Pagājušais gads cūkkopības nozarei bijis ar "plus zīmi", jo cūgaļas cenas piedzīvoja cenu kāpumu, pateicoties situācijai pasaulē, pastāstīja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.
"Aizvadītais gads nozarei vērtējams ar "plus zīmi", jo cūgaļas cenas piedzīvoja cenu kāpumu, pateicoties situācijai pasaulē. Tas devis iespēju cūkaudzētājiem 2019. gadu aizvadīt mierīgāk un “audzēt biezāku ādu”, lai segtu iepriekšējo gadu zaudējumus," sacīja Lejniece.
Viņa paskaidroja, ka iepriekšējos gados pamatīgus "sprunguļus" Latvijas cūkaudzētāju "kājās" licis Āfrikas cūku mēris (ĀCM), apgrūtinot iespējas eksportēt produkciju. Taču patlaban darbs ĀCM apstākļos savā ziņā kļuvis par Latvijas cūku audzētāju priekšrocību, jo saimniecības dara visu, lai saimniecību biodrošība būtu augstākajā līmenī.
Pēc viņas sacītā, daudzās citās valstīs ir samazinājušies cūkkopības ganāmpulki, līdz ar to cūkgaļa tiek importēta no citām valstīm. Rezultātā visā Eiropas Savienībā (ES) ir palielinājies cūkgaļas eksports, un iekšējā Eiropas tirgū cena ir augstāka salīdzinājumā ar citiem gadiem. Galvenais eksporta galamērķis ir Ķīna, kas ir patērējusi 1,3 miljonus tonnu cūkgaļas jeb par 48% vairāk nekā 2018.gadā, viņa sacīja. Ķīna turpina atļaut jauniem uzņēmumiem visā pasaulē eksportēt cūkgaļu.
Lejniece atgādināja, ka kopš 2019.gada marta cūkgaļas cenas joprojām palielinās, patlaban sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni, un pārsniedz divus eiro par gaļas kilogramu. Cenu pieaugums ir 36,2%, sasniedzot līmeni, kas sedz izmaksas un ļauj beidzot sākt nomaksāt iepriekšējo gadu saistības un arī nopelnīt. "Pēdējos gados cūku audzētājiem bija jāstrādā izdzīvošanas un taupības režīmā, jo graudu cenas, kas veido 70% no barības izmaksām, bija ļoti augstas attiecībā pret cūkgaļas zemo iepirkuma cenu," viņa sacīja.
Vienlaikus viņa piebilda, ka ražotāji ir apliecinājuši, ka cūkkopības nozare ir svarīga sastāvdaļa Latvijas tautsaimniecībā un lauksaimniecības produkcijas struktūrā.
Pēc viņas teiktā, raugoties uz nozares sasniegumiem, jāizceļ sabiedrības augsto novērtējumu nozares cilvēkiem, ko apliecina iegūtie apbalvojumi. Piemēram, "Latgales bekons" valdes priekšsēdētāja Anna Tenisa un veterinārārste, zemnieku saimniecības "Krasti" un pilnsabiedrības "Bezdelīgas" saimniece Viktorija Spila atzītas par savu novadu "Gada cilvēkiem". Savukārt uzņēmuma "Jaunpope" valdes priekšsēdētāja Ligita Indriksone saņēmusi Zemkopības ministrijas medaļu "par centību", bet par gada uzņēmumu Zemgalē atzīts "Miķelānu bekons".
Lejniece uzsvēra, ka atzinīgi vērtējams arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas biedra, cūkkopības uzņēmuma "Ulbroka" iegūtais "Globalg.A.P." sertifikāts, kas cūkkopības nozarē ir "Michelin" zvaigznei restorānu biznesā pielīdzināms sasniegums.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas mērķis ir labvēlīgas ekonomiskās un politiskās vides izveidošana cūkkopības nozares attīstībai Latvijā, ievērojot starptautiskās integrācijas aspektus. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas uzdevumi ir pārstāvēt cūku audzētāju intereses valsts institūcijās un organizācijās, kā arī nevalstiskajās organizācijās un ārvalstīs un veidot un attīstīt kautuvju un pārstrādes jaudu, panākot maksimāli iespējamo ietekmi tās pārvaldē.