Neilgi pēc ziņām par pozitīvajiem rezultātiem izmēģinājumos radās skepse un zināma neticība vakcinācijas procesam, kā arī dažādi jautājumi. Kurus vajadzētu vakcinēt pirmos? Vai būtu nepieciešama kopēja kārtība vakcinācijai? Vai vakcīnu devas būs pietiekamas?
Ar uzņēmuma iegādi vien nepietiek
Vācijas Farmaceitiskās izpētes kompāniju asociācijas (VFA), kurā ietilpst teju 50 farmācijas uzņēmumu, runasvīrs Ralfs Hemke iezīmē lielu izaicinājumu: “Viena lieta ir ražot medikamentus un vakcīnas nelielam mērogam, taču ražot lielu apjomu, ko ātri nepieciešams kāpināt, ir pavisam cita lieta,” saka Hemke.
Pašlaik Vācijas uzņēmumam ir jādomā, kā straujāk palielināt vakcīnu ražošanas apjomus. Viena no iespējām bija iegādāties ražotni Mārburgā, kas pieder konkurentiem “Novartis”. Šajā ražotnē jau ir visas nepieciešamās iekārtas, kā arī apmācīts darbaspēks. Hemke norāda, ka šī iespēja nav gluži tas, kas vajadzīgs “BioNTech”.
Mārburgas ražotnes darbiniekus būs nepieciešams apmācīt, un viņiem būs jāpielāgojas jaunu un specifisku uzdevumu veikšanai. “Tehnoloģija ir viena lieta, bet jums ir nepieciešami pieredzējuši darbinieki. Viņus ir nepieciešams ātri apmācīt,” norāda Hemke. Tiek prognozēts, ka Covid-19 vakcīnas šajā ražotnē varēs sākt ražot jau februārī.
Viens no “BioNTech” dibinātājiem Ugurs Šahins, kurš arī līdzdarbojās vakcīnas izstrādē, laikrakstam “Der Spiegel” atklāja, ka mRNA vakcīnu ražošana nav vienkāršs uzdevums.
“Tu nevari tā vienkārši pārslēgties no aspirīna vai klepus zāļu ražošanas uz tāda veida vakcīnām. Parasti ir nepieciešami vairāki gadi, lai saprastu, kāds tehnoloģiskais aprīkojums ir nepieciešams šādu uzdevumu veikšanai,” saka Šahins.
Viņš arī piebilst, ka ļoti svarīgi ir apstiprināt arī citu ražotāju vakcīnas, lai varētu nodrošināt maksimāli ātru sabiedrības vakcinēšanas kampaņu.
Jautājums ne par tehnoloģijām
Covid-19 vakcīnu jomā nevar runāt par akūtu tehnoloģiju trūkumu. Vācijas Inženieru asociācija (VDMA) norāda, ka farmācijas industrijā nav palielinājies pieprasījums pēc konkrēta aprīkojuma, kas paredzēts vakcīnu ražošanai, izplatīšanai un transportēšanai.
Kas ir acīmredzams – vakcīnu nevar izstrādāt viens cilvēks. Lai attīstītu jaunu aktīvo aģentu vai vakcīnu, ir nepieciešams darbs grupās, kurās darbojas augsti kvalificēti speciālisti. Sadarbībā ar lielām izpētes institūcijām viņi var radīt vakcīnu, ko pēc tam pārbaudīt, un galu galā – saņemt zaļo gaismu vakcīnas apstiprināšanai.
“Tomēr arī šī shēma, lai arī izskatās vienkārša, realitātē ir mazliet grūtāka.
Nereti arī lielām kompānijām vajag palīdzību no citiem. Farmācijas nozarē daudz kas ir atkarīgs no izejvielām. Piemēram, no ķīmisko vielu un baktēriju kultūru pieejamības,” skaidro Hemke.
Daudzi izejvielu nodrošinātāji pandēmijas laikā ir guvuši ievērojamu labumu. Piemēram, šis ir lielisks laiks vakcīnu flakonu ražotājiem. Vakcīnām ir nepieciešams īpašs stikls, lai tās varētu uzglabāt, un ir nepieciešams milzīgs daudzums flakonu. Piemēram, “BioNTech” vakcīnai ir svarīgi, lai flakons ir noturīgs pret īpaši zemu temperatūru un lai stiklam nav nekādu ķīmisku reakciju ar vakcīnas substanci.