Viss nav tik vienkārši, kā varētu likties, jeb ar kādiem izaicinājumiem saskaras vakcīnu ražotāji

FOTO: Reuters / Scanpix

Visa pasaule varēja atviegloti nopūsties, uzzinot, ka Vācijas kompānija “BioNTech” sadarbībā ar amerikāņu farmācijas gigantu “Pfizer” ir viena no pirmajām, kas radījusi vakcīnu pret Covid-19. Tomēr vakcīnas izgudrošana vēl nenozīmē pandēmijas beigas, un līdz tam ir garš ceļš ejams. “Deutsche Welle” pēta, ar kādiem šķēršļiem jāsaskaras vakcīnas ražotājiem.

Neilgi pēc ziņām par pozitīvajiem rezultātiem izmēģinājumos radās skepse un zināma neticība vakcinācijas procesam, kā arī dažādi jautājumi. Kurus vajadzētu vakcinēt pirmos? Vai būtu nepieciešama kopēja kārtība vakcinācijai? Vai vakcīnu devas būs pietiekamas?

Ar uzņēmuma iegādi vien nepietiek

Vācijas Farmaceitiskās izpētes kompāniju asociācijas (VFA), kurā ietilpst teju 50 farmācijas uzņēmumu, runasvīrs Ralfs Hemke iezīmē lielu izaicinājumu: “Viena lieta ir ražot medikamentus un vakcīnas nelielam mērogam, taču ražot lielu apjomu, ko ātri nepieciešams kāpināt, ir pavisam cita lieta,” saka Hemke.

Pašlaik Vācijas uzņēmumam ir jādomā, kā straujāk palielināt vakcīnu ražošanas apjomus. Viena no iespējām bija iegādāties ražotni Mārburgā, kas pieder konkurentiem “Novartis”. Šajā ražotnē jau ir visas nepieciešamās iekārtas, kā arī apmācīts darbaspēks. Hemke norāda, ka šī iespēja nav gluži tas, kas vajadzīgs “BioNTech”.

Mārburgas ražotnes darbiniekus būs nepieciešams apmācīt, un viņiem būs jāpielāgojas jaunu un specifisku uzdevumu veikšanai. “Tehnoloģija ir viena lieta, bet jums ir nepieciešami pieredzējuši darbinieki. Viņus ir nepieciešams ātri apmācīt,” norāda Hemke. Tiek prognozēts, ka Covid-19 vakcīnas šajā ražotnē varēs sākt ražot jau februārī.

Viens no “BioNTech” dibinātājiem Ugurs Šahins, kurš arī līdzdarbojās vakcīnas izstrādē, laikrakstam “Der Spiegel” atklāja, ka mRNA vakcīnu ražošana nav vienkāršs uzdevums.

“Tu nevari tā vienkārši pārslēgties no aspirīna vai klepus zāļu ražošanas uz tāda veida vakcīnām. Parasti ir nepieciešami vairāki gadi, lai saprastu, kāds tehnoloģiskais aprīkojums ir nepieciešams šādu uzdevumu veikšanai,” saka Šahins.

15

Viņš arī piebilst, ka ļoti svarīgi ir apstiprināt arī citu ražotāju vakcīnas, lai varētu nodrošināt maksimāli ātru sabiedrības vakcinēšanas kampaņu.

Jautājums ne par tehnoloģijām

Covid-19 vakcīnu jomā nevar runāt par akūtu tehnoloģiju trūkumu. Vācijas Inženieru asociācija (VDMA) norāda, ka farmācijas industrijā nav palielinājies pieprasījums pēc konkrēta aprīkojuma, kas paredzēts vakcīnu ražošanai, izplatīšanai un transportēšanai.

Kas ir acīmredzams – vakcīnu nevar izstrādāt viens cilvēks. Lai attīstītu jaunu aktīvo aģentu vai vakcīnu, ir nepieciešams darbs grupās, kurās darbojas augsti kvalificēti speciālisti. Sadarbībā ar lielām izpētes institūcijām viņi var radīt vakcīnu, ko pēc tam pārbaudīt, un galu galā – saņemt zaļo gaismu vakcīnas apstiprināšanai.

“Tomēr arī šī shēma, lai arī izskatās vienkārša, realitātē ir mazliet grūtāka.

Nereti arī lielām kompānijām vajag palīdzību no citiem. Farmācijas nozarē daudz kas ir atkarīgs no izejvielām. Piemēram, no ķīmisko vielu un baktēriju kultūru pieejamības,” skaidro Hemke.

15

Stikls no Maincas

Daudzi izejvielu nodrošinātāji pandēmijas laikā ir guvuši ievērojamu labumu. Piemēram, šis ir lielisks laiks vakcīnu flakonu ražotājiem. Vakcīnām ir nepieciešams īpašs stikls, lai tās varētu uzglabāt, un ir nepieciešams milzīgs daudzums flakonu. Piemēram, “BioNTech” vakcīnai ir svarīgi, lai flakons ir noturīgs pret īpaši zemu temperatūru un lai stiklam nav nekādu ķīmisku reakciju ar vakcīnas substanci.

Vakcīnām derīgs ir borosilikāta stikls, ko ražo Maincā bāzētā kompānija “Schott”, kas darbojas kopš 1887. gada. Šodien “Schott” ir viena no trim kompānijām, kas pasaulē nodrošina būtisku daļu no borosilikāta stikla flakoniem. Pārējie divi šāda veida iepakojumu ražotāji ir “Gerresheimer” no Diseldorfas, kā arī “Stevanato” no Itālijas.

Piemēram, “Gerresheimer” jau pirms 120 gadiem kļuva par vienu no lielākajiem stikla produktu ražotājiem pasaulē. Šodien kompānija ražo preces tur, kur atrodas galvenie klienti. Uzņēmumam ir ražotnes ASV un Meksikā, kas nodrošina flakonus Ziemeļamerikas tirgum. Tāpat ir ražotnes Ķīnā, un viena arī Indijā. Eiropas tirgus tiek nodrošināts ar ražotnēm Šalonā, Francijā, kā arī Boleslavecā, Polijā. Savukārt ražotne Vācijas pilsētā Bindē nodrošina konkrēti Vācijas tirgus vajadzības.

“The Financial Times” norāda, ka Vācijas veiksmes stāsts vakcīnu attīstīšanā ir saistāms ar valsts ekonomisko struktūru, kā arī ārkārtīgi svarīgo mazo un vidējo uzņēmumu lomu ekonomikā.

15

Tiek norādīts, ka relatīvi nelielas kompānijas ir spējīgas ļoti ātri pielāgoties jauniem izaicinājumiem. Tās ir spējīgas reaģēt daudz ātrāk nekā lielie uzņēmumi. Laikraksts uzsver arī ciešo sadarbību starp izpētes, attīstības un ražošanas jomām, kā arī citiem faktoriem, kas ļauj nelieliem uzņēmumiem savu produkciju izplatīt visā pasaulē.

Masu produkcija – nākamais mērķis

Vakcīnas ražošanas kapacitātes celšana ir nākamais kritiskais punkts. Taču tas nebūs vienīgais faktors, kas noteiks, cik ātri vakcīna tiks izplatīta visā pasaulē.

“Vakcinācijas kampaņas ātrums būs noteicošais, cik daudz vakcīnu vispār būs nepieciešams. Ir skaidrs, ka viena kompānija nevar nodrošināt pietiekami daudz vakcīnu, lai apmierinātu visu globālo pieprasījumu īsā laikā.

15

Par to nevar būt ne runas,” saka Hemke.

Viņa teikto apstiprina arī Ugurs Šahins: “Mēs pašlaik varam domāt par to, kā nodrošināt pietiekami daudz vakcīnas, kamēr citu ražotāju vakcīnas gaida apstiprināšanu,” teica Šahins.

“BioNTech” un Vācijas zinātnieki kļuva zināmi visā pasaulē. Hemke uzsver, ka tik īsā laikā izstrādāta vakcīna, kam jau ir sākta masveida ražošana, ir kas nebijis.

“Ir skaidrs, ka daudzi pieredzējuši zinātnieki ir ieguldījuši neiedomājamu darbu ilgu stundu garumā, lai vakcīnu būtu iespējams ātri sākt ražot un izplatīt,” sacīja Hemke.

Viņš norāda, ka gan Vācijā, gan Eiropā kopumā vakcinācijas procesā noteicošais būs ātrums, kādā cilvēki tiks vakcinēti dažādos centros, kas tiek veidoti visā kontinentā. Savukārt vakcīnu devu trūkumu izdosies mazināt, jo sagaidāms, ka arvien vairāk ražotāju vakcīnas tiks pie zaļās gaismas izplatīšanai un izmantošanai plašākā sabiedrībā.

Uz augšu
Back