Latvijai jārūpējas, lai “it kā sīkumu” dēļ nezaudētu investoru interesi

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Pagājušajā nedēļā notika augsta līmeņa sanāksme, kur Ministru kabineta pārstāvji tikās ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL). Sanāksmē tika runāts par vairākiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, par darbaspēku, digitalizāciju un nodokļu politiku. FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone intervijā portālam TVNET pastāstīja, kā Covid-19 situācija ir mainījusi situāciju nodarbinātības jomā un kādas izmaiņas būtu nepieciešamas nodokļu politikā.

- Kāda situācija Latvijā ir ar darbaspēka pieejamību, un kā to ietekmē Covid-19 situācija?

- Šobrīd skatoties statistiski, darba rokas ir pieejamas. Skatoties uz bezdarba rādītājiem, tie Latvijā ir virs astoņiem procentiem, un bezdarba līmenis Latvijā ir augstāks nekā pirms krīzes. Sākoties krīzei, tika prognozēts augstākā līmenī, tomēr tik augstus rādītājus tas nav sasniedzis. Protams, šī brīža bezdarba līmeņa kontekstā var teikt, ka darbarokas ir pietiekamā daudzumā.

Tomēr tas jāskatās plašākā kontekstā, jāvērtē darbaroku pieejamība un nepieciešamība ilgtermiņā. Pat ja skaitliski darbinieku šobrīd darba tirgū pietiek, to kvalifikācija nav atbilstoša.

Ilgtermiņā domājot, jāplāno, kādas prasmes būs nepieciešamas darba ņēmējiem, un te liela loma ir Nodarbinātības valsts aģentūrai, kā salāgot, kādas ir darba ņēmēju vajadzības šodien un nākotnē, kādas darba ņēmēju prasmes būs vajadzīgas turpmāk. Piemēram, šobrīd ik gadu trūkst ap 3000 IT speciālistu.

Liela loma ir arī augstākās izglītības reformai, kas šobrīd ir sākta, un tā noteikti ir jāpabeidz.

- Daļai uzņēmumu pārejot uz attālināta darba režīmu, vai nav tā, ka pieprasījums pēc IT speciālistiem palielinās?

- Šobrīd nav konkrētu datu, kas apliecinātu, ka krīzes laikā palielinājies pieprasījums tieši pēc IT speciālistiem. Taču, protams, ir skaidrs, ka Latvijas nākamajiem soļiem ir jābūt daudz vairāk digitalizācijas virzienā. Tā ir tā joma, kur pilnīgi noteikti mums ir nepieciešams vairāk speciālistu.

- Iepriekš Latvijā bija liela problēma saistībā ar nepamatoti izmantotajām slimības lapām. Kāda šī situācija ir pašlaik?

- Par šo gadu informācijas nav, taču ir pieejami dati par 2018. un daļu no 2019. gada. Var secināt, ka šī problēma ir liela, un no gada uz gadu tā problēma kļūst arvien aktuālāka. 2019. gadā izsniegto slimības lapu skaits bija lielāks nekā gadu iepriekš. Latvijā ir aptuveni miljons darba ņēmēju, un gadā tiek izsniegtas aptuveni miljons slimības lapu.

Tā ir liela problēma, kas valstij un uzņēmējiem rada lielu finansiālo slogu. 2019. gadā slimības pabalstos tika izmaksāti aptuveni 200 miljoni eiro. Turklāt tās ir izmaksas, ko segusi valsts. Nav statistikas vēl par to, cik liels slogs tas ir bijis uzņēmumiem, jo viņiem ir jāapmaksā slimības lapas no otrās līdz devītajai slimības dienai. Plus vēl darba devējam ir papildu izmaksas par to, ka saslimušais darbinieks ir jāaizstāj.

Augsta līmeņa valdības sanāksmē ar veselības ministri vienojāmies, ka šis jautājums tiks pētīts dziļāk un tiks meklēti iemesli, kādēļ Latvijā ir tik liels slimības lapu skaits. Viens no iespējamajiem iemesliem – slimības lapas ne vienmēr tiek izsniegtas pamatoti un godprātīgi. Otrs iemesls – sabiedrības veselība, kas, iespējams, nav tik laba. Tad ir jārunā par sabiedrības veselības uzlabošanu, kas būtu investīcija nākotnē. Tomēr kopumā darba nespējas lapas ir ļoti liela problēma.

- Pasaulē ir runāts par gadījumiem, kad ilgstoši ir plānotas kādas reformas un pakāpeniska pāreja uz digitāliem procesiem, bet pandēmijas ietekmē šie procesi ir paātrinājušies. Kā kopumā Covid situācija ir veicinājusi digitalizācijas procesus Latvijā?

- Procesi noteikti ir kļuvuši ātrāki, un daudzi noteikti ir uzlabojuši savas digitālās prasmes, un arī uzņēmumi ir vairāk pievērsušies digitālajiem jautājumiem. Arī no valsts puses ir sperti soļi, un nākotnes perspektīvā skatoties – valstij ir milzīgs potenciāls spert vēl vairāk soļus digitālā virzienā. Ir jādomā par to, lai šīs digitālās platformas un sistēmas būtu lietotājam draudzīgas.

Salīdzinot ar Rietumeiropu, sistēmas, kas ir ieviestas Latvijā, lielākoties ir labākas nekā citās valstīs. Taču mums ir tāls ceļš ejams, lai mēs šajā jomā būtu izcili. Piemēram, elektroniskā deklarēšanās sistēma. Citās valstīs tāda nepastāv, daudzviet joprojām ir nepieciešams nest papīra kalnus, lai deklarētu savus ienākumus. Jautājums, vai mūsu sistēma ir izcila no lietotāja viedokļa. Droši vien, ka ne. Arī citās sistēmās, sākot darbu, lietotājam jāpavada ilgs laiks, lai to apgūtu. Domāju, ka daudz varam strādāt pie esošo valsts IT pakalpojumu pilnveidošanas, lai tie kļūtu lietotājiem draudzīgāki.

- Kā, piemēram, darbaspēkam, lai spētu apgūt jaunās digitālās prasmes, ir kādas iespējas mācīties, vai arī tas jādara pašmācības ceļā?

- Te ir divi aspekti. Viens ir tas, ka uzņēmēji var veikt darbinieku apmācību, bet otrs ir tas, kāda ir esošā nodokļu sistēma, piemēram, vai mācības tiek uzskatītas par studijām. Vēl ir darbinieku pārkvalifikācijas jautājumi, kā palielināt pārkvalificējamo cilvēku skaitu un kā valsts var palīdzēt tiem, kas pašlaik ir bez darba, un kā sniegt viņiem šīs nākotnes zināšanas, kas vēlāk būs noderīgas darba tirgū.

- Par attālināto darbu runājot, vai tas var palīdzēt Latvijas uzņēmumiem piesaistīt laba līmeņa speciālistus no citām pasaules valstīm, neatkarīgi no darbinieka atrašanās vietas?

- Tādas iespējas noteikti ir, taču ir jārisina juridiskie un nodarbinātības jautājumi, respektīvi, kurā vietā tiek veikts šis darbs. Respektīvi, kurā vietā šis darbs rada pievienoto vērtību un kurā valstī tiek maksāti nodokļi. Latvijas interesēs būtu piesaistīt augsta līmeņa IT speciālistus un gūt labumu ne tikai no viņa pievienotās vērtības uzņēmumiem, bet arī lai viņa nodarbinātība notiktu Latvijā, tādējādi maksājot nodokļus Latvijas teritorijā. Bet, iespējas strādāt attālināti šajā digitālajā laikmetā viennozīmīgi pastāv.

Ir arī servisa centri, kur Latvijai ir lielas priekšrocības, tāpat varētu būt IT joma, taču tieši IT speciālistu trūkums Latvijā neļauj veidot lielus, jaudīgus IT ārpakalpojumu centrus. Piemēram, Polija darbaspēka pieejamības ziņā ir lielu soli priekšā Latvijai. Tāpēc, ņemot vērā mūsu valsts potenciālu, tā ir joma, pie kā strādāt. Runājot par izglītību, ir jādomā, kā sagatavot augsta līmeņa IT speciālistus, kas pēc tam ir ieinteresēti palikt un strādāt Latvijā.

- Respektīvi – pagaidām galvenie šķēršļi ir tieši saistībā ar juridiskajiem jautājumiem – ja darbinieks it kā var strādāt Latvijas uzņēmumā, bet nodokļus maksā savā mītnes zemē?

- Jā, tas ir juridisks jautājums.

- Ir sākušās sarunas par jaunu nodokļu režīmu. Cik lielā mērā tas var ietekmēt Latvijas pievilcību investoru acīs?

- Jo gudrāk mēs strādāsim pie jaunā nodokļu režīma, jo Latvija būs konkurētspējīgāka investoru piesaistē. Šobrīd Latvijas valdības piedāvājums ir samazināt darbaspēka nodokļus, kas mūs var padarīt konkurētspējīgākus ar Lietuvu. Tas būtu pirmais solis. Ārvalstu investoru padome Latvijā to atbalsta.

Tālāk ir jāskatās, kas jādara tālāk, piemēram, Latvijā ir ļoti daudz “īpašā režīma” nodokļu maksātāju. Taču lielākā problēma ir “pelēkās ekonomikas īpatsvars”, kas pēc jaunākajiem datiem ir teju 24%. Tas ir pārrunāts arī ar valdību, un tai kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ir apņemšanās šo pelēkās ekonomikas īpatsvaru mazināt līdz 18,3%. Ārvalstu investoru padome sekos tam līdzi.

Ir svarīgi nepārtraukti analizēt, vai un kā palielinās nodokļu maksātāju skaits. Saistībā ar konkurētspēju jāskatās, lai tie, kas iznāk no pelēkās zonas, maksātu nodokļus un tiem, kas nodokļus godprātīgi maksājuši visu laiku, netiktu uzlikts papildu nodokļu slogs budžeta ienākumu trūkuma dēļ. Godprātīgos uzņēmējus nedrīkst padarīt vēl nekonkurētspējīgākus attiecībā pret citiem tirgus spēlētājiem, kas izvairījušies no nodokļu nomaksas.

- Kā investoru acīs izskatās iepriekšējā nodokļu reforma?

- Viens no Ārvalstu investoru padomes Latvijā ieteikumiem valdībai bija veikt rūpīgu izpēti, balstītu faktos, un saprast, kuri lēmumi no iepriekšējās reformas ir strādājuši labi un kuri lēmumi nav bijuši diez cik veiksmīgi.

Uzņēmēji ļoti novērtē nulles nodokli reinvestētajai peļņai, kas ir tiešām apsveicams solis. Izvērtējums būtu jāveic, balstot to uz faktiem, tomēr pagaidām padziļinātu izpēti par ietekmi no iepriekšējās nodokļu reformas mēs neesam redzējuši.

- Kādas vispār lielākās problēmas Latvijas ekonomikā saskata ārvalstu investori?

- Ir četras jomas, ko esam aicinājuši valdībā prioritizēt – sabiedrības veselības joma, nodokļu politika, tiesiskums valstī, kā arī digitalizācijas jautājumi. Sīkāk pie tiesiskuma jautājuma – ir jāsper vairāki soļi, lai no brīža, kad tiek atklāts noziegums, notiek izmeklēšana un tiesas procesi, svarīgi, lai tas notiek ātri.

Tur savukārt, ja runa ir par lieliem, organizētiem ekonomiskajiem noziegumiem, ir svarīgi piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, lai šie noziegumi tiek maksimāli ātri izmeklēti. Piemēram, divu gadu laikā ir veiktas liela apjoma zādzības no IT un mazo uzņēmumu noliktavām, nodarot uzņēmumiem 41 miljonu eiro lielu kaitējumu. Diemžēl neviena no šīm lietām nav izmeklēta līdz galam vai nonākusi tiesā, nemaz nerunājot par notiesājošu spriedumu.

- Kā šis Moneyval ziņojums, kas jau iepriekš tika izziņots, – kā tas mainīja investoru skatījumu uz Latviju?

- Tas, ka izvairījāmies no iekļaušanas pelēkajā sarakstā, ir viens no tiešām lieliem sasniegumiem, kas ir notikuši pēdējā gada laikā. Es pat negribu iedomāties, kas būtu noticis, ja Latvija tajā būtu nonākusi. Katrā ziņā šie centieni, mērķi un darbi, uzlabojot sistēmas kapitālo remontu, ir nesuši rezultātus.

Tomēr Latvijā mēs varam būt ļoti centīgi un reizēm pārcenšamies. Tieši tāpēc Latvijā uzņēmēji nereti saskaras ar visai sarežģītām situācijām, piemēram, saistībā ar bankas kontiem, maksājumiem. No pozitīvās puses – ir sākts dialogs starp konsultējošajām institūcijām, piemēram, bankām un uzņēmējiem, kā šo sistēmu padarīt tādu, lai tā būtu viegla un droša, tajā pašā laikā jārod tādi risinājumi, lai tie nekavētu uzņēmējdarbību un lai “it kā sīkumu” dēļ mēs nezaudētu investoru interesi, kas varētu pārcelt savu darbību uz kaimiņvalstīm.

Uz augšu
Back