Nozare, kas Centrāleiropas valstīs no Covid-19 krīzes izies kā uzvarētāja (1)

No Prāgas līdz Varšavai un Bukarestei šie uzņēmumi jau ilgāku laiku piedāvā tādus pakalpojumus kā programmatūras attīstīšana, administrēšana, maksājumu veikšana pēc pasūtījuma, ko veic arī lielākās Eiropas un ASV kompānijas. Tagad šīs kompānijas, kas sniedz dažādus attālinātos pakalpojumus, kļūst par globālo trendu, paplašinot savu darbību.

“Krīzes laikā arvien vairāk uzņēmumu ir gatavi mainīt savu darbības modeli. Nenoliedzami, tas notiek,” saka finanšu servisa centra, kas apkalpo globālu uzņēmumu “Atlas Corpo”, vadītājs Romans Pavlošeks, kurš strādā Čehijas pilsētā Brno.

Tiek norādīts, ka vairāk nekā 90% no biznesa pakalpojumu kompānijām Čehijā ir turpinājušas pieņemt jaunus darbiniekus, turklāt piesaistot arvien jaunus darba uzdevumus no dažādām pasaules malām, tostarp arī no Āzijas un Klusā okeāna reģiona.

Kamēr Āzijas servisa centri piedāvā lētākas izmaksas, Centrālās un Austrumeiropas firmas piedāvā ģeogrāfisko un laika joslu pieejamību, kas ir pieejamāka Rietumeiropai un Ziemeļamerikai, kā arī – šajos servisa centros strādā vairāku tautību cilvēki ar vairāku valodu zināšanām.

Attālināto pakalpojumu uzņēmumi veic darbu tādu lielu kompāniju labā kā “Air France KLM”, “Blue Link International”, kā arī “Exxon Mobil”. Centrāleiropā bāzētās kompānijas piedāvā lielajiem uzņēmumiem ieviest automatizāciju, kā arī mākslīgo intelektu tehnoloģiju sistēmās. Tieši pēc šiem pakalpojumiem ievērojami pieaug pieprasījums.

Polijā, kas ir viena no lielākajām ekonomikām Eiropā, vairākos uzņēmumos turpinās darbinieku pieņemšana darbā, neraugoties uz to, ka citur Eiropā daudzos uzņēmumos notiek kolektīvā atlaišana.

“Citibank” Eiropas servisa centra menedžmenta direktora Ivona Dudzinska saka, ka krīze faktiski nav ietekmējusi uzņēmuma izaugsmes plānus.

“Mēs ik mēnesi pieņemam darbā ap 100 cilvēkiem. Pieņemšana darbā notiek attālināti,” sacīja Dudzinska.

Pareizais laiks

Biznesa pakalpojumu sektors pēdējo 25 gadu laikā ir ļoti strauji attīstījies un kļuvis par industriju, kas nodarbina vairāk nekā 750 000 cilvēku visā Centrālajā un Austrumeiropā. Tāpat šī nozare strauji attīstās, sacīja “Pricewater Coopers” partneris Romeks Lubačevskis, kurš prognozēja, ka biznesa pakalpojumu sektoram gan būs īslaicīgs kritums.

“Šeit jārunā par pareizo laiku. Krīze ir parādījusi, ka ļoti daudzas lietas var veikt attālināti, un no tā var iegūt arī viss mūsu Eiropas reģions gan vidējā, gan ilgākā termiņā,” teica Lubačevskis.

Viņš dzīvo universitātes pilsētā Krakovā, un šajā pilsētā vien atrodami vairāk nekā 85 000 darba ņēmēji, kas strādā biznesa pakalpojumu nozarē.

“Pepsico”, “Shell” un citas lielas starptautiskās kompānijas ir izvietojušas savus veikalus Krakovā, tādējādi nodrošinot darbu multinacionālam darbaspēkam, kas spēj sniegt dažādus pakalpojumus vairākās valodās.

“Ja jārunā par valsti, kurā angļu valoda nav galvenā, Centrāleiropai ir liela priekšrocība,” sacīja Lubačevskis.

Jaunā koronavīrusa pandēmija ir radījusi smagas sekas globālās ekonomikas aktivitātei valstu valdību noteikto ierobežojumu dēļ. Ierobežojumi noteikti, lai mazinātu vīrusa izplatību, ar ko inficējušies vairāk nekā 4,2 miljoni cilvēku visā pasaulē, bet miruši vairāk nekā 285 000 cilvēku.

Biznesa pakalpojumu līderu asociācija Čehijā atklājusi, ka lielākā daļa uzņēmumu tieši krīzē redz jaunas biznesa iespējas, piemēram, kā restrukturēt savu darbību, mazināt izmaksas un meklēt jaunus veidus, kā paplašināt savu darbību.

“Iespējas, par ko mēs runājam, ir centralizēt aktivitātes, atrast pareizo sadarbības modeli, kā arī efektīvi strādāt tālāk,” teica Pavlušeks.

Risku modelēšana

Pavels Mihalīks ir “ING Tech Poland” direktors, kurš teica, ka pandēmija var radīt situāciju, kad dažādu tautību darbaspēks būs dzīves nepieciešamība daudzos uzņēmumos.

“Tas ietekmēs visu industriju, kā arī noteikti atstās pozitīvu efektu uz biznesa pakalpojumu centriem visā reģionā,” teica Mihalīks.

“Bankas varētu vēlēties vairāk paplašināt dažādus pakalpojumus, kā piemēram, risku modelēšanu un regulatoro darbību. Mēs pagājušajā gadā Varšavā sākām strādāt pie šo vēlmju risinājumiem, taču tagad, izskatās, būs nepieciešams strādāt ātrāk, nekā sākotnēji plānots,” sacīja Mihalīks.

Reģiona biznesa pakalpojumu sektors labāk nekā citur pasaulē ir spējis pielāgoties situācijai, kad valstīs ir noteikta karantīna.

Ņemot vērā darba digitālo raksturu, divas trešdaļas no šā sektora darbiniekiem Polijā varēja strādāt no mājām vēl pirms Covid-19 pandēmijas. Tagad šis rādītājs ir vēl vairāk palielinājies, un uzņēmumi dara visu, lai nodrošinātu šādu iespēju arī pēc pandēmijas beigām.

Plaši pieredzētā digitalizācija kļūst par zināmu pretinieku tiem uzņēmumiem, kas joprojām dod priekšroku komunikācijai reālā vidē. Tomēr Centrāleiropā šie uzņēmumi būs lielākie ieguvēji, jo tieši pandēmijas laikā būs guvuši izšķiroši pozitīvu grūdienu savai tālākajai darbībai.

“Tā būs laba iespēja daudzām kompānijām, kuras izvēlēsies savu darbu pārcelt no daudz dārgākām valstīm uz lētākām. Ir skaidrs, ka lielās kompānijas meklēs lētākas vietas, un tieši Centrāleiropas valstis tādas ir,” teica bankas UBS darbinieks Krakovā.