Jaunieši un IT nozare Latgalē: Galvenie motivatori veidot savu karjeru tehnoloģiju jomā (5)

- Cik daudz jauniešu izvēlas iegūt izglītību Latgalē, un cik daudzi izvēlas doties uz Rīgu?

- Ja mēs runājam par informācijas tehnoloģijām, tad mums ir diezgan palielinājies studentu skaits. Ja runā par Rīgu, studentiem izveidojies standarta ceļš: viņi stažējas un strādā kādu laiku šeit Latgalē un vēlāk brauc meklēt darbu Rīgā. Protams, tas ir saistīts ar atalgojumu. Iegūstot pieredzi šeit, viņi uzreiz var iegūt daudz lielāku atalgojumu Rīgā.

Jāatzīmē, ka ir studenti, kuri studē un paralēli attālināti strādā uzņēmumā, kas darbojas Rīgā. Ir situācijas, kad pēc skolas pabeigšanas jaunieši aizbrauc uz Rīgu, iegūst darba vietas kā programmētāji un tagad mācās augstskolā.

- Galvenais motivators ir tieši atalgojums?

- Jā, atalgojums ir viens no galvenajiem motivatoriem. Daudzi studenti iestājas augstskolā, sāk dzīvot kopmītnēs, un tā ir viņu pamatbāze, lai pārceltos un iegūtu darbu pievilcīgākā pilsētā. Protams, šeit ir arī jāskatās atsevišķi pa specialitātēm, jo programmētāji, programmu testētāji un sistēmu analītiķi Rēzeknē ir ļoti pieprasīti. Principā – firmas ir atnākušas uz Rēzekni. Nevis cilvēki brauc uz kompānijām, bet kompānijas brauc pie mums. Bet tas, protams, attiecas tieši uz IT jomu.

- Cik daudz IT jomas uzņēmumu dodas uz Latgali, un kā pēdējos gados situācija mainījusies?

- Pēdējos gados pie mums ierodas pa vienai firmai gadā. Ir uzņēmums, kam sākotnēji filiāle bija Daugavpilī, taču tā tika atvērta arī Rēzeknē. Vietējie uzņēmumi palielina firmu skaitu – vairāk veidojas mazie uzņēmumi. Ir bijuši gadījumi, kad studenti, kas strādā Rīgā, vēlāk atver uzņēmuma filiāli Latgalē. Ir vietējās iestādes, kur nepieciešams uzturēt dažādas sistēmas, tāpēc programmētāji ir ļoti pieprasīti.

- Cik lielā mērā šī Covid situācija uzņēmējiem ir likusi pievērsties IT jautājumiem?

- Kolēģiem, kas strādā dažādās firmās, sākotnēji bija grūti pāriet uz jauno darba režīmu, jo faktiski tika salauzti biznesa procesi, kas tika iestrādāti vairākus gadus.

Protams, sākums bija grūts. Ar laiku situācija stabilizējās, nokārtojās arī darba kārtība, iekšējā komunikācija, un daudziem uzņēmumiem iepatikās strādāt attālināti.

- Kas trūkst mūsdienu izglītības sistēmai, lai sagatavotu vairāk kvalitatīvu IT speciālistu? Pašlaik visā Latvijā ir vērojams speciālistu trūkums...

- Kas ir vajadzīgs? Ir vajadzīgs ieguldīt laiku. Nepietiek vien ar to, ka iestājies augstskolā, atnāci, noklausījies lekciju un izpildīji kādu laboratorijas darbu. Vajag visu laiku trenēties un interesēties par konkrēto jomu, kā arī strādāt pašam ar sevi, mēģināt pašam kaut ko izstrādāt.

Galu galā IT jomā izstrādei ir vairāki novirzieni – ir mobilās lietotnes, ir biznesa lietotnes un vēl daudzas cita veida programmas. Katram novirzienam ir savi tehnoloģiskie komplekti, un protams, ka augstskolas ietvaros to pilnībā visu apgūt nevar. Tāpēc cilvēkam pašam vajag atrast savu nišu, kur viņam strādāt un profilēties. Tāpat jāturpina cītīgi strādāt un attīstīties. Augstskolas uzdevums ir dot bāzi, dot ieskatu par tehnoloģijām un pēc tam dot iespēju pašam profilēties kādā sev interesējošā jomā.

Mūsdienās materiālu internetā ir visai daudz, ir dažādi tālmācības kursi. Problēma ir, kā apgūt nepieciešamās prasmes pēc iespējas ātrāk, tāpēc ir nepieciešams iesaistīt profesionāļus, kas jau ir strādājuši šajā jomā un apmāca jauniešus programmēšanā, vedot pa īsāko ceļu, kā vieglāk sākt programmēt kādā konkrētā jomā.

Pamati ir paša studenta vai skolēna ieinteresētība šajā procesā. Šajā gadījumā – cilvēki ir dažādi. Vieni meklē labi atalgotu darbu, citi meklē savu sapņu piepildījumu, un faktiski – katram ir sava pieeja un motivācija.

- Tā motivācija tikai, ka “ir labi apmaksāts darbs”, – ar to būs par maz?

- Izstrādes jomā, runājot par Latgali, tas ir pietiekoši. Ja cilvēkam ir jādzīvo patstāvīgi, viņam ir ģimene, tad tas arī rada zināmas prasības. Protams, ja mēs runājam plašāk, par Latviju, tad daudzi programmētāji meklē pēc iespējas labāku darba vidi, un atalgojums var būt otrajā plānā. Kādam varbūt gribas labāku kolektīvu, kādam varbūt patīk konkrētā uzņēmuma darba stils, darba metodes, vadības principi utt.

- Vai Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā tiek radīti arī kādi jauni tehnoloģiju risinājumi, ko var izmantot uzņēmēji?

- Šogad bija sadarbība ar vienu uzņēmumu, kam veidojām pakalpojumu uzskaites sistēmu, kas paredzēja ne tikai paša produkta radīšanu, bet arī biznesa procesu analīzi, lai sistēma būtu ne tikai ergonomiska, bet arī efektīva konkrēti šim uzdevumam.

Mēs, protams, vēl nodarbojamies ar zinātniskiem projektiem. Mūsdienu zinātne un produktu radīšanas procesi faktiski nav atdalāmi. Mums tiek veidota mobila aplikācija lauksaimniekiem, vēl viens virziens ir saistīts ar citiem produktiem. Sākotnēji mēs veicam pētniecību saistībā ar mākslīgā intelekta pielietojamību un atpazīšanu, bet galaprodukts būs lietotne.

Mēs radījām sistēmu viesnīcu kvalitātes kontrolei, saistītu ar tūrisma attīstību. Bija projekts ar zemes lietošanas atpazīšanu no tālizpētes datiem. Tiek veidoti arī vairāki citi projekti, kas ļauj prognozēt enerģijas apjomus, ko saražo saules baterijas, kas izvietotas dažādās ģeolokācijās. Mums ir vairākas komandas, kas darbojas pie vairākiem un dažādiem projektiem, kas veiksmīgi tiek izstrādāti dažādiem uzņēmumiem.

Piektdien norisinās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotais ikgadējais Iespēju festivāls "Uzņēmēju dienas 2020". Diskusijā par nākotnes tehnoloģijām piedalīsies arī Sergejs Kodors. Visiem interesentiem ir iespēja apmeklēt ekspertu diskusijas klātienē vai skatīties tiešraidē portālā TVNET.