Koronavīrusa pandēmijas gadījumā pasaule piedzīvotu "brutālu, bet īsu" ekonomisko lejupslīdi

FOTO: EPA/Scanpix

Koronavīrusam izplatoties, arī ekonomistiem nākas domāt par sekām, ar kurām pasaulei nāksies saskarties slimības dēļ. Ekonomisti cenšas aprēķināt, kādas sekas varētu būt koronavīrusa “Covid-19” pandēmijai. Pašlaik gan vēl grūti spriest, cik smagas šai slimībai varētu būt sekas pasaules ekonomikā, vēsta “MarketWatch”.

Katru dienu pienāk ziņas, kas apliecina – koronavīrusa epidēmija ir realitāte, kas izplatās vairs ne tikai Ķīnā, bet jau visā pasaulē – būtiski ir skartas arī Dienvidkoreja, Itālija un Irāna. Kas attiecas uz globālo ekonomiku, vīruss noteikti ietekmēs arī to, taču, tieši cik liela šī ietekme būs, – neviens īsti pateikt nevar.

Pagājušajā nedēļā bija signāli, ka finanšu tirgū ir manāms atslābums un ticība, ka “Covid-19” izplatību būs izdevies apturēt. Tomēr jaunie gadījumi Itālijā, Dienvidkorejā un Irānā šādas cerības sagrāva. Pasaules Veselības Organizācija gan centās atspēkot bažas, sakot, ka slimības izplatība tiek kontrolēta, tāpēc tai nav noteikts pandēmijas statuss.

Taču, neraugoties uz to, finanšu tirgos bija manāms akciju vērtības kritums, jo tā faktiski bija reakcija uz sliktāko iespējamo scenāriju, kas var īstenoties.

Nepatīkams, brutāls un īss

Investori sāk rēķināties ar to, ka pasaule varētu piedzīvot ļoti nepatīkamu un asu globālo recesiju, kam varētu sekot strauja atgūšanās, līdz slimības izplatību būs izdevies ierobežot.

Ilgākā periodā “Covid-19” izplatībai varētu būt plašāki efekti, kā, piemēram, mazāk produktīvs pieejamais darbaspēks, kā arī globalizācijas procesu pārmaiņas.

ASV Kongresa budžeta komisija norāda, ka “pandēmija radītu īstermiņa ietekmi uz pasaules ekonomiku, kas izraisītu būtisku lejupslīdi. Tā varētu līdzināties recesijai, kādu ASV piedzīvoja pēckara gados”.

Lai arī mēs vēlētos ticēt, ka sliktākais jau ir aiz muguras, taču sliktā ziņa ir tā, ka par “Covid-19” ir ļoti daudz nezināmā – koronavīruss, kas sāka izplatīties Ķīnā, nu izplatās visā pasaulē.

Visās ekonomiskajās analīzēs, kas pašlaik tiek veidotas, kā pamats tiek izmantota informācija par Spāņu gripas pandēmiju 1918. gadā, kā arī SARS un MERS epidēmijām šīs simtgades sākumā.

Jaunāko laiku vēsturē – nekā tamlīdzīga

Neviens no iepriekšminētajiem piemēriem mūsdienu situācijai nav piemērots. Atšķirībā no gripas pret “Covid-19” nav izstrādāta vakcīna. Koronavīruss ir ļoti lipīgs, un ar to ik dienas sasirgst arvien vairāk cilvēku.

Neviena no iepriekš notikušajām pandēmijām nebija tik izplatīta vai nāvējoša kā šī slimība. Cilvēki, kuri ārēji neizskatās slimi, pat paši sev nezinot var pārnēsāt vīrusu, līdz ar to – apgrūtinot pūliņus ierobežot slimības izplatību.

Tāpat ir svarīgi atcerēties faktu, ka 1918. gada Spāņu gripas pandēmija notika pilnīgi citādā pasaulē.

Toreiz nepastāvēja komerclidojumi, bet par globalizāciju vēl īsti neviens nerunāja, savukārt par tādām lietām kā tehnoloģijas un visaptverošs internets pat nevarēja iedomāties.

Mūsdienās viena no tehnoloģiju problēmām, kas saistīta ar koronavīrusu, ir tieši dezinformācija, ko cilvēki nereti izplata sociālajos tīklos.

Tā, piemēram, 1918. gada pandēmijai nebija lielas ietekmes uz globālo tirdzniecību un finanšu tirgiem. Mūsdienās ir pretēji – visā pasaulē finanšu tirgi ir vienoti, bet lielās kompānijas, kā “Apple”, “Procter & Gamble” un “Walmart” koronavīrusa dēļ ir zaudējušas lielus līdzekļus.

Līdz ar to ir skaidrs, ka globālas pandēmijas gadījumā ietekme uz ekonomiku būs daudz lielāka, nekā pašlaik politikas veidotāji vai investori var iedomāties.

IKP kritums par 4,5%?

Daudzi ekonomisti ir mēģinājuši modelēt situāciju, kurā pētītas kādas slimības pandēmijas sekas.

ASV Kongresa budžeta komisija 2005. un 2006. gados veica pētījumu, kurā tika modelēta 1918. gada pandēmijas mēroga ietekme uz globālo ekonomiku.

Tika secināts, ka pandēmija radītu “īstermiņa ietekmi uz globālo ekonomiku, un sliktākajā gadījumā iekšzemes kopprodukts samazinātos pat par 4,5%”. Tiesa, ir arī labas ziņas – pēc slimības izplatības beigām sekotu strauja atkopšanās.

Komisija ir aprēķinājusi, ka sliktākā scenārija pandēmijas gadījumā ASV varētu saslimt 90 miljoni cilvēku, bet nomirt – 2 miljoni. Tas radītu smagus ekonomiskos blakusefektus – piemēram, mākslas un izklaides nozarē pieprasījums kristos pat par 80%, bet transporta nozarē – par 67%. Tirdzniecības un ražošanas apjoms saruktu par 10%.

Kā norādījusi komisija, pirms 15 gadiem, kad tapa pētījums, ASV nebija gatava pandēmijai. Tiesa, tagad situācija nav mainījusies.

“Ja pandēmija sāktos jau tuvākajā laikā, tad ASV būtu jācīnās pret slimību ar ļoti ierobežotiem resursiem – medicīnas iestādēm, personālu un nodrošinājumu. Ilgākā periodā, protams, rastos potenciāli vairāk rīku, piemēram, palielinātos ārstniecības kapacitāte, vakcīnas un jaunas ārstēšanas tehnoloģijas,” teikts ASV Kongresa budžeta komisijas ziņojumā.

Citās simulācijās teikts, ka pasaules ekonomika pēc pandēmijas varētu transformēt globalizācijas procesus, lai ekonomiku padarītu mazāk ievainojamu pret dažādiem satricinājumiem.

Ekonomikas karantīna

Viens no tūlītējiem ekonomiskajiem pandēmijas efektiem būtu mēģinājumi ierobežot slimības izplatīšanos, nevis pētīt pašas slimības īpašības. Tieši tāpat kā mēs mēģinām ievietot karantīnā tos cilvēkus, kuri var izplatīt slimību, mēs noslēdzam būtisku ekonomiskās aktivitātes daļu.

Karantīnas var būt labs veids, kā tikai palēnināt slimības izplatību. Mūsu veselības sistēma būtiski paļaujas uz dažādiem līdzekļiem, kas tiek ražoti arī koronavīrusa skartajos reģionos. Un mēs paļaujamies arī uz brīvu preču un pakalpojumu plūsmu visā pasaulē.

Katastrofas potenciāls piespiež pasauli saglabāt vēsu prātu. Ekonomikas ir noturīgas, tomēr – tās ir ārkārtīgi atkarīgas cita no citas, it īpaši krīzes gadījumā. Diemžēl tādas lietas kā gudra līderība, globāla sadarbība un skaidra domāšana ir grūtāk iegūt nekā sejas masku.

Uz augšu