Francija, Latvija un Lietuva aicina aizliegt netiešu Eiropas partiju finansēšanu (1)

Francijas prezidenta Emanuela Makrona, Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas kopīgajā paziņojumā par demokrātijas aizsardzību uzsvērts, ka Eiropas politisko partiju finansēšana ir pakļauta īpašiem noteikumiem un pārvaldībai, taču ar to nepietiek, lai pasargātu mūsu demokrātisko valstu dzīvi no ārējām ietekmēm.

Amatpersonas uzsvēra, lai gan pastāv aizliegums Eiropas politiskajām partijām saņemt finansējumu, kura izcelsme meklējama ārpus Eiropas Savienības (ES), regulējumā joprojām ir nepilnības, it īpaši attiecībā uz netiešo finansējumu. Tāpēc puses pauda aicinājumu pārskatīt regulu, kurai vajadzētu stāties spēkā pirms nākamajām Eiropas vēlēšanām 2024.gadā.

Paziņojumā norādīts, ka pagājušā gada jūlijā, iepazīstinot EP ar politikas prioritātēm, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņojusi par nodomu virzīt tālāk Eiropas demokrātijas rīcības plānu, lai aizsargātu demokrātiskās sistēmas un iestādes no jebkādas ārējas iejaukšanās.

"Kiberuzbrukumi un dezinformācija, kas kļūst arvien postošāka un biežāka, kā parādījusi Covid-19 krīze, apdraud demokrātiju un sociālo kohēziju, jo ietekmē sabiedriskās debates, valsts politiku un vēlēšanu kampaņas," skaidrots kopīgajā paziņojumā.

Amatpersonas pavēstīja, ka pēc EK iniciatīvas 2018.gadā pieņēma Prakses kodeksu dezinformācijas jomā un izveidoja Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu, lai valstu iestādes varētu ātri atklāt draudus EP vēlēšanām, apmainīties ar informāciju un īstenot saskaņotu reakciju. Tomēr Makrona, Kariņa un Nausēdas ieskatā, "mums kā Eiropas demokrātijām vajadzētu iet vēl tālāk".

Francija, Lietuva un Latvija ir ieteikušas Eiropas Demokrātijas rīcības plānā iekļaut vairākus pasākumus. Paziņojumā akcentēts, ka jānodrošina vēlēšanu norises drošība gan Eiropas, gan nacionālā līmenī un jāgarantē vēlēšanu rezultātu ticamība.

"Nacionālo vēlēšanu drošība ir kopīgs izaicinājums visām Eiropas Savienības (ES) demokrātijām. Šī uzdevuma paveikšanai nepieciešama gan koordinācija, gan kopdarbība un solidaritāte," skaidrots paziņojumā.

Amatpersonas norādīja, ka, balstoties uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras ("Frontex"), ES civilās aizsardzības mehānisma "rescEU" un ES Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) projekta ātrās kiberreaģēšanas vienību modeli, kopīgā vēlēšanu aizsardzības mehānismā varētu izveidot nacionālo ekspertu komandu, kuru varētu izsaukt, lai palīdzētu jebkurai dalībvalstij, kas pieprasa atbalstu vēlēšanu sistēmas aizsardzībai no uzbrukumiem.

Francijas, Latvijas un Lietuvas ieskatā, šī svarīgā aizsardzība jānodrošina pašām Eiropas valstīm un kopīgā mehānisma mērķis būtu preventīvas funkcijas, pamatojoties uz dalībvalstu pieprasījumu, lai identificētu mēģinājumus destabilizēt vēlēšanu procesus.

"Mums arī jāstiprina noturība pret dezinformāciju. Vēlēšanu kontekstā dezinformācija var mazināt vēlētāju aktivitāti un uzticību vēlēšanu procesam, kā arī apdraudēt nacionālo un ES institūciju leģitimitāti un sabiedrības uzticību tām," pausts paziņojumā.

Paziņojuma parakstītāju ieskatā, informācija ir kopīgs ieguvums, no kura atkarīga publisko debašu kvalitāte. Tāpat amatpersonas secināja, ka šajā jomā Eiropas iestādes jau ir izveidojušas noteiktus rīkus, proti, Eiropas hibrīddraudu apkarošanas izcilības centru, "StratCom" darba grupu aktivitātes, "EUvsDisinfo" iniciatīvu, Eiropas Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai un ātrās brīdināšanas sistēmu.

Pēc amatpersonu paustā, lai gan pilsoniskās sabiedrības, kā arī neatkarīgu un daudzveidīgu plašsaziņas līdzekļu nozīme joprojām ir izšķiroša mūsu demokrātiju noturības nodrošināšanā, jāveido arī stingrāki normatīvie publiskās pārvaldības rīki, lai novērstu dezinformāciju, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar vēlēšanām.

Paziņojumā lasāms, ka atbilstoši pašregulācijas Prakses kodeksam dezinformācijas jomā, kas bija pirmais ES mēroga pasākums, lai cīnītos pret dezinformāciju tiešsaistē, ES jāveic turpmāki pasākumi, lai panāktu tiešsaistes platformu atbildību un caurskatāmību dezinformācijas problēmu risināšanā.

Tāpat puses akcentēja, ka, veicot jebkādas šādas darbības, prioritārā nozīme piešķirama pamattiesību nodrošināšanai. ES vairākās svarīgās jomās jāizstrādā normatīvais regulējums ar kopīgiem standartiem un pienākumiem, kā arī izpildes mehānismiem attiecībā uz tiešsaistes platformām.

Paziņojuma autori norāda, ka jānoteic arī minimālais iespēju līmenis un rīki, kas nepieciešami, lai tiešsaistē apkarotu dezinformācijas kampaņas, jāpanāk efektīva attiecīgo datu apmaiņa ar neatkarīgiem pētniekiem un faktu pārbaudītājiem saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, jāpanāk apmaksātu tiešsaistes politisko runu pilnīga caurskatāmība, ieskaitot politisko reklāmu un mērķauditorijas atlases līdzekļus.

Tāpat jānodrošina sociālās atbildības pamatstandarti algoritmu izstrādē un jāpanāk nepamatotu un necaurskatāmu satura noņemšanas gadījumu novēršana, ko var nodrošināt tikai tad, ja tiek panākta visu satura noņemšanas, darbības pārtraukšanas un tiesiskās aizsardzības līdzekļu caurskatāmība.

Paziņojuma noslēgumā Makrons, Kariņš un Naudēda uzsvēra, ka demokrātija balstās uz uzticību, kas sakņojas taisnīgumā un caurskatāmībā. Viņu ieskatā, šie pamati jāuztur ar stingru rīcību un pasākumiem, kas vērsti pret jebkādiem mēģinājumiem tos graut.

"Francija, Lietuva un Latvija ir pārliecinātas, ka, Eiropas un iekšpolitiskajām telpām kļūstot arvien ciešākām, ES jāsper izlēmīgi soļi," norādīts paziņojumā.