taču nevar noliegt, ka līdz ar viņas parādīšanos klimata jautājumiem tiek pievērsta tik liela vērība kā nekad iepriekš.

Tikmēr Honkongā vairāku mēnešu garumā norisinās protesti, kas aizsākās ar jūnija likumprojektu par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču vēlāk pārtapa prasībā pēc demokrātiskām reformām. Rīkotāji lēš, ka lielākās demonstrācijas pulcēja vairāk nekā vienu miljonu cilvēku.

Krievijā notika demonstrācijas saistībā ar opozīcijas kandidātu nepielaišanu Maskavas domes vēlēšanām.

Savukārt citviet pasaulē - tai skaitā Libānā, Irākā, Irānā un Čīlē - notika lieli (un dažkārt asiņaini) protesti pret dzīves dārdzību, bezdarbu, augošajām degvielas cenām un ekonomisko nevienlīdzību.

Līdzīgu iemeslu dēļ šogad ielās izgāja arī franči. 2019.gadā turpinājās pirms iepriekšējās gadu mijas iesākušies "dzelteno vestu" protesti. Savukārt šā gada nogalē liels skaits cilvēku piedalījās visaptverošā streikā, protestējot pret Francijas valdības plānoto pensiju reformu. Streiks lielā mērā paralizēja ikdienas dzīvi daudzviet Francijā: nekursēja vairums vilcienu, Parīzē bija slēgta lielākā daļa metro līniju, nestrādāja daļa skolu. Neskatoties uz to, joprojām nav panākts kompromiss starp Francijas valdību un arodbiedrībām.