Analītiķi: Rūpniecība pagaidām ir noturīgāka pret Covid-19 satricinājumiem nekā pakalpojumu nozares

FOTO: AP/Scanpix

Rūpniecība pagaidām ir noturīgāka pret Covid-19 izraisīto satricinājumu nekā pakalpojumu nozares, taču krīzes patiesais dziļums būs redzams maijā un jūnijā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada pirmajos divos mēnešos.

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare aģentūrai LETA norādīja, ka februārī apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 0,9%, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, taču šie rezultāti, visdrīzāk, vēl neatspoguļo jauno apstākļu ietekmi, kas paver drūmāku skatu nākotnē.

"Martā gandrīz visas Eiropas kontinenta valstis ieviesa ierobežojumus - iedzīvotājiem noteica pašizolāciju, atcēla publiskos pasākumus, ierobežoja ceļošanu un publisko vietu apmeklējumu. Šīs pārmaiņas ir mainījušas dienas kārtību ne vien iedzīvotājiem, bet arī uzņēmumiem," sacīja Komare.

Viņa norādīja, ka "Markit PMI" dati, kas mēra uzņēmumu noskaņojumu, norāda uz to, ka apstrādes rūpniecības izlaide martā būtiski saruka. To nosaka gan krītošs pieprasījums, gan nepieciešamo izejvielu trūkums, jo piegāžu ķēžu darbība ir traucēta.

"Dienas kārtības maiņa ir pārvērtusi mūsu ierasto ekonomiku par "vīrusa ekonomiku"," sacīja Komare, piebilstot, ka atsevišķās nozarēs darbs ir apstājies, bet pieprasījums pēc ierastām precēm samazinājies, kamēr aktuālākas un pieprasītākas kļuvušas citas preces, piemēram, sejas aizsargmaskas, dezinficējošie līdzekļi vai plaušu ventilācijas sistēmas.

Komare atzīmēja, ka tādējādi uzņēmumi sāk pievērsties šo preču ražošanai - skaistumkopšanas un alkoholisko dzērienu ražotāji papildina preču klāstu ar dezinficējošiem līdzekļiem, apģērbu ražotāji šuj aizsargmaskas. Grūtāk ir saražot sarežģītās plaušu ventilācijas sistēmas, kuru ražošanas process, kā arī atbilstība standartiem un laikietilpīga sertificēšana, ir pa spēkam tikai jau pieredzējušiem ražotājiem.

"Iespējas pārorientēties uz darbību vīrusa ekonomikā ir, bet ne visiem tas ir pa spēkam," piebilda bankas ekonomiste.

Komare arī pauda, ka šobrīd vīruss negatīvi ietekmē visas pasaules valstis.

"Uzņēmēju noskaņojums ir pesimistisks. Ja vēl februārī novērots neliels optimisms, kuru, iespējams, veicināja ziņas, ka Ķīnai izdevies kontrolēt vīrusa izplatību, tad pasliktinoties situācijai Eiropā, Eirozonas iepirkumu menedžeru indekss (PMI) martā nokrita līdz zemākajam punktam. Kā situācija attīstīties tālāk ir atkarīgs, galvenokārt, no tā, cik drīz izdosies ierobežot vīrusa izplatību. Tikmēr apstrādes rūpniecībai nāksies savilkt jostu," teica Komare.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka februārī rūpniecības produkcijas apmēri pieauga par 0,8% salīdzinājumā ar 2019.gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide palielinājās par 3%.

"Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien. Vienīgais, ko no tā varam secināt, ir tas ka Ķīnas ekonomikas apstāšanās februārī Latvijas rūpniecību nebija būtiski ietekmējusi, taču nekādus nozīmīgus secinājumus par nākotnes perspektīvām no tā izdarīt nevaram," sacīja Āboliņš.

Viņš norādīja, ka veselības krīze, ko ir izraisījis Covid-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku, kas ir vairāk nekā 2007-2009.gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tikpat ātri vai pat ātrāk nekā 2009.gadā.

"Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar sociālās distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji," piebilda Āboliņš.

Viņš arī minēja, ka īstermiņa indikatori ražošanā šobrīd izskatās labāk nekā citās nozarēs. Uzņēmēju ekonomikas noskaņojumā Latvijā martā fiksēts straujākais kritums kopš 2009.gada, taču rūpniecībā noskaņojums pasliktinājums ir bijis būtiski mazāks, piemēram, pakalpojumos vai būvniecība. Taču jāņem vērā, ka šīs aptaujas pārsvarā tika veiktas marta pirmajā pusē un tādēļ pat šis straujais kritums tikai daļēji atspoguļo faktisko situāciju. Papildus tam martā elektrības patēriņš Latvijā salīdzinājumā ar 2019.gada martu ir samazinājies par 2,8%, taču te lielu nozīme ir laika apstākļiem un salīdzinājumā ar februāri elektrības patēriņa dinamika Latvijā būtiski nav mainījies.

"Tas liek domāt, ka rūpniecība pret Covid-19 izraisīto satricinājumu pagaidām ir noturīgāka nekā pakalpojumu nozares un arī vakanču skaits rūpniecībā nav sarucis tik ļoti, kā daudzās pakalpojumu jomās," atzīmēja Āboliņš.

Viņš norādīja, ka, līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijas ekonomikā nezināmo ir vairāk kā zināmo un prognozes šobrīd ir ļoti grūti izdarīt.

"Ķīnā pēc spēcīga krituma februārī ražošana martā sāk atgūties, taču šobrīd tā saskaras ar pieprasījuma kritumu citviet pasaulē un straujš jauno rūpniecības pasūtījumu samazinājums vērojams arī citās valstīs. Krīzes laiks, protams, rada arī zināmas iespējas un salīdzinoši labā pozīcijā būs pārtikas, kā arī citu pirmo nepieciešamības preču ražotāji, taču ar investīcijām saistītajās būvmateriālu, metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kā arī kokapstrādē, ražošanas apmēru kritums šogad, visticamāk, pārsniegs 10%,"sacīja Āboliņš.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka ražošanas un pārdošanas dati pagaidām vēl rāda relatīvi mierīgo pirms-vīrusa pasauli, kuru uz kādu laiku esam zaudējuši.

"Ir viegli kļūt nostalģiskam, lai arī jau gada sākumā situācija Latvijas ekonomikā nebija spoža," teica Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd ir rūpniecības uzņēmumi, kuriem klājas ļoti labi, tostarp šis ir lielisks laiks ilgi uzglabājamas pārtikas ražotājiem. Tostarp Latvijas pārtikas nozarē ir liels konservu un ilgi uzglabājamu miltu izstrādājumu, kā arī siera īpatsvars. "Ja ilgākā laikā galvenais ražošanas virzītājs ir eksports, šobrīd ir izdevīgāk darboties iekšējā tirgū," piebilda Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka divi vieglās rūpniecības uzņēmumi atraduši glābiņu sejas masku šūšanā, bet elektronikas nozarei izdevīga var izrādīties tās specializācija sakaru iekārtu ražošanā.

"Diemžēl eksporta tirgos kopumā situācija ir kritiska. Rietumeiropā un ASV bezdarbs aug un uzņēmumu noskaņojums pasliktinās straujāk nekā jebkad vēsturē. Bezdarbs ASV divu nedēļu laikā ir pieaudzis tikpat, cik Lielās Depresijas pirmajā gadā. Noskaņojuma indikatori ir krituši vairāk nekā 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, un tas noticis acumirklī. Ekonomiku ir apturējis vīruss un tā apkarošanas pasākumi, kas izriet no ekonomikai īslaicīgi nepatīkamiem, bet kopējā cilvēku vērtību sistēmā pamatotiem lēmumiem. Šādi turpinot pēc dažiem mēnešiem ekonomiskās loģikas ekonomiskajos procesos būs palicis ļoti maz, būs palikusi tikai politiskā loģika. Politiskie lēmumi arī noteiks, kā ekonomika tiks restartēta," sacīja Strautiņš.

Pēc viņa minētā, daļēji tas notiks ar vispārējiem makroekonomiskajiem stimuliem - procentu likmes, valsts budžeta bilance. Daļēji, lemjot par kredītu garantijām uzņēmumiem to darbības restartam. Tas galvenokārt attieksies uz eksporta nozarēm, jo par iekšējo patēriņu vairākumā gadījumu varēs pieņemt - ja nauda ir atnākusi uz Latviju, tad tā tiks iztērēta.

"Apgrozījums restorānos un ne pirmās nepieciešamības preču veikalos gan atjaunosies tikai pakāpeniski, tur nu neko nevar darīt - pēc piedzīvotā "pārsteiguma" patērētāji ilgu laiku būs piesardzīgi," teica Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts aktīvi darbojas jau šobrīd, atbalstot gan cilvēkus, gan uzņēmumus, taču sarunas ar rūpniecības asociāciju vadītājiem sniedz idejas atbalsta pasākumu uzlabošanai. Piemēram, viens no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" piedāvātajiem finanšu instrumentiem sola atbalstu uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, prasot īpašnieka personisko garantiju. 

"Normālos laikos labi darbotos loģika - ja īpašnieks pats netic savam uzņēmumam, kāpēc lai būtu jātic nodokļu maksātājiem. Taču šobrīd uzņēmumu nākotne ir neprognozējama nevis to biznesa kļūdu, bet valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Tāpēc šajā laikā valstij vajadzētu uzņemties lielāku risku. Tieši atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem šobrīd ir labākā iespēja palīdzēt ražotājiem, jo liela daļa no pasūtītājiem šobrīd ir pagarinājuši apmaksas termiņus, piemēram, kokrūpniecībā, nereti pat no viena līdz trīs mēnešiem," skaidroja Strautiņš.

Viņš minēja, ka lielākā daļa aptaujāto ražotāju šobrīd atzīst, ka ir grūti, bet pagaidām viņu turas, turpinot strādāt, dažviet saīsinot darba nedēļas. Taču daļa saražotā nonāk noliktavā, vēl daļa tiek piegādāta klientiem, kuru darbība, varbūt, apstāsies tuvākajā nākotnē. 

"Marta dati jau būs diezgan slikti, aprīļa - vēl sliktāki, taču nepatikšanu dziļums pilnībā atklāsies maijā un jūnijā. Šobrīd ražotāji cer uz pakāpenisku atlabšanu tirgos, sākot no jūnija, bet diemžēl uz to paļauties nevar," sacīja Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, līdzīgi kā globālās finanšu krīzes laikā, kad pirmā krīzē nonāca kokrūpniecība un pirmā no tās gāja ārā, šoreiz varētu būt līdzīgi. Tās galvenais klients ir celtniecība, kas ir viena no lielajām ekonomikas sildīšanas iespējām - tur var ieguldīt daudz naudas un darīt to ātri. Sliktā ziņa - atlabšana visdrīzāk nāks par vēlu, lai glābtu 2020.gada būvniecības sezonu. "Ir cerība, ka cilvēki, kuri šogad neaizbrauks ceļojumos, nodarbosies ar savu mājokļu uzlabošanu," minēja Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka metālapstrāde var cerēt uz būvniecības tirgu, jo apmēram 30% uzņēmumu specializējas ēku konstrukciju ražošanā. Taču metālapstrādes un mašīnbūves nozarēm kopumā nākotne izskatās draudīga. Gan investīcijas, gan ražošanas iekārtu, gan ilglietošanas preču, pirmkārt, automašīnu pirkumi, ilgu laiku būs zemā līmenī. Daļa nozares uzņēmumu strādā normālā režīmā, bet daži autobūves piegādātāji ir daļēji apturējuši ražošanu.

"Daļa rūpniecībā strādājošo šobrīd ir atvaļinājumā, viņi strādās tipiskajā atvaļinājuma laikā vasarā, ja situācija tirgos būs normalizējusies. Daļa ražotāju vēlētos sūtīt darbiniekus bezalgas atvaļinājumos, un darbinieki pat varētu piekrist, ja vien tas neietekmētu viņu iespējamo bezdarba pabalstu mazāku sociālās apdrošināšanas maksājumu dēļ. Tāpēc vēl viena iespēja valstij atbalstīt ražošanu šobrīd būtu iespēja aprēķināt pabalstus, balstoties uz algu līmeni līdz krīzes sākumam," teica Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos divos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 1,8% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kritums par 2,2%.

Uz augšu