Vairāk nekā 40% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu neplāno mainīt darbinieku skaitu

FOTO: Pixabay

Latvijā 42% mazo un vidējo uzņēmumu neplāno mainīt darbinieku skaitu, ierobežojošajiem pasākumiem turpinoties pēc 14.aprīļa, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Tāpat viņš norādīja, ka aptaujā, kurā lielākoties piedalījās mazie un vidējie uzņēmumi, 26% respondentu nav varējuši pagaidām atbildēt uz jautājumu par plāniem attiecībā uz darbinieku skaitu, ja sākotnēji noteiktie ierobežojošie pasākumi turpināsies arī pēc 14.aprīļa, jo situācija ir pārāk mainīga.

Tajā pašā laikā 9% respondentu atzinuši, ka jau ir nācies samazināt darbinieku skaitu, bet 8,9% norādījuši, ka varētu nākties darbinieku skaitu samazināt.

Aptaujā par plānu saglabāt esošo darbinieku skaitu visbiežāk norādījuši informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikācijas jomas uzņēmumi (60%). Seko būvniecības nozare (42%), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektors (40%).

Savukārt lielāka nenoteiktība bijusi ražošanas sektorā, kur 30% prognozējuši, ka darbinieku skaits nemainīsies, kamēr 27% atzinuši, ka pašlaik nevar novērtēt situācijas attīstību, bet 18% pieļāvuši, ka varētu nākties būtiski samazināt darbinieku skaitu.

Tāpat aptaujā secināts, ka 47% respondentu pēc Covid-19 ierobežojošo pasākumu ieviešanas ir samazinājies pieprasījums pēc viņu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem, 29% norādījuši uz nepieciešamību "savilkt jostas" un samazināt kārtējos izdevumus, bet 26% atlikuši investīciju plānus un sākuši attālinātas komunikācijas ar klientiem un sadarbības partneriem.

Nozaru dalījumā tieši šāds ietekmējošo faktoru Top3 ir būvniecības un ražošanas nozares strādājošiem, savukārt IT un komunikācijas jomā strādājošie uzņēmumi minējuši, ka lielākā izmaiņa ir darbības pārorientēšana uz attālināto darbu, un mazāk norādījuši pieprasījuma kritumu pēc viņu precēm un pakalpojumiem. 

Tajā pašā laikā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomas uzņēmumi visbiežāk izjūt pircēju pieprasījuma kritumu, kas likusi tiem samazināt izdevumus. Atbilstoši specifikai šīs nozares uzņēmumi norādījuši, ka Covid-19 ierobežojumi radījuši grūtības piegādāt preces.

Savukārt, ražošanas un rūpniecības industrijas pārstāvji pauduši, ka esošie apstākļi atstāj ietekmi uz ražošanas procesu. Galvenokārt norādīta ražošanas jaudas samazināšanās (40%), eksporta apmēra kritums (38%), kā arī grūtības iegādāties izejmateriālus (36%). 

Covid-19 radīto ekonomisko seku novēršanā, visbiežāk minētā atbilde (56%) ir paļaušanās uz Latvijas valdības atbalsta programmām. Otra biežāk nosauktā atbilde (50%) ir paļaušanās uz sava uzņēmuma paša resursiem, taču 33% sagaida palīdzību no Eiropas Savienības atbalsta programmu veidā, liecina aptaujas dati.

Tāpat aptaujā secināts, ka 57% respondentu komunikācijā ar uzņēmuma klientiem izmanto tādus digitālos risinājumus un rīkus, kā piemēram, mobilais tālrunis, Skype, e-pasts u.tml. Vienlaikus 30% respondentu minējuši, ka kolektīvs darba pienākumus veic attālināti, izmantojot tādas lietotnes, kā piemēram, "Slack", "Zoom", "Google Hangouts". Teju katrs piektais respondents atzinis, ka uzņēmuma darbību ir pārnesuši tiešsaistē, izmantojot e-komercijas risinājumus.

Aptauja par Covid-19 ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbību veikta, aptaujājot vairāk nekā 700 "Swedbank" klientu no uzņēmumu segmenta, tostarp galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumus. Aptauja īstenota 2020.gada marta beigās un aprīļa sākumā.

Uz augšu