FM: Ārējie faktori turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksporta attīstību

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019.gadā novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 6,8% līdz 2,38 miljardiem eiro, ko, pēc FM teiktā, lielā mērā iespaidoja ekonomiskās aktivitātes samazināšanās gan Eiropas Savienībā (ES), kas ir Latvijas preču lielākais noieta tirgus, gan vājāka ekonomikas izaugsmē Latvijā, kas tajā skaitā atspoguļojas caur lēnāku investīciju un importa kāpumu. 

Gada griezumā ārējās tirdzniecības apgrozījuma kritums ir vēl izteiktāks un veido 7,2%, eksporta un importa vērtībai samazinoties attiecīgi par 6,5% un 7,8%.

"Arī iepriekšējos 2019.gada mēnešos preču eksporta vērtība balansēja uz krituma robežas, līdz ar to eksporta kritums novembrī gada izteiksmē nebija pārsteigums. Preču eksporta attīstību 2019.gadā vienlaicīgi negatīvi ietekmēja vairāku faktoru kombinācija. Pirmkārt, divu pasaules lielāko ekonomiku jeb ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējums un savstarpējā importa tarifu ieviešana, kas atstāja negatīvu efektu uz globālo tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi kopumā," informēja ministrijā.

Savukārt otrs faktors, kas negatīvi ietekmēja preču eksporta vērtību un it īpaši koksnes eksportu, ir koksnes cenu kritums. Ministrijā skaidroja, ka koksnes eksporta kritums gan 2019.gada novembrī, gan iepriekšējos mēnešos tika fiksēts uz vairākām valstīm, proti, uz Lielbritāniju, Vāciju, Zviedriju, Nīderlandi jeb nozīmīgākajiem koksnes eksporta tirgiem. 

"Koksnes kritumu kopumā ietekmēja koksnes cenu samazinājums pasaules tirgos, ko savukārt noteica pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas. No vienas puses, pasaules ekonomikas attīstības tempu piebremzēšanās mazināja koksnes pieprasījumu, bet no otras puses iepriekšējos gados nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ vairākās Rietumeiropas valstīs notika mežistrāde cietušajās platībās, tādējādi palielinot koksnes piedāvājumu. Papildus tam koksnes eksporta svārstības noteica neskaidrība par Lielbritānijas izstāšanos no ES un iespējamiem tirdzniecības tarifiem starp Lielbritāniju un ES," atzina FM.

Latvijas preču eksporta attīstību gan 2019.gada novembrī, gan 2019.gadā kopumā ietekmēja ne tikai ārējie, bet arī vietēja rakstura faktori. FM stāstīja, ka vēl viens faktors, kas negatīvi ietekmēja eksporta vērtību, ir saistīts ar turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājumu uz ASV, kas savukārt ir saistīts ar lidmašīnu flotes atjaunošanas darbību vienā no strādājošajām Latvijas aviokompānijām. 

2019.gada novembrī turboreaktīvo dzinēju eksports gada griezumā samazinājās par 21 miljonu eiro, bet 2019.gada 11 mēnešos jau par 333 miljoniem eiro. Ja no preču eksporta vērtības izslēgtu turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritumu, tad preču eksporta kritums novembrī būtu 4,8%, nevis 6,5%. Savukārt 2019.gada 11 mēnešos preču eksports būtu par 2,8% augstāks nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, nevis samazinātos par 0,1%.

Vienlaikus eksporta datos ir vērojami arī vairāki pozitīvi faktori. FM atzina, ka labus eksporta pieauguma tempus visa 2019.gada garumā uzrādīja graudaugu eksports, pateicoties labai graudaugu ražai pērn. 2019.gadā novembrī graudaugu eksports gada griezumā palielinājās par 14,9%, bet 2019.gada 11 mēnešos - par 30,5%. 

"Samērā straujš eksporta kāpums ir fiksēts arī ķīmiskas rūpniecības ražojumiem. Lai arī 2019.gada novembrī šo preču eksports samazinājās par 4,4% gada griezumā, 11 mēnešos pieaugums veido 10,3%, ko pamatā nodrošināja farmaceitisko produktu eksporta kāpums uz pārējām Baltijas valstīm un Krieviju," pauda FM.

Vienlaikus ministrijā piebilda, ka pagājušajā gadā palēninājās arī Latvijas ekonomikas izaugsme, galvenokārt uz investīciju un eksporta attīstības rēķina, kas atstāja iespaidu arī uz pieprasījumu pēc ārvalstīs ražotajām precēm. 

Preču importa vērtība 2019.gada novembrī gada griezumā samazinājās par 7,8%, bet 2019.gada 11 mēnešos par 1,6%, kas ir nedaudz straujāk nekā eksporta kritums. FM vērtējumā, tādējādi uzlabojās preču ārējās tirdzniecības bilance, sarūkot tirdzniecības deficītam. 

Preču ārējās tirdzniecības deficīts 2019.gada novembrī saruka līdz 115 miljoniem eiro, kas bija zemākais kopš 2017.gada nogales. Savukārt 2019.gada 11 mēnešos preču tirdzniecības deficīts bija 2,56 miljardi eiro, kas ir par 218 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.