FICIL: Augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa maiņa palīdzēs uzlabot studiju kvalitāti

FOTO: Ieva Čīka / LETA

Pārmaiņas augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modelī ļaus uzlabot studiju kvalitāti, uzskata Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).

FICIL atzinīgi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts prezidenta kancelejas rīkotās atklātās diskusijas par nepieciešamajām pārmaiņām augstākās izglītības iestādēs Latvijā.

"Ir pienācis laiks pieņemt drosmīgus lēmumus par augstskolu un universitāšu pārvaldības modernizēšanu augstākās izglītības sistēmas finansējuma līmenī, kā arī izglītības iestāžu konsolidāciju," norādīja padomē uzsverot, ka pārmaiņas augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modelī var kļūt par katalizatoru turpmākiem uzlabojumiem izglītības sistēmā.

Padome atsaucās arī uz Valsts kontroles ziņojumu 2017.gada decembrī, kur norādīti fakti un ieteikumi, kas izraisīja diskusiju sabiedrībā par izcilības trūkumu augstākās izglītības sistēmā un pārvaldības kvalitātē. Ziņojumā minēts, ka joprojām nav atrisinātas problēmas augstākās izglītības jomā, kuras tika identificētas 2008.gadā, proti, neefektīva augstākās izglītības finansēšana un pārvaldība, nepietiekama talantīgu un kvalificētu speciālistu piesaiste akadēmiskajam un zinātniskajam darbam Latvijas augstākās izglītības institūcijās un citas.

Tāpat padomē vērsa uzmanību, ka Latvijā jau ir bijuši mēģinājumi reformēt augstskolu pārvaldības modeli, kas bijuši nesekmīgi. "Analizējot pasaules pieredzi, redzam, ka pārvaldes modeļi ir dažādi un tie atkarīgi no vairākiem faktoriem - valsts mērķiem, vīzijas par augstāko izglītību, finanšu iespējām un citiem faktoriem. Latvijas kontekstā būtiskākais ir panākt, lai modelis piešķirtu pietiekamu autonomiju augstskolas vadībai un ļautu īstenot nepieciešamās reformas," pavēstīja padomē.

FICIL uzsvēra, ka obligāti ir jānodala augstākās izglītības iestāžu izpildvaras un lēmumu pieņemšanas kompetences. Lēmējinstitūcija stratēģiskos un saimnieciskos jautājumos varētu būt augstskolas padome. Būtiski, ka padomes kvalitatīvajam un skaitliskajam sastāvam jānodrošina neatkarība, profesionalitāte un saikne ar darba tirgu.

Tāpat padomē akcentēja, ka pārvaldības modeļa maiņa ļaus uzlabot pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaros akadēmisko un administratīvo pārvaldi, kā arī veicinās studiju programmu atbilstību darba tirgus prasībām, bet galvenokārt tā palīdzēs uzlabot kopējo studiju kvalitāti, kas savukārt veicinās studentu vēlmi studēt Latvijas augstākās izglītības iestādēs un ļaus piesaistīt izcilākos ārvalstu studētgribētājus.

"Padomes izveide var kļūt par svarīgu instrumentu, lai novērstu dažus no pašiem būtiskākajiem trūkumiem, kas konstatēti Valsts kontroles ziņojumā: iestāžu uzraudzības trūkums, neefektīva finanšu pārvaldība, grūtības iesaistīt talantīgus speciālistus akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā, pieejamais finansējums uz vienu studentu, un pārmērīgs iestāžu skaits," norādīja padomē.

FICIL uzsvēra, ka, reformējot izglītības sistēmu, ir būtiski būvēt izmaiņas uz uzticības un sadarbības pamata.

Kā ziņots, konceptuālo ziņojumu par jauno augstākās izglītības pārvaldes modeli valdība varētu skatīt februārī. Izglītības un zinātnes ministrija plāno, ka jaunais modelis varētu tikt prezentēts 11.februāra Ministru kabineta sēdē.

Uz augšu