Daudzi cilvēki jaunās darba nedēļas sākumā darbu sāks jaunā „birojā” – paši savās mājās. Ņemot vērā koronavīrusa Covid-19 izplatību, vairākas kompānijas aicina savus darbiniekus turpināt darbu, taču attālināti, nevis atrodoties darba vietā, tādējādi palīdzot cīnīties pret vīrusa izplatību.
Sākotnēji darbs mājās var likties kā sapnis – nav jāpavada laiks ceļā uz darbu un mājup, nav traucējošo kolēģu, kā arī – šķietami brīvāks darba režīms!
Tomēr prieks var ātri beigties un nākt apziņa, ka darbs no mājām tomēr nav gluži kā sapnis. Tā laikā var uzmākties vientulība, mājas pēkšņi var likties daudz mazākas nekā ierasts, un pats galvenais – īsti nav sajūtas, kad tad darba diena beidzas.
„Es domāju, ka viena no svarīgākajām lietām, par ko netiek īpaši runāts saistībā ar strādāšanu no mājām, ir psiholoģiskie efekti, cilvēkam strādājot savās mājās, esot vienam pašam,” saka uzņēmuma „15Five” vadītājs Deivids Heizels, kura uzņēmumā vairāk nekā 40% darbinieku strādā attālināti. Viņš medijam CNN atklāj dažus padomus, kā saglabāt labu noskaņojumu, balansu un darbaspējas, strādājot no savām mājām.
Paņem pārtraukumu
Būsim godīgi – reti kurš cilvēks strādā astoņas stundas bez apstājas, esot birojā. Šajā laikā tomēr ir kafijas pauzes, pusdienu pārtraukumi, kā arī sarunas ar kolēģiem, kas dod nelielu atelpu no darba pienākumiem.
Tas, ka strādā no mājām, nenozīmē, ka ir jāatsakās no īsiem pārtraukumiem darba pienākumu veikšanā.
„Ir tendence, ka, mājās strādājot, rodas sajūta, ka tu patiesībā nestrādā, jo neesi birojā. Tāpēc cilvēki aizmirst par pārtraukumiem,” norāda „Lenovo” globālās mārketinga nodaļas viceprezidents Deivids Rabins.
Tāpat „pauzes pogas” nospiešana darba laikā var būt neliels grūdiens produktivitātei.
„Neliela pauze nekādā gadījumā nekaitēs pašefektivitātei,” norāda Jūlija Morgensterna, kas ir produktivitātes konsultante. „Atkāpšanās no saviem darba uzdevumiem uz nelielu laiku ir daļa no produktivitātes – patiesību sakot, pauzes var nākt par labu, jo tad var gūt atbildes, kā paveikt sarežģītākus uzdevumus,” saka Morgensteina.
Esi strukturēts, bet pārāk neaizraujies
Tas, protams, prasīs laiku, lai pierastu pie darba jaunā vidē.
„Ja birojā esi cilvēks, kuram patīk pārvietoties no sava darba galda uz konferenču zāli un no konferenču zāles uz privāto sanāksmju telpu, lai paveiktu savu darbu, nedomā, ka tev ir jāierobežo sava pārvietošanās pa māju,” saka Rabins.
Tomēr svarīgi ir saprast, kura vieta mājās ir piemērotākā darbam, un jānodrošina, lai apkārtējā vide palīdzētu veikt darbu, iesaka Morgensterna. Piemēram, ir nepieciešams atrast kādu telpu mājoklī, kur ir iespējams pavadīt laiku noslēgti un klusumā, lai apdomātu, ko darīt tālāk. Tikmēr savā, piemēram, dzīvojamajā istabā var veikt citus uzdevumus, kā atbildēt uz e-pastiem, un pārtraukumos – kaut ko veikt savās mājās, piemēram, izslaucīt grīdu.
Tāpat ir ieteicams savā mājoklī izveidot tādas kā „no darba brīvās zonas”.
„Jums vajadzētu noteikt, kurās zonās savā mājā jūs nekad nestrādāsiet. Piemēram, naktī ir grūti atpūsties savā gultā, ja jums guļvieta asociējas ar darbu,” saka eksperte.
Izmanto iegūto laiku lietderīgi
Viens no lielākajiem ieguvumiem, strādājot no mājām, ir laiks, kas ieekonomēts, nebraucot uz biroju. Tomēr tas nenozīmē, ka darba diena obligāti jāsāk ātrāk vai jābeidz vēlāk. „Iegūto laiku var veltīt, lai pagulētu ilgāk, vai arī – pavadītu laiku ar ģimenes locekļiem. Darbs jau nekur nepazudīs,” sacīja Morgensterna.
Nosaki skaidras robežas
„Darbs no mājām nenozīmē, ka jums ir jāstrādā vairāk stundu. Saskaņo savas darba stundas ar savu tiešo vadītāju, kolēģiem, un pieturies pie noteiktajām stundām, nestrādājot vairāk,” sacīja Morgensterna.
Pēc darba dienas beigām ir ieteikts savus darba piederumus (piemēram, datoru) novietot kādā plauktā, kā arī pārģērbties, lai pats sev varētu signalizēt par to, ka darba laiks ir beidzies un ir sācies brīvais laiks.
Tāpat svarīgi ir runāt ar citiem cilvēkiem, kas dzīvo jūsu mājās un kuri darba laikā varētu vēlēties saņemt jūsu uzmanību. Tas varētu būt izaicinājums, ņemot vērā, ka arī skolas ir slēgtas.
„Izveido savai dienai kādu struktūru un ievies kārtību savās darbībās. Jau iepriekš minētajās pauzēs, piemēram, vari parunāties ar bērniem, kuri šajā laikā noteikti arī būs mājās,” teica Morgensterna.
Rādi savu seju
Kad iespējams, izmanto videozvanu, nevis vienkāršu standarta zvanu kolēģiem – tas var radīt emocionāli tuvāku saziņu ar kolēģiem un palīdz izvairīties no vientulības, ja darba laikā mājās neviena cita nav.
Tā, piemēram, „15Five” darbinieki trīs reizes nedēļā rīko sapulces, neatkarīgi no tā, vai viņi strādā no mājām vai no biroja. „Mēs redzam cits cita seju, jo katra datorā ir vebkamera. Un redzēt vienam otru – tas ir ļoti svarīgi,” sacīja Heizels.
Nevairies no socializēšanās
Strādāšana no mājām nozīmē to, ka vairs nav iespējams ierasties pie kolēģa, lai papļāpātu par saviem piedzīvojumiem brīvdienās (kas drošības apsvērumu dēļ tagad arī ir visai ierobežoti).
„Kad vairs nav tādas pēkšņas un negaidītas komunikācijas ar kolēģiem, kas dažus cilvēkus uztur tonusā, agri vai vēlu var rasties kaut kas līdzīgs izmisumam,” sacīja Morgensterna.
Tomēr sociālā saskarsme var notikt arī no mājām - jābūt proaktīvākam un kreatīvākam. Izveido jaunu kārtību, kā sazināties ar savu darba vadītāju, kā izteikt idejas, kā arī dalīties ar notiekošo savā dzīvē.
Izmanto „FaceTime”, „Skype” un citus video zvanu rīkus, lai runātu ar kolēģiem un nepazaudētu kontaktu ar viņiem.
Tā, piemēram, uzņēmumā „15Five” ir divi komunikācijas kanāli, kas ļauj strādājošo vidū uzturēt kontaktus. Viens ir formāls, kurā tiek runāts tikai par darba uzdevumiem un darāmajiem darbiem, bet otrs kanāls – kurā cilvēki dalās ar savām brīvā laika aktivitātēm un daudz ko citu, piemēram, smieklīgām bildītēm.
Kopumā – ievērojot šos noteikumus un veiksmīgi plānojot savu laiku un strādāšanas vietu mājās, savus darba pienākumus var veiksmīgi veikt, arī neatstājot savu mājokli. Un jā – šī publikācija tapusi, neatrodoties birojā, bet gan mājās!
